
Kārļa Skalbes dzimtās mājas “Incēni” atvērti. Tiesa gan, ikviens interesents to varēs apmeklēt nākamajā muzeju sezonā jau pavasarī. “”Incēnos” esam padarījuši vēl vienu svarīgu darbu,” gandarīta muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule. Pirms diviem gadiem Kārļa Skalbes dzimtās mājas ieguva muzeju apvienība. Muzejnieki sāka ar ēkas tīrīšanu, tad sakopšanas talkās palīgā, pieteicās draugi. Tagad izdecies piesaistīt ES finansējumu un kopā ar novada domes līdzfinansējumu ieguldīt vairāk nekā septiņus tūkstošus latu. Šovasar atjaunota KSkalbes dzimto “Incēnu” māju virtuve, mazā istaba un palīgtelpas. Pārbūvēta plīts un krāsns, atsegtas senās guļbaļķu sienas un nomainītas bojātās grīdas un savu laiku nokalpojušie logi, kas atjaunoti, ievērojot senās lauku māju tradīcijas. Sakārtotas palīgtelpas un senie pieliekamie. Vēsturisko izskatu atguvusi aka, kas ar ūdeni kopš K. Skalbes dzīves laika līdz mūsienām apgādā gan “Incēnus”, gan “Saulrietus”. “Incēni” ir Skalbes dzimtā vieta. Šī māja viņam bijusi ļoti svarīga. Tā 1940.gadā nodega. Tanī pašā gadā uz vecās mājas pamatiem Skalbe ar Vecpiebalgas savstarpējās uguns apdrošināšanas biedrības biedru atbalstu uzcēla jaunu. Katrs Vecpiebalgas saimnieks, biedrības biedrs, deva daļu nepieciešamā kokmateriāla. “Incēni” ir Skalbes bērnības pasaule, viņa dzīves un daiļrades viena no nozīmīgākajām vietām, kas daudzkārt apdzejota un aprakstīta bērnības tēlojumos,” stāsta Līva Grudule un piebilst, ka katram, kurš atbraucis uz “Saulrietiem” līdz muzejnieki vien varējuši ar roku parādīt – lūk, tur lejiņā ir “Incēni”. Tagad atjaunotā dzimtā māja veido vienotu kompleksu, kurā iezīmējas visa Skalbes dzīve – bērnība mazajā “Incēnu” kalējmājā, brieduma, atzīta, populāra un mīlēta rakstnieka gadi “Saulrietos”(1926.-1944.) un došanās trimdā uz Zviedriju 1944. gadā, ko simbolizē kapavieta Vaktskalnā laivas veidolā. “Pamatoti var uzskatīt, ka Vecpiebalgas “Saulrieti” un “Incēni” ir latviešu sirsnīgākā dzejnieka dzīvesgaitas simbols un tas ir viss, kas viņam piederējis,” bilst Līva Grudule.
Muzejniekiem jau skaidri nākamie darbi. Nākamgad jāsakārto mājas apkārtne. Palīdzību solījusi Vecpiebalga ainavu un kultūrvides aizsardzības biedrība. “Fonds grib uzņemties šefību par apkārtnes labiekārtošanu. Varu paslavēt par paveikto, viss izdarīts kā nākas,” saka arhitekte Ausma Skujiņa. Biedrības iesniegtais projekts “Incēnu” jumta remontam guva finansējumu Kultūrkapitāla fondā. “”Incēniem” vajag mēbeles. Ceram, ja cilvēki redzēs, ka viss te notiek, viņi atcerēsies, ka garāžā ir kāds vecs skapis, kas labi iederētos muzejā, kāds krēsls. Gan jau pamazām vien mājā būs viss, kas nepieciešams, “saka Līva Grudule. Kā “Incēnus” izmantot ikdienā, muzejniekiem ideju netrūkst. Sainieciskās lietas un dažādi pasākumi bērniem labi iederēsies lejas mājā nevis “Saulrietos”, šī māja šķiet piemērotāka latviskām tradīcijām. “K.Skalbes dzimtās mājas “Incēni” atjaunojam kā vēsturiskajam Piebalgas novadam raksturīgu lauku māju. Kāpēc gan šī māja nevarētu kļūt par piebaldzēnu tikšanās
vietu. Diemžēl ir daudzas dzimtas, kas aizgājušas no Piebalgas, bet kapu svētkos satiekas un te īstā Piebalgas mājā viņi varētu pabūt kādreiz izjustā gaisotnē,” domās dalās muzeju apvienības vadītāja un jau aicina pavasarī braukt uz Vecpiebalgu, lai pabūtu Kārļa Skalbes dzimtajos “Incēnos”. Sarmīte Feldmane
Komentāri