Šomēnes aprit desmit gadu, kopš Drustu pagasta zemnieku saimniecībai
“Muižnieki”
ir šķirnes audzētavas statuss. Tā ietilpst cūku selekcijas organizācijā “Agrosels”, kas nodarbojas ar ģenētiskā materiāla realizēšanu un darba koordināciju.
“Toreiz ar organizācijas Seghersgenetic starpniecību Latvijā no Anglijas tika ievestas pirmās šķirnes cūkas. Tās nopirka cūkaudzētava SIA “Ulbroka”, piecas cūkas paņēmām nomā. Sākās grūts, precīzs un atbildīgs darbs,” saka “Muižnieku” darbinieks Guntis Jarohovičs un uzsver, ka dzīvesbiedres Marutas saimniecība ir neliela kripatiņa no “Agrosels” un vienīgā
Vidzemē.
“Muižnieki” pēc būtības ir zinātnes saimniecība. Kā uzsver Guntis Jarohovičs, jāstrādā sadarbībā un jābūt godīgam. “Tagad izveidojusies sistēma, saimniecības sadalītas, ko kura dara – vieni audzē šķirnes tīro līniju, citi krusto.
Toreiz daudz ko nezinājām, šajos gados esam ļoti daudz mācījušies,” saka Guntis un piebilst, ka galvenais – izaudzēt cūkas, lai no tām iegūtu pēc iespējas vairāk gaļas. “Muižniekos” izaudzē mātes līnijas cūkas, tās pārdod visā Latvijā. Katrai cūkai noteikts ģenētiskais stāvoklis, to atbilstību vaislai kontrolē speciālisti.
“Muižnieki” barību iepērk “Daugavpils dzirnavniekā”. Tā gatavota pēc “Agrosela” speciālistu izstrādātām receptēm, grūsnām, zīdītājām, sivēniem, jauncūkām – katrai cita. Barības kvalitāte regulāri tiek kontrolēta laboratorijā, paraugi pārbaudīti arī laboratorijā Anglijā.
Cūkaudzētāji pieprasa ātraudzīgas jauncūkas ar labu kautķermeņa kvalitāti un augstu liesās gaļas iznākumu, lai speķa gandrīz nav. “Tāds ir tirgus pieprasījums. Jāpielāgojas. Pircēji vēlas liesu gaļu. Nepārtraukti tiek iepirktas jaunas šķirnes cūkas. Ir izpētīts, kas kurā valstī nozarē notiek. Labākais paņemts no Austrijas, Beļģijas, Kanādas. Ļoti labi rezultāti ir krustojumiem ar Kanādas cūkām. Somijā ir labs vaislas materiāls,” stāsta drustēnietis.
Patlaban “Muižniekos” ir 30 tīršķirnes sivēnmātes. “Pieprasījums pēc vaislas jauncūkām Latvijā ir ļoti mazs. Dāņu audzētavas izmanto savu vaislas materiālu. Kāds ir pieprasījums, tā strādāju. Ja vajadzēs vairāk, būs. Ir vairākas saimniecības, kas sadarbojas,” stāsta Guntis un uzsver, ka “Muižnieki” turpinās strādāt, jo nedrīkst vienā dienā iznīcināt to, kas paveikts desmit gados. “Galvenais, lai cikls nepārtrūkst. Latvieši nezin ko gaida, tikmēr ārzemnieki būvē kompleksus, audzē gaļu. Pat nedomājam, ka nauda jāgulda arī pārstrādē,” domās dalās zemnieks. Guntis atzīst, ka pirms gadiem saimniekot bijis daudz grūtāk. Trūcis zināšanu, ko un kā darīt. Lai būtu nauda saimniecības attīstībai, zāģēts mežs. Tagad Maruta un Guntis Jarohoviči ir zinoši savā nozarē, uzticami partneri.
“Muižniekos” kūts cūku audzēšanai ir pielāgota. Kopsaimniecības laikos tajā turētas govis. Guntis stāsta – modernizācijai
projekts jau apstiprināts, un ar gandarījumu piebilst, ka, gluži kā paredzēdams, atlicis. “Ja nav apgrozījuma, to izdarīt nevaru,” viņš uzsver. Guntis ir pārliecināts, ka zemnieki arī šo laiku pārdzīvos un jaunas kļūdas nepieļaus. “ Nedrīkst zemei pagriezt muguru, nedrīkst pret to tā izturēties, kā līdz šim. Ir jāmīl sava zeme, sava saimniecība, savs darbs, jāciena otra darbs, citādi nekas neiznāks,” domās dalās zemnieks un atzīst, ka nopietnie nozares pārstāvji jau ir pieraduši, ka cūkkopībā ik pa laikam līkne iet augšup un lejup. Kad ieved kontrabandu, līkne lejā, kad gaļa apēsta, zemniekiem līkne iet augšā. “Varētu jau izaudzēt daudz vairāk vaislas cūku. Tā pati problēma, kas citiem lauksaimniecībā –
kur tās likt. Ilgi un soli pa solim iets, ne jau šķirnes cūkas pārdot gaļai,” saka drustēnietis.
Pērn vaislas cūku audzētāji gribējuši sākt sadarbību ar Baltkrieviju, tur cūkkopības nozare ir atpalikusi. Latviešiem ir ko piedāvāt. Tur būtu liels noiets. Diemžēl negatīva ietekme kārtējo reizi bijusi politikai. Tāpat bijis sadarbībā ar Ukrainu. “Bet, ja pēkšņi tirgus atveras, mums jābūt gataviem piedāvāt,” domājot par nākotni, saka Guntis un vēlreiz uzsver – jāstrādā un jāsaglabā tas, kas ir. Kaut neliels, tomēr valsts atbalsts arī ir – subsīdijas.
Katru gadu vaislas šķirnes saimniecībai “Muižnieki” jāiziet atestācija. Tā regulāri piedalās lauksaimniecības izstādēs Priekuļos, Viļānos.
Patlaban netālu no kūts top jauna ēka, kurā būs gan saimniecības kantoris, gan telpas sargam, sanitārais mezgls, dušas, virtuve strādniekiem.
Tāda ēka ir nepieciešama, jo kā šķirnes saimniecībā te regulāri ierodas gan sadarbības partneri, gan interesenti. “Lai sadarbotos, jābūt līdzvērtīgiem,” atzīst Guntis Jarohovičs.
Komentāri