Straupes pagasta sieviešu kluba “Dzirkstelīte” 14 dalībnieces pārsteigušas gan pašas sevi, gan straupiešus. Viņas sarīkojušas akvareļu un zīmējumu izstādi.
“Katru ziemu kaut ko mācāmies. Pēdējie mēneši mums pagāja krāsās. Gleznot akvareli, tā ir relaksācija. Lūcija Skrīvere reiz bija pamēģinājusi, diezgan grūti viņai bija mūs pārliecināt, ka ir vērts vismaz paspēlēties ar krāsām,” stāsta kluba vadītāja Antra Mārtiņjēkaba un piebilst, ka paņemt rokās otu bijis bail. Kas gan man var sanākt? Pat bērnībā nekāda zīmētāja nebiju – ne reizi vien bija jādzird māksliniecei Daigai Kreitūzei, kura dažāda vecuma sievas mācīja gleznot, izjust krāsas.
“Kad mācījāmies apgleznot zīdu, arī bija šaubas, vai kas iznāks. Bet, kad to, ko jūti, vari izteikt ar krāsām, gandarījums un prieks ir ļoti liels, “ stāsta Antra. Nodarbībās dalībnieces pārliecinājušās, ka sākt gleznot, kad jau ir dzīves pieredze, ir daudz vieglāk nekā bērnībā. Ir emocijas, kuras gribas izteikt krāsās. Un ir jāuzdrošinās atklāt citiem savu noskaņojumu, skaistā izpratni. Ja daža kluba dalībniece uz pirmo nodarbību atnāca, lai tikai paskatītos, tad drīz vien drošu roku ķērās klāt otai un krāsām.
Izstādē, kuru straupietes nosaukušas par sapņu dravu, redzami 38 akvareļi un ogles zīmējumi. Katra izvēlējusies tos darbus, kuri pašai vislabāk patīk.
Ieejot izstādes zālē, šķiet, telpa smaržo. Akvareļos visdažādākās puķes – lilijas, tulpes, magones, vizbulītes. Tās nodarbībās gleznotas, gan skatoties ziedu fotogrāfijās, gan izzinot dzīvus ziedus vāzē. Lūcijas Skrīveres, Aritas Jansones, Baibas Kilipas, Dainas Veinbergas, Ilonas Čerņavskas, Baibas Tilikas, Veltas Ozoliņas, Ivetas Āboliņas ziedu izjūta priecē katru izstādes apmeklētāju.
Līdzās ziediem izstādē šalc jūra. Tik dažāda – gan mierīga un klusa, gan romantiski sapņaina. “Pašas brīnījāmies, kā viena bilde var iznākt tik dažāda,” atzīst kluba dalībniece Ināra Baltgalve un piebilst, ka ir pārliecināta, ka gleznas atklāj katras kluba dalībnieces emocijas un garastāvokli. Dagnijas Bokvaldes, Anitas Jansones, Ingas Kalniņas, Selgas Lūsiņas darbos attēlotā jūra skatītājam liek piestāt, lai pārliecinātos, ka patiesi viena un tā pati ainava ir tik pretējās noskaņās. Lai izjustu jūru, vairākas kluba dalībnieces brauca to apraudzīt. Arī šie darbi ir ļoti dažādi. Gundega Ostapko un Ināra Baltgalve uzdrošinājušās izstādīt ogles zīmējumus.
“Ne jau mēs to saucam par mākslu, tā patiesi ir relaksācija pēc darba. Atnāc no kūts vai diennakts dežūras un, pulciņā satiekoties, vari gan sevi pilnveidot, gan atpūsties. Visām skaidrs, ka neviena mājās tāpat vien nebūtu paņēmusi rokās otu un uz papīra klājusi krāsas,” par kluba dalībnieču kopā būšanu stāsta vadītāja Antra Mārtiņjēkaba un piebilst, ka sievas jau domā, ko darīt nākamziem. Tagad gan priekšā pavasaris, vasara, kad lauciniecēm domas saistās ar dārziem un, protams, puķēm. “Vai katrai ir savs puķu dārziņš. Jau noklausījāmies speciālistes lekciju par jaunākajām puķu sēklām. Nevaram vien sagaidīt, kad varēs sēt,” atzīst Antra un atklāj, ka pašai vislabāk patīk puķes ar lieliem un tumšiem ziediem. Adatainās gan ne, vienalga, tās asteres vai dālijas.
Komentāri