Trešdiena, 30. aprīlis
Vārda dienas: Vilnis, Raimonds, Laine

Siltuma tarifi palielinās

Druva
23:00
11.09.2008
14

Jau iepriekš “Druva” rakstījusi, ka par siltumu dzīvokļos šajā apkures sezonā nāksies maksāt vairāk nekā pērn. Tomēr dažādos rajona pagastos situācija ir atšķirīga. “Druva” aptaujāja vairāku pašvaldību priekšsēdētājus, lai uzzinātu, kā izmainījušies siltumenerģijas tarifi.

Priekuļu pagastā siltumenerģijas tarifi šajā apkures sezonā palielinājušies par 11%. Iedzīvotājiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās ar siltuma skaitītāju par vienu megavatstundu būs jāmaksā Ls 30,42 + 5% PVN. Savukārt iedzīvotājiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās bez siltuma skaitītāja būs jāmaksā Ls 0,74 + PVN 5% par vienu kvadrātmetru apkurināmās platības mēnesī.

Priekuļu pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Juzupa komentē: „Apkures cenas palielinātas tikai tik daudz, cik palielinājušās izmaksas par šķeldu un elektrību.”

Amatas novadā ir tikai viena centralizēta siltumapgādes sistēma, un tā ir Ģikšu ciematā. Ja pērn par kvadrātmetru iedzīvotāji bija maksājuši Ls 0,70, tad šogad apkures cenas būs ievērojami augstākas – Ls 0,90 par m2 (bez PVN).

Arī Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte skaidro, ka cenu paaugstināšana saistīta ar izmaksu palielināšanos, tai skaitā šķeldas cenu pieaugumu. “Izmaksas ir tādas, kādas ir. No iedzīvotājiem prasām tikai konkrētās izmaksas – tik, cik maksā šķelda, elektrība, kurinātāju algas un uzturēšana. Mani lēmums par cenu paaugstināšanu neiepriecina, taču pēc aprēķiniem jau pērn izmaksas bija tik lielas, bet cenas paceļam tikai tagad,” atzīst E. Eglīte.

Novada domes priekšsēdētāja stāsta, ka daudzviet pašvaldībā aktīvi darbojas māju apsaimniekošanas biedrības, ir uzstādīti apkures katli un iedzīvotājiem iespējams maksāt par patērēto. „Gribētos, lai arī Ģikšu ciemata iedzīvotāji veido mājas apsaimniekošanas biedrības, siltina ēkas un dara citus darbus, lai būtu iespējams uzlikt siltuma skaitītājus,” uzskata E. Eglīte, skaidrodama, ka tas ir pašu iedzīvotāju interesēs, jo tad iespējams maksāt par patērēto siltumenerģiju.

Lai gan Cēsu rajonā tāpat kā citviet Latvijā lielākoties visās pašvaldībās siltumenerģijas tarifi palielinājušies, tomēr ir pagasti, kuri cer saglabāt iepriekšējās cenas. Tā Jaunpiebalgas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs pastāstīja, ka pagaidām tarifi nav palielināti. Izsludināts atkārtots kurināmā iepirkuma konkurss, un mērķis ir iegūt kurināmo par tādu pašu cenu kā pērn, lai saglabātu iepriekšējās sezonas tarifus. L. Šāvējs uzskata – ja tomēr tarifus nāksies palielināt, tad ne vairāk kā par 10%, lai maksa nepārsniegtu Ls 30. Pašlaik siltumapgādes tarifs ir Ls 28, 40 + 5% PVN par megavatstundu.

Atšķirīga situācija ir Dzērbenes pagastā. SIA „Dzērbenes siltums” valdes priekšsēdētājs Jānis Ķirķelis skaidro: „Dzērbenē pašlaik nav noteikts siltumenerģijas tarifs – katru mēnesi tas ir nedaudz citāds.” Liela nozīme ir tam, ka jau nākamnedēļ ekspluatācija tiks nodota katlumāja.” Ik mēnesi tiks izvērtētas izmaksas, un J. Ķirķelis plāno, ka nākamgad būs iespējams sastādīt konkrētus tarifus par megavatstundu.

Pērnajā apkures sezonā siltumenerģijas tarifs Dzērbenē vidēji bija Ls 31 par megavatstundu. J. Ķirķelis uzskata, ka, ņemot vērā šķeldas un elektrības cenu palielināšanos, arī apkures cenas pieaugs, tomēr šobrīd konkrētas prognozes viņš neizteica.

