Kartupeļu audzētāji sākuši vākt ražu. Kamēr citi vēl gaida piemērotāko brīdi, mūspusē pirmie uz lauka devušies Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta darbinieki.
Selekcijas materiāla izmēģinājuma laukos kartupeļu novākšana noris jau nedēļu, turklāt šajos laukos tie tiek lasīti ar rokām. Uz lauka strādā vairāki cilvēki – kartupeļu racēji, vērtētāji un lasītāji, kas kartupeļus saber kastītēs. Viss notiek bez tehnikas palīdzības. Kartupeļi tiek rakti ar speciāliem kaplīšiem, kas institūtā iesaukti par ķekšiem.
“Citādi nevar, tas viss ir pēc metodikas, mums katrs kartupeļu cers – kartupeļu selekcijas klons – jānovērtē atsevišķi,” stāsta Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta kartupeļu selekcionāre Ilze Skrabule.
Viņa min, ka kopumā selekcijas materiāla kartupeļi ir pavisam četru hektāru platībā. Tajos ietilpst dažāda veida audzētavas, kur attiecīga daļa kartupeļu tiek novākta ar rokām, bet citai tiek piesaistīta tehnika. “Šī ir otrā selekcijas audzētava. Te varam redzēt, ka katrā vadziņā ir viena perspektīvā
šķirne. Selekcijas materiāls, no kura veidojas jaunas šķirnes, tiek vērtēts pēc vairākiem kritērijiem, tostarp mizas, bumbuļa formas, acu dziļuma, mīkstuma krāsas un tamlīdzīgi. Šajā posmā raža un kartupeļu lielums gan netiek vērtēti. Tas notiek citā audzētavā,” par darba procesu “Druvai” pastāsta I.Skrabule.
Kartupeļu selekcijas materiāla laukā tiešām ir, ko redzēt. Interesanti, ka daudzi
kartupeļi būtiski atšķiras pat tad, ja tiem bijuši vieni vecāki. “Kaut kāda nianse tos atšķir, un reizēm jāpabrīnās par to, kāpēc no zilas “tēva” šķirnes izveidojušies dzelteni “bērni,” saka kartupeļu selekcionāre.
Kartupeļu ražas novākšanā iesaistīti arī skolēni Amanda Gruzdiņa un Jānis Šmits, kuri nolēmuši vasaras brīvlaiku pavadīt lietderīgi, iesaistoties nodarbinātības programmā skolēniem. Viņi atzīst, ka darbs ir interesants, slodze mērena un darba apstākļi labi. “Katra diena ir interesanta. Kartupeļu lasīšana gan nav nekas jauns, jo gadās, ka rudeņos
jāpiedalās tradicionālajās kartupeļu talkās,” teic A.Gruzdiņa un neslēpj, ka šis darbs sniedz arī vērtīgu pieredzi un tagad viņai būs daudz vairāk izpratnes par kartupeļu selekcijas procesu. Tas izrādījies daudz sarežģītāks, nekā viņa sākotnēji domājusi.
Ražas novākšanai pamazām tiek gatavoti arī pārējie selekcijas institūta kartupeļu lauki. ”Vairākos laukos jau ir nopļauti laksti. Gatavojamies uzsākt sēklas kartupeļu novākšanu. Tas varētu būt nedēļas izskaņā vai nākamās nedēļas sākumā. Neskatoties uz to, ka bija ilgstošs karstums un sausums, kartupeļu bumbuļi nav pārāk daudz plaisājuši, arī parastais kraupis ražu skāris samērā maz. Sākotnēji bažījāmies
par sliktāku scenāriju, taču tagad šķiet, ka raža būs samērā laba,” domā I.Skrabule.
Kartupeļu rakšanu sākuši arī audzētāji citās saimniecībās. Jānis Tučs no Pārgaujas novada Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari” atzina, ka kartupeļi tiek lasīti pamazām, masveida ražas novākšana varētu sākties tuvākajā laikā, patlaban primāri esot pabeigt labības kulšanu. “Agros kartupeļus gan jau periodiski rokam. Problēmu ar realizāciju nav. Sadarbojamies ar kafejnīcām un citiem pircējiem,
piegādājam kartupeļus vajadzīgajā daudzumā. Bet masveida kartupeļu novākšanu vajadzētu sākt līdz septembrim. Patlaban jāvāc labība. Nevaram reizē kult graudus un rakt kartupeļus,” klāsta J.Tučs. Viņš kartupeļu ražu vērtē kā vidēji labu, prognozējot vairāk par 30 tonnu ievākumu no hektāra.
Vairākus hektārus kartupeļu novākt paguvis arī Valdis Svilis no Līgatnes novada zemnieku saimniecības ”Upenes”. Viņš gan teic, ka tik raiti, kā cerēts, kartupeļu rakšana nesokoties. “Ik pa brīdim līst. Ja ar tehniku tiekam uz tīruma, tad strādājam, kamēr vien varam. Lauksaimniecībā jau grūti ko saplānot, nākas pielāgoties laikapstākļiem. Arī
ar tehniku iet visādi, nupat traktoram gadījās ķibele, tas
kavē darbu,” tā V.Svilis.
Šajā nedēļas nogalē kartupeļu rakšanu plānots sākt arī Līgatnes pagasta zemnieku saimniecībā ”Briežkalni”, kur kartupeļi tiek piegādāti čipsu ražotnei, tādēļ to bumbuļiem jābūt prasībām atbilstošā lielumā.
Ilze Fedotova
Komentāri