Sistēma ir nepilnīga – tā Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija šonedēļ novērtējusi Izglītības un zinātnes ministrijas virtuāli izveidoto finansēšanas modeli “Nauda seko skolēnam”. Pedagogu darba samaksas finansēšanas kārtībai jāstājas spēkā no septembra, bet pašvaldību un tagad arī Saeimas deputāti iebilst pret to, kā process atsauksies uz lauku skolu darbību.
„Princips „Nauda seko skolēnam” ir atbalstāms, taču ministrijai jāņem vērā priekšlikumi, lai pilnveidotu koeficientu sistēmu, ar kuru novadiem tiks aprēķināts skolotāju algu finansējums,” uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dukšinskis. No jaunā mācību gada valsts mērķdotācijas pedagogu algām tiks maksātas novadiem, ņemot vērā skolās skolēnu skaitu. Cēsu rajonā veiktie aprēķini liecina, ka tādējādi gandrīz puse lauku skolu nesaņems pietiekami daudz naudas, lai uzturētu nepieciešamo pedagoģisko personālu.
„Ieviešot jauno finansēšanas modeli, mazo skolu masveida slēgšana nenotiks – arī pamatskola ar 56 bērniem varētu pastāvēt," deputātu bažas mēģināja atvairīt ministrijas finanšu departamenta direktore Inga Štāle. Lai nodrošinātu izglītības pieejamību laukos, nepieciešams ieviest diferencētu koeficientu. „Rēķinot skolēnu skaitu uz 100 iedzīvotājiem, iznāk, ka atbalstāma ir Rīga. Tas ir absurdi, tāpēc koeficients būtu jārēķina, ņemot vērā skolēnu skaitu uz kvadrātkilometru. Ministrijai, piemērojot koeficientus, jāņem vērā novadu īpatnības un jākompensē atšķirīgās izmaksas,” uzsvēra komisijas sekretārs Dzintars Ābiķis.
Valsts sekretārs Mareks Gruškevics gan iebilda, ka ar vienotu sistēmu nevar ņemt vērā visas īpatnības, un, iespējams, jādomā par atsevišķām atbalsta programmām, piemēram, pierobežas rajoniem, kas īsteno skolēnu apmācību divās valodās. Ministre Tatjana Koķe februārī saņēma arī Amatas un Zaubes pašvaldību vadītāju parakstītu vēstuli, kurā prasīts īpaši atbalstāmas teritorijas statusu piešķirt arī topošajam novadam, kurā apvienosies pieci pagasti.
Principa „Nauda seko skolēnam” ieviešana šoruden varētu atstāt negatīvas sekas arī tāpēc, ka pāris mēnešus pirms septembra būs notikusi reģionālā reforma, ievēlētas jaunas pašvaldības. Tās sāks domāt par skolu nākotni jaunajos novados, kad mācību gads jau klauvēs pie durvīm. Tas var radīt pretrunas. Saeimas deputātiem nācās atzīt, ka pašvaldības priekšvēlēšanu gaisotnē daudzviet diez vai varēs pieņemt izšķirošus lēmumus par skolu reorganizāciju, uz ko mudina jaunais finansēšanas princips.
