Šovasar, līdz septembrim, varētu būt zināms vai ar projekta palīdzību izdosies rekonstruēt Tēraudskolu Valkā, kurā nākotnē iecerēts izveidot Starptautisko studiju centru, aģentūra LETA uzzināja sarunā ar Valkas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāju Guntu Smani.
Projekts pagājušā gada novembra beigās tika iesniegts izvērtēšanai Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmai, un atbilde tiek solīta līdz septembrim.
Februāra sākumā Valkā tikās projekta “Izglītība bez robežām” iespējamie pārstāvji. Uz tikšanos ieradušās skolas no Sanktpēterburgas un Pleskavas Krievijā, no Tartu Igaunijā un Latvijas Universitāte. Projekta partneri savstarpēji iepazinušies un apskatījuši Valkā pieejamo infrastruktūru.
Pašlaik projekta partneri gaida atbildi par ēkas rekonstrukcijas iespējām. Līdz tam laikam jauna tikšanās nav ieplānota.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada marta beigās Valkas novada dome nolēma Igaunijā reģistrētai nevalstiskajai organizācijai “Valgas-Valkas partnerība” uz 30 gadiem iznomāt nekustamo īpašumu Raiņa ielā 28, Valkā, zināmu kā Tēraudskolu, Starptautiskā studiju centra izveidei.
Pēc tam, kad šā 2010.gada janvāra beigās Valkas novada domes sēdē deputāti neatbalstīja ieceri pilsētā esošās Tēraudskolas ēkā veidot Starptautisko studiju centru, vadību pārņēmuši igauņi.
Kā iepriekš pastāstīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs (LZS), Valkas pašvaldība nolēmusi iznomāt ēku, bet projektā iesaistīsies tikai daļās, kas attiecas uz mācību programmu veidošanu, ne infrastruktūras attīstību.
Albergs joprojām uzskata, ka šādā projektā galvenais ir mācības, nevis ēkas atjaunošana, turklāt Valkā ir pieejamas tukšas telpas, kurās mācību procesu organizēt. Igauņi aktīvi uzstājuši, ka projektā jāizmanto tieši šī ēka. Valkas puse igauņiem pat piedāvājusi Tēraudskolu pirkt, taču viņi nav piekrituši un izlēmuši telpas labāk nomāt.
Zemes gabala platība ir 10 398 kvadrātmetri, un uz tā ir arī ēkas. Valkas novada domē nolemts, ja nomnieks četru gadu laikā nav izveidojis studiju centru, Valkas novada pašvaldībai ir tiesības lauzt līgumu, nesedzot nomniekam radušos zaudējumus un viņa ieguldījumus nekustamajā īpašumā.
Nomas maksa par zemi ir 1,5% no kadastrālās vērtības gadā (Ls 312). Nomas maksa par ēku: pirmajos četros gados – 1% no kadastrālās vērtības gadā (Ls 159), pēc četriem gadiem 2% no kadastrālās vērtības gadā. Nomnieks papildus iepriekšnoteiktajai nomas maksai maksā nekustamā īpašuma nodokli par zemi – 312 latus gadā.
LETA
Komentāri