Amatas novada domes labiekārtošanas nodaļas vadītājs Jānis Grāvelis atzīst, ka siltā bezsniega ziema no vienas puses ietaupījusi naudu, jo no ceļiem nav jātīra sniegs, bet no otras puses radījusi papildu izdevumus, jo mitrā laika dēļ grants ceļu segums tiek pastiprināti bojāts.
– Ceļi stipri bojāti kādās desmit vietās, kopā apmēram trīs kilometri. Grants segums ir plāns, nodilis. Smagās automašīnas, galvenokārt baļķu vedēji, izdangā tā, ka daži kļūst gandrīz neizbraucami. Īpaši jūtīgas ir piekalnītes, – skaidro J.Grāvelis. – Smaga situācija šobrīd ir ceļa Siliņi – Pieņi – Doles vienā posmā, kur sabojāti apmēram simts metri. Ar remontu jāsteidzas, jāizdara vēl šogad. Tas izmaksās dārgi. Rēķinu, ka izlietosim apmēram ceturto daļu ziemai paredzēto ceļu uzturēšanas naudu.
J.Grāvelis izsakās, ka, ja situācija neuzlabosies, pašvaldība apsvērs iespēju izvietot autotransporta masu ierobežojošas ceļa zīmes. Taču diemžēl arī tā nav izeja. Autovadītāji bieži tās neņem vērā. Un tā kā ceļu kopgarums ir liels, pie katras zīmes klāt neizstāvēsi.
Amatas novada teritorijā pašvaldības pārziņā pavisam ir 186,6 kilometri ceļa, tajā skaitā ielas 33,5 km (no tām asfaltētas ielas 12.4 km), pavisam asfalts 18,5 km. J.Grāvelis vērtē, ka lielākās problēmas sagādā grants ceļu uzturēšana un remonts. Zemes ceļi nolietojušies gandrīz simtprocentīgi, sakopšana prasa aizvien vairāk līdzekļu. Tā kā pašvaldībai ir savs grants karjers, remonti izmaksā mazāk un paveikt var vairāk. Šogad atjaunotas trīs caurtekas, salaboti vairāki ceļu posmi.
Ik gadu dome iegulda līdzekļus ielu labiekārtošanā. Šogad Līvu ciematā veikta asfaltēto ielu un ceļa rekonstrukcija un paplašināšana. Labots arī asfalts pie Drabešu internātskolas. Kopā izlietoti apmēram 11 tūkstoši latu.
Kā katru gadu, arī šogad veikta vizuāla transporta uzskaite. Pa dažiem ceļiem transporta kustība pieaug katru gadu, piemēram, Līvos gada laikā tā palielinājusies par 20 procentiem galvenokārt uz vieglo automašīnu rēķina. Ģikšu pusē pieaugusi gan vieglā, gan kravas transporta intensitāte.
Ceļu situāciju ietekmē aizvien pieaugošā tūrisma plūsma. Tā, piemēram, autobusu kustība uz Āraišu vējdzirnavām kļuvusi lielāka par 10-15 procentiem. Šis nav vienīgais ceļš, pa kuru pārvietojas lielie tūristu autobusi un kuri īpaši jāuzmana. Parasti tūristi apmeklē vēsturiskus objektus, uz kuriem ved vecu koku alejas. Tās regulāri jāuzmana.
– Šogad bijām spiesti izcirst dažus kokus, kas sasvērušies uz ceļa pusi, daudziem apzāģēt zarus. Šis darbs prasa lielus līdzekļus, jānomā pacēlājs. Rūpējamies par vietām, kuras bieži apmeklē tūristi. Kopjam stāvlaukumu pie Amatas upes, kur atrodas gājēju tiltiņš. Tur ātri tiek piemēslots. Salauza mūsu uzlikto galdu, atkritumu urnu iemeta upē. Visu atjaunojām, nezinu, cik ilgi stāvēs. Šī vieta ir pirmā, ar kuru sastopas iebraucēji no Rīgas puses. Te ir rajona karte, tūrisma objektu norādes, – skaidro J.Grāvelis.
Pašvaldības ziņā ir vairāki pieminekļi. Līvos ir piemiņas vieta Skolnieku rotai, Ieriķos Nezināmajam kareivim, Veišāros igauņu Nezināmā kareivja kapa vieta. Šogad tur uzliktas norādes, lai apmeklētājiem nav jāmaldās. Savukārt apdzīvotās vietās uzstādītas norādes uz pašvaldības institūcijām un iestādēm, kā arī ceļa rādītāji ar māju nosaukumiem.
Speciālists atzīst, ka vēl viena problēma, kas saistās gan ar tūristu plūsmas pieaugumu, gan satiksmes intensitātes pastiprināšanos, ir ceļa malu tīrība. Braucēji tās ļoti piemēslo, tīrīšana jāveic vairākas reizes sezonā. Reizēm gadās aprūpēt arī valsts ceļu malas, bet arī pašu pārziņā esošajās darba pietiek.
– Reizēm nesaprotu, kā var tā piemētāt apkārtni! Vairākās vietās esam likuši norādes, ka nedrīkst izmest atkritumus, bet tās pazūd, savukārt tukši iesaiņojumi, pudeles un citi mēsli parādās, – saka J.Grāvelis.
Ceļu kopšanai ziemā pašvaldība slēdz līgumus ar tiem pašiem, galvenokārt vietējiem uzņēmējiem, kas ceļa darbus veic vasarā. Pakalpojumus sniedz septiņi novada uzņēmumi un “Vidzemes ceļi” no Cēsīm. Tīrāmās platības uzņēmējiem sadalītas pēc teritoriālā principa ar aprēķinu, lai brauciens būtu kompakts un sniegu varētu izšķūrēt īsā laika sprīdī. Ceļu kopēji strādā atbilstoši autoceļu un to elementu uzturēšanas tehniskajiem noteikumiem. Katram izstrādāts ziemas maršruts. Pirmām kārtām izšķūrē ceļus, pa kuriem brauc sabiedriskais transports un kur intensīva satiksme, arī ceļus uz skolām, bērnudārziem, apdzīvoto vietu centrus, pēc tam sabiedrisko, centrus, aizputinātos ceļa posmus, mazākās apdzīvotās vietas. Palīdz arī viensētām. Dažus apdzīvotos centrus, stāvlaukumus pie skolām tīra pašvaldība. “3.CP” aprūpē asfaltētās ielas Līvos, laista tās arī ar vielu, kas nodrošina pret apledošanu.
– Protams, ziemā situācijas mēdz būt sarežģītas, gadās brīži, kad kaut kas nav laikus paveikts. Taču cenšamies strādāt operatīvi, reaģēt uz katru situāciju, – pauž labiekārtošanas nodaļas vadītājs.
Lai nākamajā gadā izpildītu plānotos darbus, kaut cik sakārtotu sliktākos ceļu posmus, vajadzētu 170 tūkstošus latu, aprēķinājis J.Grāvelis. Izstrādāts projekts Meijermuižas ceļa rekonstrukcijai, darbs izmaksās 78 tūkstošus, bet pašreiz nav zināms, vai izdosies tam atrast naudu, jo no autoceļu fonda pašvaldība varētu saņemt ap 60 tūkstošiem latu, atklāj J.Grāvelis.
Komentāri