Jau no nelielā ieskata Cēsu rajona pašvaldību apkures cenu tarifos skaidrs, ka izmaksas par siltumu iedzīvotājiem palielinās un palielināsies, tomēr katrā pagastā situācija ir atšķirīga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Raunā visos laikos strādājušas prasmīgas audējas

00:00
30.04.2025
5

Raunas pagastmājas izstāžu zālē pavasara krāsas spoguļojas audumos – dreļļos, lupatdeķos, brunčos, jostās, segās. Audēju kopas “Drellis” audējas priecē ar pēdējos gados tapušajiem darbiem un izstādē “Dreļļa līkloči gadsimtu griežos” atskatās uz vairāk nekā pusgadsimtā paveikto. “Par aušanas pulciņa sākumu uzskatām 1975. gadu, bet Raunā audējas strādājušas vienmēr. Pirms tam nāca kopā slimnīcas verandā, tikās […]

Satiksmei būs slēgts Mednieku un Palejas ielas krustojums

10:22
29.04.2025
19

No 29. aprīļa plkst. 9.00 līdz 30. aprīļa plkst. 9.00 autoceļa remontdarbu dēļ satiksmei slēgts Mednieku ielas un Palejas ielas krustojums.

Savējie sabrauc, un Rauna rūc

00:00
29.04.2025
103

Aizvadītajā svētdienā Raunā satikās tie, kam sirdī auto un motosports. Savējie, raunēnieši. “Raunēniešiem ir jāiepazīst savi varoņi! Tik  daudz izcilu sportistu taču nāk no Raunas,” saka viens no pasākuma “Rauna rūc” idejas autoriem Andris Abrāmovs. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka kopā ar Kalvi Blūmu un Lindu Vecgaili izdevies sarīkot salidojumu, kurā varēja satikt pazīstamus auto […]

Vidzemē norisināsies medicīnas mācības “Ausma 2025”

16:17
28.04.2025
20

No 29. līdz 30. aprīlim Vidzemē norisināsies Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Medicīnas rotas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kopīgās mācības “Ausma 2025”, kas notiks jau sesto reizi. Lai stiprinātu valsts aizsardzības spējas, mācību laikā zemessargi un karavīri trenēsies pēc iespējas realitātei pietuvinātos apstākļos. Tiks pārbaudīta Medicīnas rotas spēja organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām […]

“Māls” būs izzinošs piedzīvojums

00:00
28.04.2025
119

“Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta” notikumu programma kļūst aizvien plašāka. Iekļaujoties kopējā norišu kalendārā, novadā notiek dažādi pasākumi, daudzi vēl priekšā. Arī multimediālais kon­cert­uzvedums “Māls”. Tas augustā būs skatāms Žagarkalnā. Režisore Inga Cipe atklāj, ka tiks iesaistīti ap diviem tūkstošiem novada amatierkolektīvu dalībnieku. “Korus, deju kolektīvus kopā redzam reizi piecos gados Dziesmu svētkos. Kolektīvi ir […]

Viens nav karotājs

00:00
27.04.2025
373
1

“Solo” zīmola izaugsmi panākusi uzņēmuma komanda, saka tā īpašnieks Uldis Kvants Uzņēmums “Beatus”, kas plašāk pazīstams ar preču zīmi “Solo”, ir daudzkārtējs Cēsu novada uzņēmēju gada balvas ieguvējs. Pērn atzinība gūta nominācijā “Gada izaugsme”. Droši vien arī uzņēmuma 33 gadu ilgo vēsturi vislabāk raksturo vārdi – ne gadu bez izaugsmes! Šajos gados no viena cilvēka, […]

Tautas balss

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
20
1
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
17
9
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Pacienta paldies mediķēm

23:25
25.04.2025
22
Rozuliete Gaida raksta:

“Tikai veselā miesā mājos vesels gars. Tāpēc saku lielu paldies Stalbes mediķēm Anitai Viškintei un Sandrai Zepai, kuru darbam pateicoties esmu izveseļojusies. Saņēmu sirsnīgu attieksmi, iejūtību, izpratni un teicamu ārstēšanu,” sacīja seniore, rozuliete Gaida.

Baltās ietves

05:09
25.04.2025
14
Cēsnieks Artūrs raksta:

“Lai gan ziema bija maiga un ietves reti tika kaisītas ar sāli, tomēr vecpilsētā to segums ir balts. Tāds tas bija arī agrākos pavasaros, un pat vasarā lietus nespēja izmazgāt sāli no bruģa. Varbūt bruģakmeņiem tas nekaitē, bet rada dīvainu ainu un liek aizdomāties, cik sāls ticis uz ēku pamatiem,” viedokli pauda cēsnieks Artūrs.

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
15
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Sludinājumi