Valstij nozīmīgās dienās plīvo tās sarkanbalti sarkanais karogs.
Pie Raunas pagasta „Mūriem” un Inešu pagasta “Brīvniekiem” goda vietā būs iepriekšējo paaudžu cauri dažādiem laikiem un varām saglabātie karogi.
“Karogs ir mūsu ģimenes īpašums,” saka inesiete Biruta Ausma Riekstiņa. Viņa labi atceras, ka 30.gadu beigās vectēvs to nopircis, tad ierīkojis mastu, ap to puķu dobi.
“Laiki mainījās, un karogi bija jānodod ciema padomē Vecpiebalgā. Māte partorgam – Krievijas latvietim, kuru visi sauca par Sētasvītolu – iestāstīja, ka karoga nav, no tā bērniem drēbes pašūtas,“ stāsta Biruta Ausma un piebilst, ka daudz jau arī nav melojusi. Mamma karoga audumu kā spalvu drēbi aplikusi apkārt spilvenam tā, lai baltā svītra nav redzama, virsū uzvilkusi spilvendrānu. Tā karogs izdzīvojis, Birutas Ausmas brālis
uz tā gulējis.
“Jau sākās Atmoda, kad brāļa dēls atbrauca no Jelgavas un stāstīja par pārmaiņām un to, ka ir ģimenes, kas saglabājušas Latvijas karogu. Viņš bija pārsteigts, ka arī mums ir karogs, “ atceras “Brīvnieku” saimniece un saudzīgi attin karogu.
Mudīte 60.gadu sākumā iepriecējusies Sīku dzimtā Raunas pagasta “Mūros”. Vīra māte Zelma dzīvoja mājas otrā pusē. “Kad viņa mani bija gadus desmit iepazinusi, iesauca pie sevis un teica: “Es tev rādīšu milzīgu noziegumu.” Viņa iznesa maisu ar lupatām – dažādiem auduma gabaliņiem, pārpalikumiem. Starp lupatiņām ļoti rūpīgi, cieši sarullēts bija ieslēpts sarkanbaltsarkanais karogs. “Mēs jau visi slēpām, kaimiņi Zālīši, baidoties no izsūtīšanām, karoga audumu bija izmantojuši, kaut ko pašujot,” viņa stāstīja. Vīramāte arī no dēla bija karogu slēpusi,” skaidro Mudīte Sīka un atceras, ka reiz pie mājas puķu dobē atrakusi kaut kādus stabus, vīramāte stāstījusi, ka tur bijis karoga masts.
Pirmoreiz saglabātais Latvijas karogs parādīts citiem 1988.gadā Mudītes meitas Gitas
kāzās. Tas redzams arī bildēs. Tad gan vīramāte uztraukusies, vai tā labi darīts.
Līdz ar Atmodu 18.novembrī dzimtas saglabātais valsts karogs plīvo pie mājas. Par to rūpējas Jāņa Sīkas ģimene.
Komentāri