Ceturtdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Rēķināmies ar iedzīvotāju maksātspēju

Druva
23:00
30.03.2009
3

Kopš marta siltuma ražošanu un piegādi Cēsīs nodrošina SIA “Cēsu siltumtīkli”, kas simtprocentīgi pieder “Dalkia Latvia” piederošajam uzņēmumam “Jaunā fabrika”.

Cēsis ir trešā Latvijas pilsēta, kur “Dalkia” kļuvusi par nozīmīgu partneri siltuma apgādē. Pērn tā iegādājās 52 procentus “Valmieras enerģijā” un 10 procentus “Liepājas enerģijā”. “Dalkia” ir akcionāre arī uzņēmumā “Rīgas siltums”, kur tai pieder divi procenti akciju.

Aicināju uz sarunu SIA „Jaunā fabrika” valdes priekšsēdētāju

Guntaru Kokoreviču, lai noskaidrotu, ko no šīs maiņas var gaidīt siltuma patērētāji.

– Šobrīd nekas nemainīsies, esam pārņēmuši esošo tarifu. Esam nolēmuši strādāt aktīvi. Nebūsim pasīva akcionāra lomā, kas vienkārši nomainīja vienu juridisko personu, lai viss turpinātos ierastajās sliedēs. Izpētīsim visus investīciju jautājumus, iespējas piesaistīt ES fondu līdzekļus, lai varētu strādāt maksimāli efektīvi. Plānojam veikt arī pašreizējā tarifa pārrēķinu, lai saprastu, kāda ir reālā situācija.

– Esat solījušies pilsētas siltumapgādē investēt 2,5 miljonus latu.

– „Dalkia” kā ļoti liela kompānija var nodrošināt solītās investīcijas pusgadā, bet jāsaprot, ka investīcijas parādās tarifā, kas jāmaksā cilvēkiem. Tāpēc jebkuri ieguldījumi būs ļoti pārdomāti, izvērtējot, kādu efektu tie dos, vai šis ir īstais laiks investīcijām, proti, vai cilvēki to spēs maksāt.

Gandrīz gadu esam iepazinušies ar situāciju, mums ir zināma skaidrība par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Plānojot investīcijas, varam izkalkulēt to ietekmi uz tarifu. Ar investīciju plānu un grafiku iesim uz pašvaldību, lai kopīgi izvērtētu, ko varam atļauties tūlīt, kas jāatliek uz vēlāku laiku. Šis ir jūtīgs jautājums, bet pašvaldība vislabāk zina situāciju pilsētā. Esmu pārliecināts, ka visu paveiksim iespējami labāk, jo uzņēmuma milzīgā pieredze ļauj to īstenot. Mēs vienmēr rēķināmies ar iedzīvotāju maksātspēju.

– Pašreizējā situācijā iedzīvotāji nespēj norēķināties par siltumu. Tas ražotājiem nes tikai zaudējumus.

– Provizoriskie aprēķini rāda, ka, saglabājot pašreizējo tarifu, gadu noslēgsim ar 200 tūkstošu latu zaudējumu, ko, saskaņā ar Latvijas metodiku, nekad vairs nevaram atgūt. Bet esam ilgtermiņa investors, mūs neinteresē ātra pelņa. Protams, neslēpsim, ka par peļņu domājam, bet negrasāmies to gūt uz nelaimīgu

cilvēku rēķina. Esam liela, starptautiska kompānija, kam patīk caurspīdīgi spēles noteikumi. Iedzīvotājiem esam gatavi atklāt visas finanšu uzskaites, lai parādītu, kādi ir reālie skaitļi. Ja kāds spēj piedāvāt labāku risinājumu, esam gatavi to uzklausīt, bet šaubos, ka kaut ko var ļoti optimizēt. Ja 80 procentus no tarifa veido gāzes cena, nevar cerēt, ka tarifs saruks, ja gāzes cena nesamazinās. Iedzīvotājiem vienīgā iespēja ir samazināt siltuma rēķinus, veicot ēku siltināšanu, sakārtojot siltuma uzskaiti dzīvokļos

– „Dalkia Latvia” investēs savus līdzekļus?

– Tagad kļūst pieejamas vairākas ES programmas, ceram vēl ielēkt šajā vilcienā. Dīvaini gan, ka programma sākas aprīlī, beidzas jūlijā, un, kamēr notiks saskaņošana, būs klāt nākamā apkures sezona. Tas ir absurds. Normāli, ja programma būtu pabeigta pērnā gada rudenī, lai pa ziemu varētu sakārtot nepieciešamos dokumentus un, apkures sezonai beidzoties, darbi varētu sākties.

– Dažādi viedokļi dzirdēti par koģenerāciju, vieni uzsver tās pozitīvo nozīmi, citi apgalvo, ka tā radot vien zaudējumus.

– Katra pilsēta izvēlas savu stratēģiju. Vieni balstās tikai uz siltuma ražošanu, citi to apvieno ar koģenerāciju. Te ir gan plusi, gan mīnusi. Koģenerācija dod iespēju subsidēt siltuma tarifu, realizējot elektrību „Latvenergo”. Taču, lai uzbūvētu koģenerācijas staciju, nepieciešamas lielākas investīcijas, kas parādās tarifā. Mums ir pieredze abos veidos, un katrā vietā atsevišķi jāskatās, kas labāks. Latvijas interesēs ir attīstīt koģenerāciju, jo mums pietrūkst savu elektrības jaudu.

Mūsu uzstādījums ir palielināt ieņēmumus no elektrības pārdošanas, jo šobrīd koģenerācija nedod plānoto ieguvumu. To vislabāk apliecina fakts, ka šogad pirmo reizi to iedarbinājām vien pagājušajā nedēļā. Pirms tam četrus mēnešus ilga turbīnas remonts, kas, manuprāt, ir nenormāla situācija. Tā rezultātā šogad no visa laika, ko koģenerācija varēja strādāt, tā darbojās tikai septiņus procentus. Tātad, trīs mēnešu laikā ieņemti tikai septiņi procenti no plānotā un tarifā iestrādātā. Nav vērts meklēt vainīgos, tur vainojama tehnika. Viens piemērs, kad ceturtdien biju „Cēsu siltumtīklu” birojā, noraustījās elektrība, pienāca īsziņas, ka apstājusies turbīna gan Cēsīs, gan Valmierā. To var salīdzināt ar situāciju, kad, braucot ar mašīnu ar ātrumu simts kilometri stundā, jūs pēkšņi izslēdzat aizdedzi. Cik reizes tā var atļauties

izdarīt, lai dzinējs neizjuktu? Turbīnas plīst, jo ir pārtraukumi elektrības apgādē. Ar šādiem riskiem jārēķinās, bet „Dalkia” priekšrocība, ka varam vienoties ar turbīnu ražotāju par labu servisa līgumu. Lai neatkārtojas situācija, ka koģenerācija stacija mēnešiem ir dīkstāvē.

– Iedzīvotāji pārmet, ka pašvaldība nodevusi šo jomu privāto uzņēmēju rokās.

– Šis ir privāts bizness, jo privātais rēķina ilgtermiņā, nevis no vēlēšanām līdz vēlēšanām. Esam gatavi trīs gadus strādāt ar zaudējumiem, redzot, ka tad beidzot būs atdeve. Mums nav nepieciešams darīt kaut ko populistisku, piemēram, sākt mainīt siltumtrašu caurules mēnesi pirms vēlēšanām. To darām, kad tas racionāli nepieciešams.

Mūsu priekšrocība, ka protam šo biznesu pārvaldīt arī grūtos laikos. Mums pieejami finanšu resursi investīcijām arī tad, kad bankas kredītus nedod, bet kad celtniecības izmaksas kritušās un to būtu izdevīgi darīt. Mums ir izaugsmes potenciāls.

Fakti * “Dalkia Group” ir viens no lielākajiem siltuma ražošanas un piegādes uzņēmumiem Eiropā, strādā 38 pasaules valstīs, nodrošinot ar darbu 54 834 strādājošos. Grupas apgrozījums 2007. gadā sasniedza 7,9 miljardus eiro.

