Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Spēlē tiekas meitenes

Druva
00:00
28.02.2009
23
200902280027142425

Februārī jauniešu lapas spēlē „DIVKAUJA” tikās divas cēsnieces – Marita Kozlovska (20 gadu) un Sintija Reinholde (16 gadu). Šī mēneša spēles tēma – Meiteņu lietas. Taču pirms ķeršanās pie jautājumiem un atbildēm pirmais uzdevums bija uzzīmēt ziedus. Spēles dalībnieces uz vienādiem jautājumiem sniedz atbildes, kuras šoreiz vērtē “Enhet” grupas solists Lauris Sildniks, meitenēm punktu vietā piešķirot pavasara tulpes.

– Kas ir pirmais, ko vērtējat puišos, ar viņiem iepazīstoties? Marita: – Vispirms noteikti ir vizuālais tēls. Svarīgi, lai puisim būtu kopti zobi. Man patīk arī puiši ar skaistām acīm. Nebūt ne mazsvarīgi ir tas, vai puisis ir komunikabls un jautrs. Taču patiesībā esmu saskārusies ar to, ka pirmais iespaids par cilvēku nereti ir maldīgs. Sintija: – Man patīk puiši ar gariem matiem. Pievēršu uzmanību arī apaviem. Ja tās divas lietas ir ok, tad var skatīties tālāk. Taču patiesībā uzreiz redzu, vai puisis mani interesē, vai ne.

– Dodoties ilgā ceļojumā, kādas trīs lietas ņemtu līdzi? Marita: – Naudu noteikti. Ģimenes un draugu fotogrāfijas. Droši vien mājās neatstātu arī mobilo telefonu. Ja somā būtu vēl vieta, paņemtu līdzi kosmētikas maciņu. Sintija: – Es nevaru iztikt bez multenēm. Tās bieži skatos un noteikti kādu paņemtu līdzi arī ceļojumā, jo tās man atgādinātu par mājām. Man līdzi noteikti būtu arī mammas dāvātais talismans – ūbele.

– Par ko visbiežāk meitenes runā savā starpā? Marita: – Laikam jau par to, kā klājas draugiem un draudzenēm. Meitenes daudz klačojas. Sintija: – Meitenes vienmēr paspēs aprunāt to, kā kura izskatās. Tiks apspriests draudzenes vai klasesbiedrenes jaunais draugs, apģērbs un viss pārējais. Meitenes par laika apstākļiem nerunā. Aprunāšana un otra vērtēšana ir topā.

– Kuras no puišu nodarbēm jums liekas visnesaprotamākās? Marita: – Es laikam vairāk nesaprotu meitenes, nevis puišus. Meitenes vienmēr pārāk satraucas par dažādām lietām un taisa scēnas. Nesaprotu, kādēļ tā vajag. Sintija: – Nekad neesmu sapratusi, kā puiši no rītiem var sataisīties pa pāris minūtēm. Nesaprotu arī to, kādēļ puiši bieži konfliktus risina ar kaušanos. – Bez kā nevarat iedomāties sevi? Marita: – Bez savas labākās draudzenes. Arī bez mobilā telefona.

Bet patiesībā esmu mainīga būtne. Domāju, ka varu sevi iedomāties dažādu un visādu. Sintija: – Bez savām brūnajām acīm, smaida un vaigu bedrītēm.

– Kādēļ meitenes pucējas? Marita: – Meitenes pucējas, lai būtu skaistas sev un citiem. Arī es pati labāk jūtos, kad esmu uzposusies, uzlikusi meikapu un uzvilkusi ko skaistu. Bet, ja nebūtu kosmētikas, izdzīvotu. Sintija: – Es nemēdzu ļoti aizrauties ar kosmētiku. Neesmu tāda cakainā. Taču domāju, ka daļa meiteņu pucējas nevis puišu, bet citu meiteņu dēļ. Jo tieši meitenes visvairāk viena otru vērtē un pēta. Zēniem pat bieži vien ir mazsvarīgi tas, vai acis meitenei uzkrāsotas vai nav. Ir jau meitenes, kas ar krāsošanos pārlieku aizraujas. Brīžiem pat šķiet, ka tūliņ kaut kas drups no sejas.

– Kas jūs iepriecina? Marita: – Mani iepriecina garšīgas pusdienas. Arī kārtīga izsvīšana sportojot. Mani vienmēr iepriecina arī draugi.

Sintija: – Man patīk būt sabiedrībā, un tas mani iepriecina. Mani iepriecina arī mamma. Viņa man ir vislabākā. Iepriecina arī zēni. Un dzīvē sanācis tā, ka zēnu kompānijās jūtos labi. Ar viņiem ir daudz vieglāk saprasties nekā ar meitenēm.

– Kas bijis jaukākais notikums jūsu dzīvē? Marita: – Man prātā nāk tas, kā brālis laukos mani mācīja ar mašīnu braukt. Iemācījos un biju ļoti laimīga. Pēc tam brālis uzdāvināja manu pirmo auto – žigulīti. Sintija: – Visjaukākās un sirsnīgākās vienmēr izvēršas manas dzimšanas dienas.

– Vai meiteņu draudzība ir stiprāka par puišu draudzību? Marita: – Domāju, ka mūsu draudzību ar labāko draudzeni neizšķirtu neviens puisis. Protams, ja kādai no mums uzrodas puisis, tad otra sajūtas nedaudz atstumta, bet jebkurā gadījumā uzskatu, ka labākās draudzenes puiši nespēj izšķirt. Sintija: – Domāju, ka puišiem draudzība veidojas daudz sarežģītāk, bet, kad tā izveidojas, tā ir daudz stiprāka par meiteņu draudzību. Uzskatu, ka divi draugi viens otru nodos retāk nekā divas meitenes. Kaut kā tā tas dzīvē ir iekārtots. Tāpat uzskatu, ja divu meiteņu draudzībā ienāk puisis, tad pavisam iespējams – meiteņu draudzība pajuks. Bet ja divu puišu vidū ienāk meitene, viņa noteikti nejutīsies trešā liekā. – Kuru no saviem draugiem, paziņām iesakāt nākamās „Divkaujas” cīņai martā? Marita: – Oskaru Treimani. Sintija: – Kristapu Lejiņu.

Lauris Sildniks, grupas “Enhet” solists:

– Izlasot abu meiteņu atbildes, Maritai dodu 6 punktus, bet Sintijai 7,5. Atbildes vērtēju pēc loģikas. Man patika Sintijas domas par puišu draudzību. Varu tam piekrist. Pēc trim “Divkaujas” kārtām, kurās piedalījās Liene Mihaļova, Madara Martinsone, Ivars Ķirsis, Kristaps Jaunzems, Marita Kozlovska un Sintija Reinholde, līderpozīcijas saglabā Madara Martinsone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
42

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
437
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
97

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi