Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Saulgriežu pirts

Monika Sproģe
00:00
24.12.2015
18
Pirts Kras 1 A Riekstins 1

Pirtniece Evija Bernava Auciemā atgādina, ka senajiem latviešiem astoņās gadskārtās svarīgs bija rituāls pirtī, īpaši jau Ziemas un Vasaras saulgriežos. Šogad pareizi saulgriežu pirtī būtu iet 22. decembrī, taču rituālo pirti var izpildīt divu nedēļu laikā ap šo datumu. Ziemas saulgriežu pirtī, tāpat kā Vasaras saulgriežu pirtī, viss koncentrējas ap gaismu un sauli.

Pirts kā sieviete

Latviešiem pirts allaž bijusi svēta. Visi mūža nozīmīgākie procesi notika pirtī, no piedzimšanas līdz aiziešanai viņsaulē. Pretēji krievu pirtīm, kurās raksturīgs svelmains karstums un kurās pārbauda vīriešu izturību, stimulē sāncensību un kareivīgumu, latviešu pirtiņa ir kā vieda sieviņa. Tās maksimālais karstums tiek sasniegts tikai reizi gadā – Ziemas saulgriežos, bet ne augstāks par 80 grādiem.

Kā skaidro pirtssieva, latviešiem ir pazīstami dažādi pirts rituāli, jo: “mūsu senči uzskatīja, ka viņi iet pirtī ne tikai fiziski nomazgāties, bet arī dvēseli nomazgāt, un tāpēc vienmēr pirtī aicināja Dievu, Māru, Laimu. Kad viņi bija tīri un sevi kā traukus iztukšojuši, senči piepildījās ar to skaisto, ko sev novēlēja”.

Saules tauta

Lai gan rituāli atšķiras, to pamatdoma vijas ap sauli, jo latvieši ir saules tauta. “Latviešu paražās viss notiek cikliski, cauri saules ritam Ziemas saulgriežos mums jātop par gaismu, lai varam atbalstīt sauli. Mums ar savu iekšējo spozmi jāuztur gaiša ziemas garākā nakts. Izpildot senlatviešu rituālus, Ziemas saulgriežu pirtī tiek mirdināta tumsa,” rimtā balsī paskaidro pirtniece un turpina: “Tā ir tā vieta, kur mēs pārnestā nozīmē revidējam savus tumsas kambarus. Mums, latviešiem, raksturīgi ieiet sevī un iekapsulēties, bet Ziemas saulgrieži ir tieši tas laiks, kad enerģētiskā līmenī jānokāpj lejā, jāatver durvis un savi kambari jāizvēdina, un, kad kambari izvēdināti, jāielaiž gaisma. Mēs atbalstām sauli ne tikai ar savu sakārtotību, bet arī ar prieku, ar dāvanu dalīšanu, līksmi, dancošanu un spēlēm.”

Pirms pirts

Ziemas saulgriežu pirti rīko vai nu dienu pirms vai Ziemas saulgriežos: “Vispirms ar kadiķi izkvēpina pirti, lai visi stūri ir tīri, jo cilvēks pirtī ir ļoti kails, viņš ir sevi atvēris pilnībā, tāpēc enerģētiski visam jābūt tīram.”

Pirtī iet kopā ar tādiem cilvēkiem, uz kuriem paļaujas, kam uzticas un kam var atdoties no sirds. Rituāla laikā tiek izmantoti skujeņi, jo, neskatoties uz to, ka ir ziema, aukstums un viss šķiet pieklusis, skujeņi, spītējot tumsai, zaļo. Skujeņi simboliski nes gaismas jēgu. Eglei piemīt dodoša un atbalstoša enerģija, bet kadiķītim attīroša. “Kad pirts grīdu izklāj ar egles vai priedes zariem, paceļas neaptverama smarža. Tāpat pirts lāvas telpā karina puzurus, jo tas ir viens no meditācijas elementiem. Puzurs griežas, rāda ritējumu, iezīmē apli un cikla noslēgumu. Kā zinām, Ziemas saulgrieži ir cikla noslēgums. Kad šīs lietas sagatavotas, nostājas ar skatu pret ziemeļiem un pasakās par to, kas skaists piedzīvots šajā gadā. Pateicībai jānāk ar izjūtu. Pastāv enerģijas nezūdamības likums, un, ja esam piedzīvojuši kaut ko skaistu, mums šī enerģija jāatgriež pateicoties. Tad iededz svecīti un pagriežas ar skatu pret austrumiem, jo austrumi iezīmē jauna cikla sākumu, un izsaka trīs vēlēšanās. Svarīgi nebaidīties no savas cilvēcības, bet būt godīgiem pret Dievu, jo lai nu kuru, bet Dievu neizdosies piemānīt. Ja vēlamies, lai izdodas kāds projekts, vai kārojam jaunu mašīnu, tad tā arī jāsaka, nav ko liekuļot par mieru visā pasaulē. Svecītei jānodeg pilnībā, vēlams tādā vietiņā, kur ne gārāmgājējs, ne nejauša vēja pūsmiņa liesmiņu nenodzēsīs.”

Izsakot vēlēšanās nākamajam gadam, jāņem vērā, ka viss pirts rituāls vērsts tikai uz sevi pašu un nevis citiem, uz savu gaismu, uz savu ceļu, līdz ar to vēlēšanās izteikta kāda cita labā, piemēram, lai bērns atrod darbu, ir kā vējā izkaisīti tukši vārdi. “Izsakot tādu vēlēšanos, notiek iejaukšanās cita liktenī, taču to nevar izdarīt, jo katram savs ceļš ejams un Ziemas saulgriežos ir stāsts par mums pašiem,” paskaidro Evija Bernava.

Pirts rituāls

Kad visas pirmspirts darbības secīgi veiktas, drīkst doties pirtī. Ziemas saulgriežu pirtī tiek izmantots sāls skrubis, vēlams kopā ar sasmalcinātām kadiķa skujiņām. “Sāls ir ļoti labs enerģētiskā lauka tīrītājs, un kadiķis šo efektu tikai pastiprina. Šī kombinācija palīdz veiksmīgāk iegremdēties sevī un tikt līdz tumšajiem kambariem.” Kā nozīmīgu Ziemas saulgriežu pirts atribūtu pirtniece min dūņas: “Tās izceļ ārā negatīvo enerģiju, bet, kad enerģija izcelta, lieto mālus, lai aizslaucīt prom visu izcelto draņķību. Turpinājumā cilvēku apklāj ar jūras vai avota smilti, pa virsu liekot egļu vai priežu zarus. Tajā brīdī skats atgādina kapu kopiņu, kas arī ir šī rituāla viena no pamatjēgām. Ar šo soli tiek nomirdināta iekšējā tumsa.”

Lai gan šāds solis prasa zināmu uzdrīkstēšanos, kā atklāj pirtssieva Evija Bernava, mūsu senči no nāves nebaidījās, drīzāk uzskatīja nāvi par dzīvības līdzgaitnieci. “Simboliski mēs pirtiņā nomirstam un atdzimstam. Tikai tā mēs atkal varam iegūt iekšējo gaismu un spoži mirdzēt.” Šajā procesā pirtnieks skaita spēka vārdus, tādus, kas palīdz attīrīties, latvju dainas, kas ir atbalstošas un apliecinošas.

Kad cilvēks sasniedz savu iekšējo nulles punktu, visu krāvumu ņem nost, cilvēku mazgā un atver pirtstelpas durvis, lai ienāk svaigs gaiss un izvēdinās tumšās enerģijas: “Tad cilvēku apklāj ar medu, kas bagātināts ar dzintara pulverīti, jo dzintars ir saules akmens. Tumsa ir aizvākta, pagraba kambari iztīrīti, izvēdināti, atbrīvota vieta, un nu laiks ielaist gaismu, izmantojot spēka vārdus un baltu zīmes. Esot savā gaismā, pirtsmīlis ar skaidru domu zina un jūt, ka viņš nav viens, ka Dievs ir klātesošs, atbalstošs, mīlošs un iet līdzi stāties pretī tumsai ziemas vistumšākajā naktī.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi