Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Reiz viņu pazina katrā kolhozā

Mairita Kaņepe
00:00
13.12.2015
12
Vilis 1

Deviņdesmitgadnieks Vilis Mežvēvers ir lielisks sarunu biedrs. Viņš garajā mūžā, kas bijis līkloču pilns, arvien saglabājis labu humora izjūtu. Vilis ar interesi seko līdzi dzīvei Latvijā. Tajā viņa sabiedrotais ir radio aparāts, kas pārraida ziņu un analītiskos raidījumus.

Vilis, būdams pensionēts žurnālists, ir saglabājis arī lielu interesi par savu ilggadējo darbavietu – “Druvas” redakciju. Viņš nebeidz vien apbrīnot un teikt labus vārdus par tagadējās redakcijas darbiniekiem – vēlēšanos un spējām lasītājiem dot daudzpusīgu un interesantu informāciju.

Viļa bērnības lauku mājām tuvākā apdzīvotā vieta ir Koknese. “Mūsu ģimene bija vecsaimnieki, kuri patstāvīgu darbošanos sāka jau muižas laikos. Par jaunsaimniekiem vēlāk kļuva tie, kuriem zemes piešķīra pēc muižu zemju sadalīšanas, bet tas jau bija brīvajā Latvijā. Mēs bijām kā tie “Nārbuļi”, par kuriem rādīja televīzijas seriālā “Likteņa līdumnieki”. Mani senči apstrādāja laukus un piešķirto zemi pamazām izpirka. Es, protams, sāku kā ganu puika un sevi ilgi uzskatīju par pēdējo no ganu paaudzes. Taču tagad, vecumā, dzirdu arī stāstus, ka Vecpiebalgas pusē ganos gājuši vēl tie, kas par mani ir krietni jaunāki.

Uz Cēsīm jauno puisi Vili Mežvēveru, ja tā var teikt, atveda kārtējā reģionālā reforma. Pļaviņu rajonu, kur jaunietis strādāja avīzē par žurnālistu, likvidēja, un darbs žurnālistikā bija jāmeklē citur. “Visi taču zina, kā notiek likvidēšanas. Atnāk uz darbavietu un pasaka: “Ar šodienu esat brīvi.” Vispirms darba meklējumos aizbraucu uz Limbažu avīzi, bet tur vietu nesolīja. Atbraucu uz Cēsīm, un te solīja, ka būs. Gaidītais korespondents no laikraksta “Cīņa” uz Cēsīm neatnāca, un mani viņa vietā pieņēma darbā. Žurnālisti no dažādām rajona avīzēm tajos laikos mēdza satikties un draudzēties. Mēs no Pļaviņām ar tipogrāfijas galveno burtlici reiz jau bijām Cēsīs apmeklējuši preses darbinieku semināru. Pieņemts darbā, pie dzīves vietas Cēsīs sākumā netiku, ģimeni – sievu un meitu – nevarēju atvest, jo pats redakcijā nakšņoju uz dīvāna. Par laimi, drīz tika uzcelta viena no daudzdzīvokļu mājām, un viens dzīvoklītis tika arī mums.”

Vilis stāsta, ka, būdams zemnieku puika, kurš tikko atgriezies no dienesta, sapņojis strādāt mašīnu un traktoru stacijā. “1950. gadā gan bija cits uzskats, ka visiem jaunajiem jāiet darbā kolhozā. Man to nemaz negribējās, tāpēc sāku uzņēmīgi un kļuvu par kolhoznieku sporta biedrības “Vārpa” rajona padomes priekšsēdētāju. Sāku par to rakstīt vietējā avīzē, pēc laika mani tur uzaicināja darbā. Pa to laiku beidzu lauksaimniecības tehnikumu, pēc tam Lauksaimniecības akadēmijā kvalifikācijas fakultāti. Ilgi gadi pagāja, braukājot uz sesijām Jelgavā. Pats tagad apbrīnoju savu uzņēmību.”

Vēsturiskajā Cēsu rajonā Vili Mežvēveru savulaik lauksaimnieki labi pazina, jo žurnālists apmeklēja visus kolhozus. Kļūdams laikraksta “Padomju Druva” žurnālists, Vilis sācis ar uzdevumu – iepazīt Jaunpiebalgas pusi. “Gāju Cēsīs uz staciju, kāpu autobusā un braucu turp. Kā laiks skrien – tas taču bija pirms 55 gadiem! Man tad bija pāri 30 gadiem un žigla gaita, ne kā tagad. Toreiz neviens kolhozu vai sovhozu priekšsēdētājs nedrīkstēja atteikt sadarbību ar žurnālistu. Viņiem bija jādod intervijas, jo es taču pārstāvēju valstī vienīgās partijas avīzi. Mūs gan toreiz sauca nevis par avīzi, bet partijas orgānu.”

Jauks piedzīvojums žurnālistam bijis 70. gadu vidū, kad, Cēsu rajona partijas sekretāra Imanta Upmaļa aicināti, uz kolhozu Jaunpiebalgā devās četri jaunie speciālisti. “Kad visi četri jaunie speciālisti ieradās Cēsīs, partijas komitejā, lai notiktu sarunas par darbu, mani uzaicināja būt klāt, un es dzirdēju kā jaunie – Dūklavs, Dilba, Vilks un Micāns – apņēmās vadīt “Piebalgu”, ieņemot priekšsēdētāja, agronoma, inženiera un partijas sekretāra amatus. Viņi Piebalgā arī rādīja, ko spēj! Skaidrs, ka es avīzē par viņiem rakstīju pozitīvi – četri jauni, izglītoti cilvēki ar gaišām domām un cēliem mērķiem. To pārtvēra visā republikā, šī ideja par grožu došanu jaunajiem kļuva populāra. Pēc tam Latvijā tapa tā slavenā dokumentālā filma “Četri meklē miljonu”. Viņu ideja – atrast kolhozam naudas āderi ar ražošanu un izveidot ražotni “Piebalgas alus” – taču lieliski attaisnojās. Arī par to esmu rakstījis. Citas kolektīvās saimniecības sekoja – “Sarkanajā Karogā” tapa dārzniecība un putnu ferma, “Alauksts” uzbūvēja gaļas cehu, “Gaujaslīči” audzēja šķirnes telītes, un es rakstīju, kā tās sūta uz Kazahstānu.”

Viļa žurnālista laiks bija ar roku rakstīšanas “gadsimts”. Līdzās strādāja mašīnrakstītāja un burtliči. Ātrumu, kā tagad strādā preses žurnālisti, Vilis nebeidz vien apbrīnot: “”Druvā” lasu, ka vakardienas notikums jau šodienas avīzē. Mūsu laikos tā nevarēja. Fotogrāfiju ceļš vien līdz iespiešanai avīzē bija ļoti garš – pusi nedēļas,” komentē Vilis.

“Brīvā laikā no žurnālista darba gāju uz kino, uz kultūras nama pasākumiem. Pats jau nedejoju un dziedāt nevaru, bet skatītājs biju,” par sevi paironizē deviņdesmitgadnieks, arvien apliecinot nezaudēto humora izjūtu. “Uz dzīvi jāskatās dzīvīgi, ja tā var teikt. Nav nekādas jēgas nolaist tvaiku. Katrai lietai ir divas puses, un es vienmēr cenšos skatīties uz gaišo. Tumšā puse pati pienāks. Tā nav jāgaida, bet gaišo pusi ir vērts paspilgtināt ar ironiju un smaidu,” to visiem saka garā stiprs cilvēks, kurš, gaidot savu deviņdesmitgadi, pēdējā laikā bijis spiests pārdzīvot smagus dzīves pavērsienus, bet palicis dzīves nesalauzts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
6

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
19

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
28

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
28

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
64

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
4
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
4
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
4
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
5
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi