Piektdiena, 23. maijs
Vārda dienas: Emīlija

Soļi veido vienu rakstu

Druva
23:00
17.04.2008
18

Vairai Kanderei un Aigaram Meijam jūlija sākumā būs atvaļinājums. Viņi kā vidējās paaudzes deju kolektīva ”Sadancis” dalībnieki brauks uz Deju svētkiem.

„Svētkus gaidām. Tie ir kas vārdos neizsakāms. Skatītājiem to nesaprast,” saka Vaira, bet Aigars piebilst, ka tās ir pozitīvas emocijas un prieks būt starp citiem.

„Bijām nopietni satraukušies, vai tiksim, strādāts daudz, bet prasības arī lielas. Arī dejas nav sirdij tik tuvas, bet svētkos laukumā raksti noteikti būs skaisti,” par gatavošanos svētkiem stāsta Vaira. Abi dejotāji atceras, ka pirms astoņiem gadiem kolektīvs palika bez mājām un, pirms kļuva piederīgs Liepai, daudz koncertējis, pierādījis sevi. Tas izdevies vien tādēļ, ka repertuārā bijušas Aijas Baumanes skaistās dejas, kuras patīk dejotājiem, kuras ar prieku skatās skatītāji.

Kolektīva repertuārā ilgu laiku bija viduslaiku dejas. Ar šo programmu pabūts daudzviet. „Man tās dejas īpaši nepatīk, par lēnām, bet Vairai patīk,” bilst Aigars, bet Vaira atklāj, ka, uzvelkot grezno tērpu, pārņem īpašas izjūtas. ”Pils dārzs vai zāle, skaista kleita, lēna deja – tās ir brīnišķīgas emocijas,” atzīst Vaira.

Vaira „Sadancī” dejo 25 gadus, kopš dibināšanas, pirms tam deju raksti tapuši „Varavīksnē”, kuras dejotāji arī izveidoja „Sadanci”. Aigars šajā kolektīvā ienāca ceturtajā sezonā. Pirms tam dejojis ”Raitajā solī”, tad nācies izvēlēties – ”Saulgrieži” vai „Sadancis”. Izvēli arī šodien uzskata par labāko. Abiem šie būs jau sestie Deju svētki Rīgā.

„Dejoju no sešu gadu vecuma ar nelieliem pārtraukumiem. Ja nebūtu dienests armijā, būtu deju kolektīva vadītājs, sāku mācīties, bija jāiet armijā,” atklāj Aigars.

Dejojot iepazinušies. Bet no atmiņas neizdzēšami ir 1993.gada Deju svētki, kuros viens otrā tā patiesāk ieskatījās. „Dzīvē tā gadās. Ja nebūtu nedēļa Rīgā, kas zina, vai šodien būtu kopā,” atceroties saka Aigars.

Dejošana abiem kļuvusi par ikdienas nepieciešamību. „Tas ir dzīvesveids. Kaut prasa upurēšanos, uzņēmību. Tā ir ziedošanās vaļaspriekam,” saka Vaira un piebilst, ka divatā vieglāk, ja vienam negribas iet uz mēģinājumu, otrs pamudina, jo kā tad viens dejos. „Divreiz nedēļā mēģinājumi, tas disciplinē. Zini, ka nākamajā vakarā nebūsi mājās, tātad jāizdara šodien. Un ne jau tad, ja nedejotu, mājās ko vairāk paveiktu, tā tikai liekas,” domās dalās Vaira.

Viņa ir „Sadanča” vēstures rakstītāja. Mājās daudzi albumi, kuros fotogrāfijas atgādina par koncertiem, braucieniem gan tepat pa Latviju, gan Somiju, Horvātiju, Kipru, arī kolektīva pasākumiem.

„Ceļot ir jauki, bet kopā ar savējiem vēl jaukāk,” saka Vaira un piebilst, ka grūti albumā fotogrāfijas sakārtot, jo draugi un „Sadancis” ir nedalāmi. Tad nu gadās, kādu bildi meklējot, īsti nevar zināt, vai tā ģimenes, vai deju kolektīva albumā.

„Dejotāji ir lustīga tauta. Vienmēr kaut ko izdomājam, lai pašiem un arī citiem būtu interesantāk. Abi esam tie lielākie kūdītāji uz ēverģēlībām. Pēdējais lustīgais pasākums bija ciemošanās pie ”Zeperiem” Līgatnē. Uztaisījām rāceņa vilkšanu. „Sadancī” mums iecienīti ir karnevāli, arī ekskursijās iemanāmies kādu sarīkot,” stāsta Vaira un piebilst, ka dejošana nav tikai sviedri, arī dzīvesprieka uzturēšana.

„Pirms Deju svētkiem galvā raisās pārdomas par to komercializāciju. Kolektīvu vadītajiem, kuri vairākus gadus strādājuši, lai šie svētki būtu, lai tos redzētu, jāpērk biļete. Vai nav absurds! Tie taču ir svētki dejotājiem un skatītājiem. Mēs neejam rādīt priekšnesumu, deja laukumā ir pavisam kas cits,” domās dalās Aigars, bet Vaira ir pārliecināta, ka abus Rīgā gaida skaista, deju rakstos izrakstīta nedēļa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bezmaksas izglītojošas lekcijas un sporta aktivitātes

00:00
23.05.2025
5

Veselīgas uztura meistarklases, izglītojošas lekcijas un vingrošana ir tikai daļa no aktivitātēm, kas Cēsu novadā – pilsētās un pagastos – jau aizvadītas. Tās notiek Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai Cēsu novadā”. Projektā piedāvātās iespējas paredzētas četru gadu garumā, visi pasākumi pieejami bez maksas ikvienam. Tikai […]

Iecirkņu vēlēšanu komisijas gatavojas 7.jūnijam

00:00
22.05.2025
72

Cēsu novadā vēlētājus gaidīs 29 vēlēšanu iecirkņos. Cēsu novada vēlēšanu komisija kopā aicināja iecirkņu komisiju priekšsēdētājus un sekretārus, lai pārrunātu aktuālo. Visos iecirkņos strādās pieredzējuši darbinieki, katrā ir arī kāds, kuram komisijas locekļa amatā bus pirmās vēlēšanas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Cēsu novadā piedalījās 12 703 pilsoņi jeb 36,54% balsstiesīgo,    Latvijā – 34,01%. Skuje­nes vēlēšanu […]

Lai saudzētu vidi, tā jāiepazīst un jāizprot 

00:00
21.05.2025
41

Cēsīs, Rožu laukumā, nevar nepamanīt savdabīgu ēku un tās labiekārtoto apkārtni. Te radīta vides izglītības konceptvieta “ŠŪNA” sarunām, izziņai, pieredzei, diskusijām, pārdomām un redzesloka paplašināšanai. “Šī vieta nav muzejs un nav izstāde, tā dzīvo ar notikumiem, kas te katru nedēļu notiks. Apmeklētājiem būs iespēja gūt atbildes, iedvesmu un idejas, kā atbildīgi izmantot resursus, kas var […]

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
31

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
30

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
150

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
23
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
18
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
37
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
30
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
46
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi