Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Sapnis par sapni piepildās

Druva
00:00
23.12.2006
37

Cēsu centrālajā bibliotēkā notika grāmatas “Sapnis… dzīve” atvēršanas svētki.

Mazformāta grāmatiņā apkopoti pusotra gada laikā savāktie cilvēku sapņu stāstījumi. To paveikuši literatūras azartisti, cēsnieki – Iveta Rozentāle, Ingmārs Grīnbergs, Jānis Buholcs, kā arī rīdzinieki Inese Liberte un Vineta Strucinska. Viņi uzrunājuši cilvēkus un pētījuši domas, lai uzzinātu, par ko mēs sapņojam ikdienā.

“Daudzi uzskata, ka sapņi ir mūsu dvēseles dzīve, ka tajos mēs it kā dzīvojam citu dzīvi. Cik tur taisnības, vai tā ir cilvēka vēlme izrauties no ierastā dzīves ritma, nezinu, bet tas, ka sapņi ir cieši saistīti ar īstenību jeb dzīvi, ko mēs dzīvojam uz zemes, tā tas tiešām ir,” kādreiz teicis dziednieks Artūrs Tiltiņš.

“Mūsu uzdevums bija savākt vienkopus visus, kuri sapņo. Pētījuma rezultātā secinājām, ka nav cilvēku, kuri nesapņotu. Sapņi mēdz būt dažādos līmeņos un dažādu interešu piepildīti. Sapņo visa vecuma cilvēki, un fantastiskākais ir tas, ka brīnumi pasaulē notiek, un sapņi piepildās. Tieši tas ir lasāms šajā grāmatā,” atklāšanas svētkos teica I.Liberte. Iveta Rozentāle grāmatas tapšanas laiku vērtē kā brīnumu par visu, kas saistīts ar sapņu piepildīšanos. “Skrienot ikdienas gaitās, gluži loģiski jāsmeļ iedvesma. Šī grāmata parāda, ka cilvēki ir dažādi un sapņo dažādos dzīves brīžos. Grāmatā sapņus pavēsta arī tie, kuri piedzīvojuši smagus dzīves notikumus un izveidojies arī savs redzējums par sapņiem.”

I.Grīnbergs ne tikai kolekcionēja cilvēku sapņus, bet arī izdomāja, ka grāmatas ilustrācijām jābūt bērnu zīmējumiem. Viņam palīgā metās Cēsu bērnu un jauniešu centra Spārni dalībnieki un Rīgas 100. vidusskolas audzēkņi.

“Tā kā pats esmu sapņotājs, tad labi zinu, cik viegli sapņot, bet cik grūti ir sapņojumu piepildīt, cik grūts un sarežģīts ir ceļš līdz tam. Sapņa piepildījuma meklējumu lidojumā spārniem bieži vien apdeg spalvas un kājas iestieg dubļos, jo traucē dzīves pretvējš un lietus. Tādēļ svarīgi nepazaudēt ideju par sapni un to realizēt līdz galam,” prāto I.Grīnbergs, atceroties, ka sapņu intervijās tiekoties ar cilvēkiem, gandrīz vienmēr saņēmis tūlītēju atbildi, ka nav ko stāstīt, jo nekā tāāāda nav! “Tad vienmēr jautāju: “Vai tad sapņiem jābūt tāāādiem? Sapņus nevar sakārtot līmenī mazs un liels, jo sapnis pats par sevi jau ir sapņošanas vērts. Galvenais uzdevums bija grāmatiņā savākt sapņu dažādumu. Runājot par grāmatas praktisko tapšanu, jāatzīst, ka visgrūtākais darbs bija intervēt cilvēkus, kad bija jāuzdod jautājumi pilnīgi svešiem, būtībā par personīgi intīmiem jautājumiem. Visos jau mīt maza māņticība, ka izstāstīts sapnis nepiepildās,” atzīst I.Grīnbergs un atklāj, ka viena no pirmajām, kura viņam uzticēja sapni, bija cēsniece Baiba Roze.

“Mans sapnis par dzīvi ir sajūta – mājas. Es negribu gaidīt, es gribu šeit un tagad, es negribu rāmjus, aizspriedumus un likumus, es gribu stāvēt uz kraujas un sajust dzīvi, kas kā ūdenskritums gāžas pāri tā, ka varu aizrīties; sajust tās spēku un veldzēties, kad slāpst. Es gribu visu, visu – sauli, smaidus, asaras, daudz gaiši zila un rozā, māju kalnā pie jūras, saldējumu, zemenes visu gadu, priecīgas kāju pēdas un tam visam laimīgas beigas. Man ir sapnis par zaļu zāli un tauriņiem, man ir arī sapnis ēst pankūkas kopā ar Renāru Kauperu, un sapnis par to, ka es izdarīšu kaut ko ļoti lielu…,” lasīja Baiba Roze, atzīstot, ka ir skaisti, ja cilvēki prieku rod pavisam mazās lietiņās.

Arī I.Liberte atzina, ka sapņus kolekcionēt grūti ir tāpēc, ka nākas iejaukties cilvēka intīmāko domu pasaulē. “Sapņus nevar salīdzināt. Nav svarīgi, par ko cilvēks sapņo – izaudzēt vistas, nopļaut mauriņu, vai doties ceļojumā, jo viss sapņa līmenī ir vienlīdz svarīgi,” secinājusi I.Liberte.

Autoru mērķis bijis ieklausīties domās, vārdos un sapņos, kas īpašās reizēs rosās prātā un aicina darboties citādāk, izprast sevi vai sasniegt izvirzītos mērķus. Grāmatiņā apkopoti vairāk nekā 40 cilvēku stāsti par sapņiem un to izpratni – tik dažādu, cik dažādi esam mēs paši.

Aiz loga krēslo. Pirms lasi, aizver acis un iedomājies, ko tu atbildētu, ja tieši tev jautātu – kādi ir tavi sapņi? Iedomājies vēlēšanos un kādu dienu to salīdzini ar sapni… apmēram tā grāmatiņas sākumā raksta jaunie sapņu pētnieki.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
12

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
43

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
57

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
75

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
50

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi