Rajona padome noslēdza sadraudzības reģionu līgumu ar Ēsterjetlandes landstingu, lēņa valdi un reģionu apvienību Estsam. Pirmais sadarbības līgums parakstīts 1997.gadā.
“Sadarbības līgumu pagarinājām līdz 2010.gadam. No zviedru puses sadarbībā iesaistījies liels reģions. Pēc rajonu padomju reorganizācijas gribētu, lai līguma saistības un iestrādes
pārņemtu Vidzemes reģions. Arī zviedri bija ieinteresēti priekšlikumā. Par to jāspriež rajona padomes reorganizācijas darba grupai,” “Druvai” pastāstīja rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Darba vizītē Zviedrijā kopā ar viņu bija Amatas domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs un Liepas pašvaldības vadītājs Andris Rancāns, rajona padomes izpilddirektora palīdze Rita Merca.
No Zviedrijas cēsnieki pārveduši ne tikai parakstītu sadarbības līgumu, bet arī pieredzi, kas ir pārdomu vērta. Cēsnieki tikās ar Norčepingas pašvaldības kultūras nozares speciālistiem. Arī Norčepingai, tāpat kā Cēsīm, ir ambīcijas 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Zviedri ir ieinteresēti tikties ar kolēģiem.
“30 kilometrus no Norčepingas atrodas Finsponga – neliela pilsētiņa, kurā dzīvo ap 14 tūkstošiem cilvēku. Tajā atrodas “Siemens” ražotne, kurā strādā ap diviem tūkstošiem cilvēku, lielākā daļa brauc no Norčepingas. Finsponga bijusi aizmigusi vieta, uz kuru vedis
slikts ceļš. Pašvaldība un valsts vispirms uzbūvēja kārtīgu ceļu, tagad būvē sporta un atpūtas kompleksu, kuru izīrēs firmām, iecerēta arī jaunu māju celtniecība,” pastāstīja Rita Merca un piebilda, ka lielākoties cilvēki vēlas dzīvot piepilsētā, ūdens tuvumā un sakārtotā infrastruktūrā. Izstrādāts teritorijas plānojums, un piedāvā jau gatavus projektus. “Līdz tam demogrāfiskā situācija Finspongā bijusi ļoti slikta. Tagad pilsēta atmodusies,” sacīja Rita Merca.
Primārās veselības aprūpes centrā pašvaldību vadītāji iepazinās ar pakalpojumu pieejamību.”Strādā dažāda līmeņa mediķi. Centrā ir divas medicīnas māsas. Viņas organizē pacientu plūsmu, atbild uz telefona zvaniem, sirgstošajiem dod padomu, kā rīkoties. Dienā saņemot ap simts zvanus. Ja telefona numurs aizņemts, zvanītājs tiek fiksēts, divu stundu laikā māsa atzvana,” stāsta Rita Merca un piebilst, ka šī sistēma darbojas jau vairākus gadus.
Drīzumā uz Zviedriju pieredzes apmaiņā dosies rajona medicīnas darbinieki. Sadarbību turpinās pedagogi, kuri strādā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Izstrādes stadijā ir kopīgi projekti par sieviešu iesaistīšanu uzņēmējdarbībā un
energoefektivitātes pasākumiem- sabiedrisko ēku siltināšanu.