* Baltijas valstu reģionā “Dalkia” strādā jau vairākus gadus, šobrīd nodrošina ar siltumapgādi 10 pilsētas Lietuvā un 16 pilsētas Igaunijā.

* “Dalkia Group” ietilpst pasaulē lielākā komunālo pakalpojumu uzņēmumu grupā „Veolia Environnement” ar vairāk nekā 36,2 miljardu eiro gada apgrozījumu, pārstāvniecībām 85 pasaules valstīs un 271 153 strādājošiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Taurene. Par ūdens kvalitāti, bērnudārza piedāvājumu un vēl daudz ko

00:00
07.11.2024
5

Taurenieši pašvaldības aicinājumam uz ikgadējo tikšanos bija atsaucīgi. 22.oktobrī, Taurenes kultūras namā bija pulcējušies cilvēki trīsdesmit. Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniekam Atim Egliņam-Eglītim un Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājas p.i. Leldei Burdajai jautāja par steidzami risināmām lietām un par to, kas satrauc vietējo domas. Sarkanbrūns ūdens no krāna Taurenes ciema iedzīvotāju neapmierinātība ar […]

Sintētiskās narkotikas miljons eiro vērtībā un marihuāna burkā

00:00
06.11.2024
74

Narkotisko vielu piegāžu tīklu un nelegālo ražotņu atklāšana ir nemainīga policijas darba aktualitāte. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē šogad par narkotisko vielu nelikumīgu apriti ierosināti 69 kriminālprocesi un atklātas divas marihuānas audzētavas. Oktobra nogalē Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpoli­ci­jas birojs sadarbībā ar Valsts policijas Speciālo uzdevumu bataljona 5. taktisko nodaļu, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kinoloģijas […]

Pēc pieciem gadiem lomos būs zandarti

00:00
05.11.2024
58

Piecos Cēsu novada ezeros otrdien tika ielaisti zandartu mazuļi. “Vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivjsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt ezera resursus, “ stāsta      Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Pie Ungura ezera viss notika ātri. Konteineros atvesti zandartu mazuļi, izmērīta ūdens temperatūra ezerā, […]

Cēsiniekus aicina parakstīties par papildfinansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu iegādei

15:38
04.11.2024
145

Sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv sākta parakstu vākšana, lai izstrādātu un pieņemtu grozījumus valsts budžetā, paredzot būtisku finansējuma palielinājumu mācību līdzekļu iegādei. Iniciatīvas autori norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt skaidru sistēmu, lai nodrošinātu līdzekļu pieejamību visām skolām un novērstu pastāvošās problēmas, kad pedagogi ir spiesti lūgt vecākiem iegādāties mācību līdzekļus. Cēsu pilsētas un novada iedzīvotāji aicināti […]

Sabiedriskās kārtības pamats – policijas profesionalitāte un sabiedrības līdzdalība

00:00
04.11.2024
37

Vidzeme, kur Valsts policija diennaktī reģistrē vidēji ap 70 notikumiem, jau vairākus gadus ir drošākais Latvijas novads. Tā Vidzemes mediju žurnālistiem aizvadītajā nedēļā teica Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko. Pagājušajā ceturtdienā (24.10.) Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā […]

Nekustamajiem īpašumiem rekordu pusgads

00:00
03.11.2024
112

Šis gads nekustamo īpašumu tirgū iezīmē divas pretējas tendences. Piesardzīga gaidīšana un ļoti neliels darījumu skaits gada pirmajā pusē, kam sekoja strauja aktivitātes palielināšanās jūlijā un turpmākajos mēnešos. Par situāciju un tendencēm nekustamo īpašumu tirgū Cēsu novadā, Vidzemē un arī kopumā Latvijā stāsta Nekustamo īpašumu aģentūras “AVER Vidzeme” vadītājs Ivo Teļesņikovs. -Gads tiešām ir interesants. […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
5
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
3
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
6
2
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
5
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
4
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi