Svētdiena, 16. novembris
Vārda dienas: Banga, Glorija

Skolas salidojums Priekuļos

Druva
00:00
15.11.2006
67

, Priekuļu vidusskolas 11.c klases skolniece

Pāris nedēļas pagājušas kopš Priekuļu vidusskolas salidojuma. Tajā atzīmēja skolas 150 gadu jubileju un vidusskolas 20 gadi.

Izvērtējot, kā svētki izdevās, jāatceras, kā skola tam gatavojās, un grandiozākais projekts bija aktu zāles atjaunošana, kas ieguvusi rozā toņus un balkonu. Otro gadu mēs – 11. c klases aktīvākie skolēni – iesaistāmies sabiedriskajā dzīvē, arī veidojam skolas avīzīti. Kopā ar Madaru salidojumā iezvanīju skolas zvanu, skolotājiem ienākot zālē, un sveicām ar puķu pušķiem. Salidojuma oficiālo daļu vadīja Vinnijs Pūks (skolotāja Ruta Purvinska) un viņa draugs Kristofers (skolotāja Dzintra Kaparkalēja), atgādinot skolas vēsturi. Stāstījumu papildināja attēli un videoieraksti. Par ieguldījumu izglītībā un radošu pieeju darbam Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu saņēma Ruta Lamaka, Velta Spirģe, Inese Kaparkalēja, Vanda Riemere, Angelika Cine, Anita Skrastiņa un Baiba Karlsberga. Valsts jaunatnes iniciatīvu centra Atzinības saņēma Inga Ruskule un Dzintra Kaparkalēja. Atzinības ministres vārdā pasniedza Agra Bērziņa, skolas absolvente, tagad VJIC direktore.

Klasesbiedru satikšanās ar bijušajiem audzinātājiem izvērtās par ļoti sirsnīgu atkalredzēšanos. Salidojumā piedalījās 457 absolventi. Skolotāji secināja, ka skolēni ļoti mainījušies un dažu pazina pēc balss vai smaida. Skolotāji gan nemainoties – atzina absolventi, piebilstot, cik jauki, ka tik mainīgajā laikā vismaz kaut kas ir stabils.

Dažādas un reizē tik līdzīgas bija absolventu un skolotāju izjūtas, ikviens atzina, ka pārņem arī sentimentāls atmiņas. Guntis Kalniņš skolu beidzis vecajā skolas ēkā: “Ilgi mums solīja jaunu skolu. Mēs tā arī nesagaidījām. Tagadējās skolas vietā nācām vākt gurķus.”

Angļu valodas skolotāja Angelika Cine neslēpa prieku par salidojuma vakaru. Viņai bija jātiek galā ar septiņām izlaiduma klasēm -kopš 1977. gada: „Atšķirība starp agrāko laiku un tagadējiem skolēniem nav visai liela, ja nu vienīgi šo laiku jaunatne ir kļuvusi atbildīgāka, apzinās, cik nepieciešama ir svešvaloda. Agrāk jaunieši vienkārši neredzēja iespēju to pielietot.”.

Skolotāja Irēna Mūrniece novērtēja skolēnu izteikto pateicību: “Paldies pateikt mēs mākam arī ikdienā. Ciemos atnāk bijusī skolniece un saka: „Bez jūsu atbalsta es nebūtu tā, kas esmu.” Vai tādēļ vien nav vērts dzīvot?”

Absolventes Jolanta Griška un Jana Olengoviča bija sajūsmā par salidojumu, to gaidījušas: „Pārņem fantastiskas sajūtas – atgriežoties tik pazīstamajos gaiteņos, klasē, pie savas skolotājas. Tagad jums ir vienreizēja aktu zāle un tik smuka direktore! Prieks redzēt, kā viss mainās uz labo pusi.”

Absolventiem sapulcējoties pie saldumu pilnajiem galdiem, sarunas risinājās ar tādu pašu skolniecisku vieglumu, kā tagadējiem audzēkņiem. Varbūt par mazliet nopietnākām tēmām. Nevar teikt, ka pat pirms pieciem gadiem vidusskolu beigušie jaunieši līdzinātos dzīves rūpju nomāktiem. Mierinājums, ka arī mēs, skolēni, tādi nekļūsim. Skolēnu un skolotāju tikšanās bija kā starp sen neredzētiem draugiem – ar bučām un apskāvieniem, pārrunājot dzīvesstāstus, paveikto, skatot foto albumus.

Izlaiduma gadam it kā vairs nav nozīmes, zūd laika sajūta, gribas izdzīvot pagātni vēl un vēl.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
29

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
29

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
19

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
138

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
454

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
40

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
26
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
23
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
31
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
20
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
20
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi