Divas dienas Cēsu kultūras centrā cēsnieki bija aicināti uz deju stundām. Tās vadīja tautas deju speciālisti no Austrijas, Kipras un Spānijas. Pārstāvji no Rīgas ansambļa „Bagan Roma” mācīja čigānu deju soļus. Latviešu, kā arī krievu deju soļus viesiem no Eiropas valstīm rādīja deju pedagoģe Sandra Jonaite. Paralēli deju stundām notika arī mūzikas stundas, kurās nacionālās dziesmas dziedāja turki, angļi un vācieši.
Starptautiskās tradicionālo deju un dziesmu meistarklases varēja notikt, pateicoties cēsnieku līdzdalībai projektā „Eiropas kultūras mantojums starpkultūru dialogā”. Cēsu kultūras centra pārstāvji jau bijuši līdzīgos projekta pasākumos ārzemēs, kur notika kultūras mantojuma pirmavotu izpēte, tagad viesi uzņemti pašu mājās.
Citu tautu tradicionālo deju apgūšana izrādījās pietiekoši sarežģīta, sevišķi spāņu deju soļi, kas prasa pavisam citu temperamentu, nekā esam raduši Latvijā. Kultūras centra lielajā zālē interesentu dažādā vecumā un ar dažādām priekšzināšanām deju mākslā netrūka. Apmeklētājus saistīja iespēja deju soļus apgūt nepastarpināti. Pasniedzēji tautiskās mūzikas pavadībā mācīja elementārākos deju soļus, bet profesionālu dejotāju sniegumu varēs vērot uz ekrāna.
„Šis gads Eiropas Savienībā ir starpkultūru dialoga gads. Kampaņu „1001 akcija Eiropā” īsteno vairāk nekā tūkstoš sabiedriskās organizācijas 37 Eiropas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs, lai veicinātu kultūru savstarpējo
līdzāspastāvēšanu, izpratni un kopības sajūtu,” pastāstīja projekta koordinatore Ilona Asare no Cēsu kultūras centra.
Projekta īstenotāji bija padomājuši, lai jaunu pieredzi gūst dažādu sociālo grupu pārstāvji. Uz turku dziesmu priekšnesumiem bija aicināti arī neredzīgi cilvēki. Paklausījušies, kā skan mandolīnai līdzīgs mūzikas instruments, kas ir raksturīgs Antālijas apvidum, viņi varēja to arī aptaustīt, iztaujāt instrumenta spēlētāju, aklu sievieti.
Viesu iepazīšanās ar latviešu tradicionālo kultūru sākās sestdien, Pils parkā apmeklējot Dziesmu svētkiem veltīto koru un orķestru koncertu. „Mūsu ciemiņus koncerts pārsteidza. Viņi nebija gaidījuši, ka tādā nelielā pilsētā var sapulcēties tik daudz dziedātāju, ka visiem uz estrādes pat nepietiek vietas. Viņi brīnījās, ka dziesmas nebūt nav temperamentīgas, drīzāk sērīgas, bet publika pacietīgi un ieinteresēti visu koncertu noklausās,” viesu iespaidus komentēja kultūras centra direktore Ija Groza. „Nav šaubu, ka ciemiņi Latvijā aizvadīto nedēļu neaizmirsīs tieši mūsu kultūras izpausmju dēļ – vai tā būtu dziesmu un deju kultūra, vai ziedu kultūra, ko viņi redzēja selekcionāru Rukšānu dārzā, vai tā būtu nacionālo ēdienu pasniegšana, vai pirts rituāli, vai tā būtu vēstures mantojuma saglabāšana, kas ciemiņiem ļoti patika Ungurmuižā.”
Cēsis, pretendējot uz 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, vēlas paplašināt savu starpkultūru kompetenci ar tuvu un tālu kultūru pārstāvjiem. Iesaistīšanās starptautiskā projektā ir viena no iespējām. Tā šodien tiks apspriesta arī pilsētas domē rīkotajā diskusijā „Starpkultūru dialogs Cēsīs, Vidzemē, Latvijā un Eiropā”.
Komentāri