Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Smiekli ir acumirklīgs atvaļinājums

Druva
23:00
31.03.2009
13

Šādu atziņu savulaik izteicis Amerikas komēdiju aktieris Miltons Berle, un tai var tikai piekrist. Svarīgi atrast iespēju ik pa laiciņam doties šajā atvaļinājumā, pāris reižu dienā izsmejoties no sirds. Šķiet, pašreiz tas būtu jo īpaši noderīgi.

Jau sen pierādīts, ka smiekliem ir dziedinošs spēks. Smejoties veidojas C vitamīns un stiprinās imūnsistēma. It īpaši veselīgi pasmieties bariņā, jo smiekli ir lipīgi. Smiešanās veicina vispārēju pašsajūtas uzlabošanos.

Smieklu terapija ir atzīta par alternatīvu metodi, kā bez ķīmiskiem medikamentiem un nepatīkamām procedūrām uzlabot veselību. Lai arī cilvēki smējušies no sākta gala, smiekli kā efektīvs līdzekli slimības apkarošanā aprakstīts vien 1964. gadā. Normans Kuzins, pārciezdams muguras saistaudu sairšanu, kas radīja neciešamas sāpes, nolēma izmēģināt smieklu terapiju. Ko zaudēt vairs nebija, jo ārsti nedeva nekādas cerības uz atveseļošanos. Un izvēle izrādījās pareiza. Pirmās pozitīvās pazīmes pēc 15 minūtēm kārtīgas izsmiešanās bija pāris stundas veselīga miega bez tik pierastajām un nīstajām muguras sāpēm. Smieklu terapijas eksperimentu rezultātā slimnieks veiksmīgi izveseļojas. Kāds teiks – neticami, bet jāatzīst, ka smiekli reizēm tiešām dara brīnumus.

Ja esat nolēmis nodarboties ar sportiskajām aktivitātēm, bet īsti nesanāk, nebēdājiet! Palīdzēs smiekli, jo viena minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 minūtes pie airiem. Smiešanās stimulē asinsriti un sirdsdarbību gluži tāpat kā jebkurš aerobikas vingrinājums. Vislabākais vingrinājums – no rīta 15 minūtes pasmejiet un visu dienu jutīsieties svaigs un vingrs. Šāda vingrošana īpaši piemērota cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu. To pat varētu padarīt par tādu kolektīvo vingrošanu, rīta pusē visi sanāk, kārtīgi izsmejas un- aiziet darbos!

Vēl par pastāstīt, ka smiekli ir dabisks sāpju mazinātājs, tie atvieglo dzīvi tiem, kam sāpes mugurā, spazmas muskuļos vai kuri cieš no artrīta. Smiešanās palielina plaušu kapacitāti un skābekļa daudzumu asinīs, tāpēc smieties vēlams aktīviem sportistiem, kā arī tiem, kuri slimo ar bronhītu un astmu.

Vēl kāda būtiska smieklu pozitīvā īpašība – tie liek izskatīties jaunākam. Cilvēks dzīves laikā nodarbina visus ķermeņa muskuļus, bet sejas muskuļiem slodzes allaž par maz. Smiešanās ir vislabākais sejas vingrojums, kad cilvēks smejas, seja kļūst sārta, tai pieplūst asinis, kas lieliski baro ādu.

Un vēl, iespējams, šobrīd visnoderīgākais smieklu aspekts, tie ir lielisks antistresa līdzeklis -visekonomiskākais un visvienkāršāk pielietojamais. Smejoties samazinās stresa hormonu izdalīšanās. Zinātāji saka, ka smiešanās ir viena no meditācijas vai relaksācijas formām, tomēr smiekliem ir vēl kāda priekšrocība. Proti, ja meditējot domas jākoncentrē, lai liktu sev ne par ko nedomāt, smejoties galvā nenotiek apzināts domāšanas process, visas sajūtas koncentrējas pozitīvas harmonijas momentā, kas dod atslodzi ķermenim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
19

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
286

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
38

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
80

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
95
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi