Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Sērijā “Latvijas Republikai – 100” izdod jūrniecībai veltītas pastmarkas

Druva
12:04
08.11.2011
10

Līdz ar valsts kārtējo gadskārtu Latvijas Pasts (LP) sērijā “Latvijas Republikai – 100” izdevis trīs jaunas pastmarkas, kas veltītas jūrniecības tēmai, informēja LP Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa. Pastmarkas atspoguļo Latvijai nozīmīgās nozares tapšanu un attīstību gan pirms valstiskuma nodibināšanas, gan periodā starp diviem pasaules kariem, gan mūsdienās. Jauno pastmarku autore ir māksliniece Elita Viliama, un katra no trim pastmarkām atspoguļo atšķirīgu Latvijas jūrniecības tematiku. Dažādas ir arī pastmarku nominālvērtības. Pastmarka ar nominālvērtību 0,35 lati ir veltīta Latvijas tirdzniecības flotei. Tās fonā, simboliski atveidojot dažādus flotes attīstības periodus, attēlots 1891.gadā Ainažos uzbūvētais Latvijas teritorijā lielākais transatlantisko reisu burinieks “Andreas Weide”, starpkaru perioda neatkarīgās Latvijas Republikas tvaikonis “Hercogs Jēkabs” un atjaunotās valsts sākumperioda viens no sauskravu motorkuģiem “Rēzekne”. Uz pastmarkas redzami arī visu trīs kuģu kapteiņi – attiecīgi Fricis Lauters, Mārtiņš Štālbergs un Aksels Gailītis. Šo pastmarku tirāža ir 500 000 eksemplāru, un pastmarkas ar šādu nominālvērtību ir izmantojamas parastas vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā. Pastmarka ar 0,60 latu nominālvērtību veidota, atceroties Latvijas pirmo jūrskolu Ainažos. Uz tās attēlots ievērojamais 19.gadsimta tautsaimnieks, jaunlatviešu kustības ideologs un pirmās profesionālās latviešu jūrskolas dibināšanas iniciators Krišjānis Valdemārs. Pastmarkas fonā redzama 1864.gadā dibinātās Ainažu jūrskolas ēka. Šīs pastmarkas izdotas 100 000 eksemplāru tirāžā, un pastmarkas ar šādu nominālvērtību var izmantot starptautiskas vēstules nosūtīšanai uz visām valstīm ārpus Eiropas Savienības. Savukārt pastmarka ar viena lata nominālvērtību saistīta ar Latvijas Jūras spēkiem, un uz tās redzams Teodors Spāde – pirmais latviešu izcelsmes admirālis un Latvijas Republikas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris no 1931.gada līdz valsts okupācijai 1940.gadā. Pastmarkas fonu veido Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku emblēma, Latvijas kara flotes vēsturē vienīgo zemūdens laivu “Ronis” un “Spīdola” attēli, kā arī Latvijas kara flotes eskadras leģendārā flagmaņkuģa “Virsaitis” un patlaban jaunākā Latvijas Jūras spēku patruļkuģa “Skrunda” silueti. Šīs pastmarkas izdotas 100 000 eksemplāru tirāžā, un pastmarkas ar šādu nominālvērtību ir paredzētas ierakstītas “A” klases vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā. Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta piektdien, 11.novembrī, no plkst.7.30 līdz 20 pasta centrā “Sakta” Rīgā, Brīvības bulvārī 32. LP pastmarku sēriju “Latvijas Republikai – 100” izdod kopš 2009.gada, katru gadu laižot klajā trīs jaunas pastmarkas, kas veltītas Latvijai svarīgiem cilvēkiem un notikumiem. Šo pastmarku sēriju plānots papildināt ik gadu – līdz pat Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai 2018.gadā. LP nodrošina plašāko pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana. LP sniedz arī filatēlijas, pārvadājumu un eksprespasta, finanšu starpniecības, maksājumu, preses un mazumtirdzniecības pakalpojumus. LP nodarbina ap 4600 darbinieku. NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
5

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas    “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt,    par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu.      Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
10

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
62

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
41

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
25

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
41

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
8
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi