Reizi nedēļā Līgatnes pilsētas dienas centrs pārvēršas par rotu valstību.
Aventurīns, tirkīzs, ahāts, Murano stikls, koraļļu čipsi, Tibetas sudrabs – tādi aizjūras akmeņi un mūsu pašu dzintars. Tie savīti garākās un īsākās, tievākās un kuplākās kreļļu virtenēs, iestiprināti auskaros, rokas sprādzēs un gredzenos, spīdina savus glītos sānus un priecē acis.
Telpā pie liela, plata galda sasēdušas dažāda gadagājuma dāmas – no pamatskolniecēm un vidusskolniecēm līdz vidējās un vecākās paaudzes kundzēm, lai divas stundas kopā pavadītu sievišķīgā un relaksējošā nodarbē. Visas aizrautīgi virpina, stiprina un veido rotas. Līgatnietēs jūtams azarts un nopietnība, jūtams prieks un šķelmīgums, aplūkojot un pielaikojot topošās un gatavās rotas. Toni rotu darināšanas vakariem nosaka meistare un kursu vadītāja Anita Zazerina, kuras pašas radīto rotu klāsts un daudzveidība ir visai iespaidīga.
„Sakrita vairāki apstākļi, lai mēs satiktos,” par ideju Līgatnē rīkot rotu darināšanas pēcpusdienas stāsta Anita. „Ikdienā strādāju Dukuros pie Cēsīm, esmu meistare zāģētavā, bet tā kā pēdējā pusgada laikā zāģētavā ne vienmēr bija darbs, nopietni aizdomājos, ko gan vēl lietderīgu varētu veikt, kas pašai patiktu un būtu arī kāds ienākums.”
Anitas domas apstājušās pie rotu darināšanas, jo savulaik padevusies zīmēšana, gūtas iemaņas ādas plastikā, floristikā un citās lietišķās izpausmēs. Atlicis vien savu apņēmību piepildīt un Anita devusies uz kursiem Rīgā. „Lēti tas nebija, bet nu amats ir rokā, pie tam sirdij tīkams,” vērtē kursu vadītāja. „Tā kā mūsu ģimenes mājvieta tagad ir Līgatnē, savu prasmi vispirms piedāvāju apgūt šeit un, kā izrādījās, intereses netrūkst. Trīs mēnešu laikā meistari rodas viens pēc otra, nākuši klāt jauni,” novērtē Anita un aizdomājas, vai viņas māka neieinteresētu arī cēsnieces.
Lai gan rotāšanās, sīku darbiņu veikšana ir ļoti sievišķīga nodarbe, arī vīriešiem tāda māka lieti var noderēt. To Līgatnē apliecinājuši divi puiši – lielais un mazais Elvis, kuri pulciņu cītīgi apmeklējuši pirms Ziemassvētkiem, lai dāvanām pagatavotu atslēgu piekariņus, auskarus un krelles. Tas, ka sievietēm šāda dāvana pat ļoti ies pie
sirds, nav šaubu. Tas skaidri nolasāms arī Līgatnes rotu darinātāju acīs, jo rotas tiek ne tikai darinātas, arī rūpīgi pārcilātas, bet iegādātie akmeņi, pērlītes, aukliņas un citi rotu aksesuāri rūpīgi glabāti šim nolūkam speciāli piemeklētās kastītēs.
“Šo vaļasprieku naudā mēs nevērtējam, jo kā gan lai izvērtē prieku, ko dod rotu vēršana un pati rotāšanās,” košās mantiņas pārcilājot, teic dalībnieces, un viņām tīri sievišķīgi var piekrist.
Komentāri