Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Skola gatavo pārtiku ziemai

Druva
23:00
25.09.2006
16

Kā “Druvai” pastāstīja skolas direktors Egons Bušs, šim pasākumam ir divi mērķi – tiek iegūta ekoloģiski tīra pārtika, bet kā galveno faktoru direktors uzsver, ka bērni paralēli mācībām apgūst prasmi strādāt, par sevi gādāt. Pavasarī dārzeņi tiek sasēti un stādi iedēstīti, bet rudenī savām rokām raža novākta.

“Neraugoties uz karsto, sauso vasaru,

dārzu laistījām, darījām visu, lai ražu nepazaudētu. Tāpēc tomāti un gurķi padevušies vareni. Skolas darbinieki sagatavojuši 700 trīslitru burkas ar tomātu un gurķu salātiem, kā arī tomātu biezeni. Vasaras sākumā virtuves strādniece jau savārīja rabarberu ievārījumu, ” pastāstīja E. Bušs. Skolai ir pārti-kas un veterinārā dienesta atļauja

dārzeņu konservu izgatavošanai uz vietas.

Šogad skolas dārzā labi padevušies arī puravi un ķirbji. Puravi ziemā tiks uzglabāti siltumnīcā, un bērni līdz pavasarim ēdīs svaigus salātus, arī kāpostus. Skolas personāls rūpējas arī par to, lai agri pavasarī lecektīs būtu salāti un loci- ņi.

E. Bušs uzsvēra, ka skolas dārzs palīdz ēdienreizēs bērniem paēst tik, cik katrs vēlas. “Skolēni ēd piecas reizes dienā un nekad nejūtas izsalkuši. Vasarās skolas virtuve pārvēršas par konservu cehu,” saka direktors un atzīst, ka nespēj pat iedomāties, ja kādam bērnam no galda vajadzētu celties pa pusei paēdušam. “Uzskatu, ka valsts pret jauno paaudzi grēko, ka ļauj privātpersonām pelnīt uz bērnu uztura rēķina, jo tad viņi nesaņem veselīgas pusdienas un nepaēd tik, cik vēders prasa,” teica direktors.

Šo problēmu sapratuši arī Raiskuma sanatorijas internātskolas pedagogi un darbinieki, tādēļ nolēmuši apgūt meža skolas pieredzi bērnu ēdināšanā. Vakar Cēsīs ieradās pavāres no Raiskuma sanatorijas internātskolas. Šīs skolas ēdnīcas vadītāja Anita Bildere, pavāres Janīna Kārkliņa un Aija Kovisāre pastāstīja, ka vēlas skolā ieviest tādu pašu bērnu ēdināšanu kā Cēsu meža skolā, jo privātfirmas bērnu ēdināšanas taktika neļauj skolēniem remdēt izsalkumu. J. Kārkliņa pastāstīja, ka jaunā veselīgās ēdināšanas sistēma Raiskuma internātskolā sāks darboties no 1. oktobra, bet tā kā skolai dārza nav, produktus nāksies iepirkt.

Cēsu sanatorijas meža skolā ražas vākšana

rit pilnā spēkā. Par dārzu rūpējas skolas dārzniece Velta Bethere. Skola audzē arī cūkas. Par kūti rūpējas Rita Rehtšprehere.

Cēsu sanatorijas meža skolas pavāre Hedviga Sīmane atzina, ka dārzeņu raža šogad bijusi liela, mazāk nekā citus gadus iznācis gatavot ābolu kompotus, jo šis nav ābolu rudens.

“Uzskatu, ka atmaksājas skolas virtuvē gatavot konservus, jo tad pusdienas izmaksā lētāk un bērni var ēst, cik katrs vēlas,” uzskata H. Sīmane. Pavārēm ik dienu jāpabaro ap 300 cilvēku,un ēdiens tiek pasniegts piecas reizes dienā. Skolas noliktavas pārzine Janīna Bruņiniece atzīst, ka pagrabs ar dārza veltēm pilns. Tomātu salāti vien pagatavoti vairāk nekā divi tūkstoši litru, kur nu vēl gurķi un ievārījumi. J. Bruņiniece uzskata, ka labumu pietiks līdz pat pavasarim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
9

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
22

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Arodbiedrības aizstāv intereses ilgtermiņā

00:00
21.03.2025
46

Cēsu novada izglītības darbinieku arodorganizācijas atskaišu – pārvēlēšanas konferencei bija dots skanīgs nosaukums – “Kopā radām spēku, kas kalnus spēj pārvietot, vienotībā atklājam jaunus apvāršņus”.    Arodbiedrības biedri atskatījās uz piecos gados paveikto un iezīmēja plānus nākamajiem pieciem gadiem. Konferencē piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Cēsu novada arodorganizācija 34 […]

Pašvaldībai jāatbalsta tie, kas grib darboties

00:00
20.03.2025
43

Jaunā pārvaldes vadītāja par svarīgu uzskata sadarbību ar aktīvajiem līgatniešiem 13.martā Cēsu novada domes deputāti par Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāju vienbalsīgi apstiprināja līdzšinējo pašvaldības investīciju projektu vadītāju Lieni Krīvenu. L.Krīvena ir līgatniete. Domes sēdē, atbildot uz deputātu uzdotajiem jautājumiem, viņa sacīja, ka par savu uzdevumu jaunajā amatā izvirza mērķi, lai Līgatnē labi jūtas un var […]

Nauda gan ikdienai, gan attīstībai

00:00
19.03.2025
58

Smiltenes novada pašvaldības 2025. gada budžetā ieņēmumi plānoti 40 930 004 eiro, izdevumi – 44 011 673 eiro,  finansēšana – 3 081 669 eiro. Budžets balstīts uz    novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2035.gadam, kurā ietverti pašvaldības stratēģiskie mērķi un ilgtermiņa prioritātes, kurās izvirzītas trīs galvenās vērtības: iedzīvotāji, uzņēmējdarbība un vide. “Pērn pieradām dzīvot taupīgi, jo […]

KNAB uzskata – bijusi ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana

12:05
18.03.2025
203

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis ir iesaistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinātajā kriminālprocesā par prettiesisku jaunas automašīnas iegādi, ziņo aģentūra LETA. G.Kukainis LETA uzsvēris, ka KNAB paziņojumā pausto noraida pilnā apmērā, jo pagaidām neesot skaidrs, par kuru iepirkumu ir apsūdzība. Kukai­nis akcentēja, ka KNAB ir pārbaudījis divus “ZAAO” automašīnu […]

Tautas balss

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
5
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
19
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Sludinājumi