Piektdiena, 15. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Spēlē tiekas meitenes

Druva
00:00
28.02.2009
48
200903052009468057

Februārī jauniešu lapas spēlē „DIVKAUJA” tikās divas cēsnieces – Marita Kozlovska (20 gadu) un Sintija Reinholde (16 gadu). Šī mēneša spēles tēma – Meiteņu lietas. Taču pirms ķeršanās pie jautājumiem un atbildēm pirmais uzdevums bija uzzīmēt ziedus. Spēles dalībnieces uz vienādiem jautājumiem sniedz atbildes, kuras šoreiz vērtē “Enhet” grupas solists Lauris Sildniks, meitenēm punktu vietā piešķirot pavasara tulpes.

– Kas ir pirmais, ko vērtējat puišos, ar viņiem iepazīstoties? Marita: – Vispirms noteikti ir vizuālais tēls. Svarīgi, lai puisim būtu kopti zobi. Man patīk arī puiši ar skaistām acīm. Nebūt ne mazsvarīgi ir tas, vai puisis ir komunikabls un jautrs. Taču patiesībā esmu saskārusies ar to, ka pirmais iespaids par cilvēku nereti ir maldīgs. Sintija: – Man patīk puiši ar gariem matiem. Pievēršu uzmanību arī apaviem. Ja tās divas lietas ir ok, tad var skatīties tālāk. Taču patiesībā uzreiz redzu, vai puisis mani interesē, vai ne.

– Dodoties ilgā ceļojumā, kādas trīs lietas ņemtu līdzi? Marita: – Naudu noteikti. Ģimenes un draugu fotogrāfijas. Droši vien mājās neatstātu arī mobilo telefonu. Ja somā būtu vēl vieta, paņemtu līdzi kosmētikas maciņu. Sintija: – Es nevaru iztikt bez multenēm. Tās bieži skatos un noteikti kādu paņemtu līdzi arī ceļojumā, jo tās man atgādinātu par mājām. Man līdzi noteikti būtu arī mammas dāvātais talismans – ūbele.

– Par ko visbiežāk meitenes runā savā starpā? Marita: – Laikam jau par to, kā klājas draugiem un draudzenēm. Meitenes daudz klačojas. Sintija: – Meitenes vienmēr paspēs aprunāt to, kā kura izskatās. Tiks apspriests draudzenes vai klasesbiedrenes jaunais draugs, apģērbs un viss pārējais. Meitenes par laika apstākļiem nerunā. Aprunāšana un otra vērtēšana ir topā.

– Kuras no puišu nodarbēm jums liekas visnesaprotamākās? Marita: – Es laikam vairāk nesaprotu meitenes, nevis puišus. Meitenes vienmēr pārāk satraucas par dažādām lietām un taisa scēnas. Nesaprotu, kādēļ tā vajag. Sintija: – Nekad neesmu sapratusi, kā puiši no rītiem var sataisīties pa pāris minūtēm. Nesaprotu arī to, kādēļ puiši bieži konfliktus risina ar kaušanos. – Bez kā nevarat iedomāties sevi? Marita: – Bez savas labākās draudzenes. Arī bez mobilā telefona.

Bet patiesībā esmu mainīga būtne. Domāju, ka varu sevi iedomāties dažādu un visādu. Sintija: – Bez savām brūnajām acīm, smaida un vaigu bedrītēm.

– Kādēļ meitenes pucējas? Marita: – Meitenes pucējas, lai būtu skaistas sev un citiem. Arī es pati labāk jūtos, kad esmu uzposusies, uzlikusi meikapu un uzvilkusi ko skaistu. Bet, ja nebūtu kosmētikas, izdzīvotu. Sintija: – Es nemēdzu ļoti aizrauties ar kosmētiku. Neesmu tāda cakainā. Taču domāju, ka daļa meiteņu pucējas nevis puišu, bet citu meiteņu dēļ. Jo tieši meitenes visvairāk viena otru vērtē un pēta. Zēniem pat bieži vien ir mazsvarīgi tas, vai acis meitenei uzkrāsotas vai nav. Ir jau meitenes, kas ar krāsošanos pārlieku aizraujas. Brīžiem pat šķiet, ka tūliņ kaut kas drups no sejas.

– Kas jūs iepriecina? Marita: – Mani iepriecina garšīgas pusdienas. Arī kārtīga izsvīšana sportojot. Mani vienmēr iepriecina arī draugi.

Sintija: – Man patīk būt sabiedrībā, un tas mani iepriecina. Mani iepriecina arī mamma. Viņa man ir vislabākā. Iepriecina arī zēni. Un dzīvē sanācis tā, ka zēnu kompānijās jūtos labi. Ar viņiem ir daudz vieglāk saprasties nekā ar meitenēm.

– Kas bijis jaukākais notikums jūsu dzīvē? Marita: – Man prātā nāk tas, kā brālis laukos mani mācīja ar mašīnu braukt. Iemācījos un biju ļoti laimīga. Pēc tam brālis uzdāvināja manu pirmo auto – žigulīti. Sintija: – Visjaukākās un sirsnīgākās vienmēr izvēršas manas dzimšanas dienas.

– Vai meiteņu draudzība ir stiprāka par puišu draudzību? Marita: – Domāju, ka mūsu draudzību ar labāko draudzeni neizšķirtu neviens puisis. Protams, ja kādai no mums uzrodas puisis, tad otra sajūtas nedaudz atstumta, bet jebkurā gadījumā uzskatu, ka labākās draudzenes puiši nespēj izšķirt. Sintija: – Domāju, ka puišiem draudzība veidojas daudz sarežģītāk, bet, kad tā izveidojas, tā ir daudz stiprāka par meiteņu draudzību. Uzskatu, ka divi draugi viens otru nodos retāk nekā divas meitenes. Kaut kā tā tas dzīvē ir iekārtots. Tāpat uzskatu, ja divu meiteņu draudzībā ienāk puisis, tad pavisam iespējams – meiteņu draudzība pajuks. Bet ja divu puišu vidū ienāk meitene, viņa noteikti nejutīsies trešā liekā. – Kuru no saviem draugiem, paziņām iesakāt nākamās „Divkaujas” cīņai martā? Marita: – Oskaru Treimani. Sintija: – Kristapu Lejiņu.

Lauris Sildniks, grupas “Enhet” solists:

– Izlasot abu meiteņu atbildes, Maritai dodu 6 punktus, bet Sintijai 7,5. Atbildes vērtēju pēc loģikas. Man patika Sintijas domas par puišu draudzību. Varu tam piekrist. Pēc trim “Divkaujas” kārtām, kurās piedalījās Liene Mihaļova, Madara Martinsone, Ivars Ķirsis, Kristaps Jaunzems, Marita Kozlovska un Sintija Reinholde, līderpozīcijas saglabā Madara Martinsone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Praktizē gatavību ārkārtas situācijām

00:00
15.11.2024
6

Cēsu klīnikā aizvadītas mācības ugunsdrošībā un evakuācija ugunsgrēka gadījumā, lai praktizētu gatavību ārkārtas situācijām. “Praktiskās mācības ir ļoti svarīgs posms gatavībā ārkārtas situācijām, tās arī turpmāk notiks regulāri,” pastāsta Cēsu klīnikas pārstāve Dace Valnere. Šīs ir mācības, kas ir iekļautas klīnikas katastrofu medicīnas plānā. D.Valnere teic: “Slimnīcai ir izstrādāti un ar Katastrofu medicīnas centru un […]

“Velopatruļa” apmeklējusi Cēsu pilsētas Vidusskolu

16:03
14.11.2024
43

Projekts «Velopatruļa» paplašinājis darbību un apmeklējis 10 skolas Latvijas pilsētās, tostarp arī Cēsis. Izglītojošajos pasākumos, kurus organizēja apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) sadarbībā ar Valsts policiju un Policistu Velobiedrību, 200 skolēni apguva svarīgas zināšanas par ceļu satiksmes drošību, velosipēdu uzturēšanu tehniskā kārtībā un BTA Velopolises apdrošināšanas iespējām. Statistika rāda, ka jaunieši nereti […]

Lāčplēša dienā atmirdz gaisma

00:00
14.11.2024
35

Lāčplēša diena Latvijā ir apliecinājums piemiņai un brīvībai. Atceramies brīvības cīnītājus un lepojamies ar savu valsti. Jau no rīta Straupes pamatskolas audzēkņi svinīgā gājienā devās pie Vīlandes Skolnieku rotas karavīru pieminekļa. Jaunsargiem rokās lāpas, dažādu klašu skolēniem svecītes. Tās sildīja rokas drēgnajā rudens vējā un, noliktas pieminekļa pakājē, apliecināja cieņu brīvības cīnītājiem. Pamatskolas direktore Dana […]

Stalbē uzstāsies Zemessardzes orķestris, Raunā tikšanās ar Zemessardze majoru, rakstnieku

14:24
13.11.2024
25

Gaidot Latvijas dzimšanas dienu, Cēsu novada Stalbes tautas namā 16. novembrī notiek Zemessardzes orķestra koncerts “Ar mūziku samīļosim Latviju”, aicina svinēt Latvijas brīvību, lepnumu un spēku. Koncertu papildina īpašie viesi – mūziķi no ASV Gaisa spēku Eiropā orķestra, kas Latvijā viesojas, lai piedalītos 18.novembra parādē Rīgā. Zemessardzes orķestra koncertprogrammā iekļautas Latvijai veltītas kompozīcijas gan instrumentālās […]

Ne katrs pagrabs pasargā no apdraudējuma

00:00
13.11.2024
65

Pie Smiltenes sporta halles,  Raunas Kultūras centra redzama marķējuma zīme ar uzrakstu “Patvertne”, kas liecina, ka te ir pirmā    drošā patvēruma vieta    apdraudējumu gadījumos. Patvertnes zīmes galvenā nozīme ir informēt iedzīvotājus, ka tur ir patvēruma iespēja ārkārtējā situācijā, bet tas nenozīmē, ka tā ir publiski pieejama ikdienā. Smiltenes novada pašvaldība kopā ar Valsts […]

Cilvēku radītā vide atņēma iespēju izdzīvot savvaļā

06:21
12.11.2024
28
1

Līgatnes dabas takās šajā gadā nonākuši vairāki dzīvnieki, kas savvaļā nevarētu izdzīvot. Rudenī pie Līgatnes pūcēm mājvietu atrada vēl viens putns, pūce, kas pirms diviem gadiem tika atrasta smagi ievainota uz Tallinas šosejas. Putns tika nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, veterinārārsti tam konstatēja nopietnas galvas un kreisās acs traumas. Ilgstošas ārstēšanas un aprūpes rezultātā pūce […]

Tautas balss

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
31
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Godināt savu vēsturi

14:53
13.11.2024
16
1
Lasītāja raksta:

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

Necieņa pret iedzīvotājiem

14:53
13.11.2024
25
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
23
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Sludinājumi