Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

Reforma dzīvē un runās

Druva
23:00
22.05.2008
2
200805222223464054

Latvijas Pašvaldību savienības kongress Priekuļos bija pulcējis ap 400 pašvaldību vadītāju un viesu.

Šīgada kongresa moto: “Kāda reforma, tāds rezultāts” arī izsaka runu un debatēs izteikto viedokļu galveno tēmu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atzina, ka līdz šim pat visapņēmīgākajiem ministriem pietrūcis laika, lai ar to politisko gribu, ar kādu sācis, pabeigtu reformu, jo vienmēr kāda no partijām formāli reformu atbalstījusi, bet diskusijas vilkusi garumā un tikmēr valdība nomainījusies.

“Tagad reformas pabeigšanai esam tuvāk nekā jebkad agrāk.

Drīzumā Saeimā nonāks likumu, kas saistīti ar novadu veidošanu, pakete,” stāstīja ministrs un dalījās pārdomās par situāciju reformas gaitā: “Tik daudz demagoģijas un retorikas, kā pēdējā laikā, agrāk neesmu dzirdējis. Saprotu, ka atsevišķu pašvaldību vadītāji turas pie savām teritorijām, amatiem, jūtas atbildīgi pret iedzīvotājiem, bet, ja rajonu vadītāji saka, ka nesaprot, kā reorganizēt rajonu padomes, to nesaprotu un nepieņemu.

Esmu apmeklējis visas rajonu pašvaldības, un reorganizācijas plāns tapa tieši pēc

diskusijām ar padomju locekļiem. Dažiem šie priekšlikumi tagad kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, citi, izrādās, vēl pat nesaprot, ka pēc reformas rajonu padomju nebūs. Vai tā ir pretošanās, vai nopietna pozīcija? Ja pretošanās, to pieņemu, ja nopietna nostāja – tā ir bezatbildība, jo parāda vēlmi nepiedalīties procesos – novadu veidošanā, kas svarīgi iedzīvotājiem. Demokrātiskāka pieeja vairs nav iespējama – pašiem izlemt, kam un kā nodot funkcijas novadiem. No malas valdība iejauksies vien tad, ja nekas netiks darīts. Caur vietējām pašvaldībām iedzīvotāji rajona padomes locekļiem uzticējuši risināt problēmas. Valdība nostāju nemainīs – pēc iespējas vairāk funkciju jānodod vietējām pašvaldībām.

Ja kādai pašvaldībai šodien ir labi, tas nenozīmē, ka labi būs arī nākotnē. Laba un efektīva pārvalde veidojas no atbildības un sadarbības, nevis naudas daudzuma. Jo mazāki pieejamie resursi, jo atbildīgāk jāsaimnieko.

Var jau cerēt, ka reforma aizies garām un tā arī nekas nenotiks. Tomēr aicinu pašvaldību vadītājus apzināties šīs pārmaiņas nevis no cietēja, bet atbildīgā pozīcijām. Atbildīgā par nākotni. Visiem, kuri baida iedzīvotājus, ka pagastā vairs nebūs pašvaldības pakalpojumu, ka par iedzīvotājiem vairs nerūpēsies, aicinu iet līdz galam un skaidri pateikt, ka viņi negrasās piedalīties novadu veidošanā. Tie, kuri

negrasās neko darīt, visticamāk, pēc vēlēšanām problēmas varēs apspriest mājās pie tējas vai alus glāzes. Viņu vietā būs citi, tie, kuri šodienas problēmas nebūs pārvērtuši nākotnes problēmās, bet šīs problēmas pārvērtīs nākotnes iespējās.

Tiem, kuri ir pret reformu, gribu teikt, nevajag baidīt laukus ar pilsētām, jo tikai mijiedarbībā var izdoties saglabāt to, kas objektīvi no laukiem izzūd un kam vispār nav saistības ar reformu. Pilsētām, kuras būs novadu sastāvā, klāsies visgrūtāk. Solidaritātes principu tās reāli piedzīvos reālajā politikā.

Reforma visu noliks savās vietās. Paldies mazo pašvaldību vadītājiem, kuri gatavi redzēt savu pagastu teritorijas lielākā novadā, nevis baidās

no partneriem, bet ir gatavi strādāt vēlētāju labā.”

Edmunds Pētersons, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs, atgādināja, ka iedzīvotājiem uz jautājumu, vai dzīvosim labāk, viņš atbildēt nespēj, nav pārliecības. “Nu jau daudzi sāk saprast, ka otrā līmeņa pašvaldība ir vajadzīga, ” viņš uzsvēra un piebilda, ka pašvaldību vadītāji ir par reformu, bet ar skaidriem noteikumiem, kurus nemaina, tiklīdz mainās valdība.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš atgādināja, ka no 90.gadu sākuma notiek strīdi, kādas ir optimālās pašvaldību robežas, kādas funkcijas tām jāveic.

“Tā nav ne Štokenberga, ne Spurdziņa, ne Tautas partijas, ne ZZS, tā ir visas valsts reforma. Beidzot arī paši tai esam nobrieduši. Protams, ir ļoti daudz jautājumu, neizdarītā.

Atšķirīgi ir viedokļi, kādi būs novadi, to loma un vieta. Nevaram izvairīties un atmest diskusiju par otrā līmeņa pašvaldībām. Būtiski, cik un kādas funkcijas valdība ir gatava atdot pašvaldībām,” kongresā sacīja Oskars Spurdziņš un uzsvēra, ka

nav jau svarīgi, kā pēc reformas jutīsies Saeimas vai pašvaldības deputāts, galvenais, kā jutīsies katrs iedzīvotājs – tas jāatceras visos strīdos.

Ziņojumā par LPS paveikto un iecerēto organizācijas priekšsēdis Andris Jaunsleinis arī dažādos aspektos vērtēja un analizēja administratīvi teritoriālo un reģionālo reformu. Viņš atgādināja, ka jau bijis atrasts kompromiss – pašvaldības piekritušas 167 novadu izveidošanai. Ja panākto nesabojātu, runas būtu citas. Tagad tiek meklēts

jauns kompromiss. “Esam piedzīvojuši brutālu pašvaldību nopirkšanas mēģinājumu. Ar 200 tūkstošiem latu ienāca veikalā un gribēja nopirkt. Lielākā daļa pašvaldību šo brutalitāti izturēja, un nu novadu veidošanas process atgriežas normālā gaisotnē,” sacīja LPS priekšsēdis un uzsvēra, ka visus pašvaldību vadītājus dara bažīgus pašvaldību teritoriju robežu grozīšana. Līdz šim to varēja darīt Saeima. Tikai uz ATR laiku to deleģēja Ministru kabinetam. Taču nu jau izskanējusi vēlēšanās šo uzdevumu uzticēt tikai Ministru kabinetam. “Vai nākotnē būs MK izveidotas struktūras un mēs mainīsim robežas pēc politiķu vēlēšanās? Varbūt kāds vēlas atgriezties pie izpildkomitejām un tagad mēģina to izdarīt. Varbūt autoriem bija labi nodomi? Neiznāca. Reformā iesaistītajām pašvaldībām ir jāsaņem novadu veidošanas divsimt tūkstoši latu. Kāpēc apturēta naudas izmaksa, politiski to nevar ietekmēt, jo līdzekļi pienākas katrai pašvaldībai,” sacīja Andris Jaunsleinis.

Viņš arī pauda pārliecību, ka tie pašvaldību vadītāji, kuri saka, ka nevajag vēlētus reģionus vai apriņķus, pilnīgi skaidri var apzināties, ka vietā būs valsts izveidoti reģioni ar valsts ieceltu pārvaldnieku, kurš uzraudzīs novadus un pilsētas. Domājot par reģionālajām pašvaldībām, ir nopietni jāizvērtē visi plusi un mīnusi. A.Jaunsleinis ir pārliecināts, ka malā nevarēs palikt neviens, ne mazi novadi, ne lielās pilsētas. Uzraudzīs visus. Pēc politiskām krāsām un pārliecības. Latvijā aizvien dzīvs ir lozungs – kas nav ar mums, ir pret mums. Valsts izveidotie reģioni nodrošinās valsts centrālās valdības interešu pārstāvniecību, bet nenodrošinās reģionālo problēmu atrisinājumu. ” Nu jau daudzi sāk saprast, ko tas nozīmē – reorganizēt rajonu padomes. Tas nav tik vienkārši. Viss, ko varam atdot novadiem, jāatdod. Tā uzskata ministrs, un mēs tam piekrītam. Bet ir jautājumi, kuru risināšana prasa lielāku mērogu, nekā viena novada teritorija. Vai saprātīgi iznīcināt rajona materiāli tehnisko bāzi, nerēķinoties, ka

reģionam kaut kas būs vajadzīgs? Vai vēlāk par valsts naudu sāksim to veidot no jauna? Var arī tā. Bagāts tā nedarītu.

Vai varam pateikt, ka tās funkcijas, ko rajonu padomes uzņēmās, nav cilvēkiem vajadzīgas? Ja no tām atteiksies, nav ticības,

ka saglabāsies. Tagad juridiski mēģinām veicināt sadarbību. Šo iespēju pašvaldībām juridiski likvidēja, nu plūcam augļus, jo vairs nevaram izveidot sadarbības aģentūras, kopīgas pašvaldību un valsts aģentūras, ” sacīja Andris Jaunsleinis un šo piemēru minēja kā atgādinājumu, ka par sekām jādomā ilgtermiņā.

“ATR vājākā vieta – mēs koncentrējam problēmas. Ir daudz pagastu, arī problēmas ir izkliedētas, ne tik asas, samilzušas. Novados tās koncentrēsies. Daudzu mazu problēmu vietā iegūsim lielas. Mums būs spēcīgi novadi, lielas problēmas, un mēs ar lielu atbildību arī lieliski tās risināsim,” problēmas akcentēja LPS priekšsēdis un piebilda: ” Ja jau ar novadu izveidošanu mēs tiktu vaļā no problēmām, tad lepni paziņotu, ka visas problēmas esam atstājuši valdībai.”

Ne viens vien pašvaldības vadītājs, arī A. Jaunsleinis uzsvēra, ka, kaut gan līdz pašvaldību vēlēšanām vēl gads, tāda negatīvisma kampaņa pret pašvaldībām agrāk nav bijusi jūtama. Kopīgi jāpadomā, kā pret to cīnīties. “Vēl nesen aptaujās uzticība pašvaldībām bija krietni lielāka nekā Saeimai un valdībai. Nedrīkstam par to klusēt, jādomā, kā uzticību sabiedrībā palielināt. Kaut ko panākt varēsim tikai tad, ja mums būs sabiedrības atbalsts,” sacīja A.Jaunsleinis.

Kontrolējošās institūcijas mēģina pašvaldību vadītāju darbā atrast nelikumības, nekompetenci. “Ir vadītāji, kuri baidās pieņemt lēmumus, jo nav skaidri aprakstīts, kā rīkoties. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc publiskā privātā partnerība pat esošo likumu ietvaros neattīstās, neiet plašumā. Tie, kuri mēģinājuši tādā kārtā kaut ko darīt, saskārušies vai nu ar ierosinātām krimināllietām, vai sūdzībām dažādām institūcijām. Pārējie uz to raugās rezervēti, kaut tiek uzsvērts, ka tā ir progresīva pieeja problēmu risinājumam. Bet apkārtējais fons ir negatīvs. Tas cieši saistīts ar normatīvismu un birokrātiju. Patiesībā korupciju veicina nevis tas, ka aktu ir par maz, bet gan mēģinājums sīki visu aprakstīt. Brīžam nevar saprast, vai cīnītāji pret korupciju to nesaprot, vai apzināti veido bāzi, lai būtu iemesls nepārtraukti cīnīties, uzskatot, ka viss sīki jāapraksta.

Nav normāli, ka pašvaldību vadītāji saka – aiz papīru kalniem vairs cilvēkus neredz, nav laika ar viņiem aprunāties, jo jāraksta institūcijām atbildes. Ierēdņu skaitu nevar samazināt, vispirms jāsamazina normatīvie akti. Ja ierēdņiem nebūs, ko darīt, tad varēs skaitu samazināt. Fiziski samazināt cilvēku skaitu var, bet jebkurš auditors pateiks, ka, lai visu paveiktu, vajag vēl vairāk darbinieku. Birokrātijai pasaulē ir viena tendence – tā rada sevi tālāk,” viedokli pauda Andris Jaunsleinis.

Līdz vēlēšanām laika maz. Arvien vairāk no dažādām tribīnēm runā par reformas pabeigšanas tiesiskiem jautājumiem. Prettiesiskus līdzekļus reformas pabeigšanai tās bīdītāji izmantot neuzdrīkstas. Nemākot atrast kompromisu, daļa pašvaldību vērsīsies Satversmes tiesā, un nav zināms, kāds būs lēmums.

Lai gan Latvijā tikai vairāk nekā 30 pašvaldības nepiekrīt valdības zīmētajai novadu kartei, kongresā vien daži pauda cerīgas nākotnes vīzijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
84
1

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Vairs nevajag? Atdod citam

00:00
06.02.2025
204
1

Aprites skapī var atstāt neizmantoto un paņemt vajadzīgo SIA “ZAAO” EKO laukumos – Cēsīs, Lapsu ielā 19,    un poligona “Daibe” EKO laukumā – ikvienam ir pieejami Aprites skapji. Iedzīvotāji labprāt tos izmanto. “Aprites skapī katrs var atnest traukus, grāmatas un rokas darba instrumentus. Pašiem kādreiz iegādātais vairs nav vajadzīgs, bet kādam var noderēt,” stāsta […]

NATO spēki malkas talkā “Zvanniekos”

00:00
05.02.2025
70

Liela rosība aizvadītājā svētdienā un pirmdienā valdīja un dažādas valodas skanēja Vaives pagasta “Zvanniekos”. Uz talku, lai palīdzētu sagādāt kopienai malku, bija ieradušies ASV, Kanādas, Spānijas, Slovākijas NATO spēku karavīri, studentu bataljona un štāba zemessargi un neiztrūkstošais palīgs kaimiņu zemnieks Viesturs Soste ar savu jaudīgo traktoru un piekabi. “Zvannieku” mājas    sniedz pajumti, atbalstu un […]

Baibai Bendikai Eiropas zelts un bronza

00:00
04.02.2025
46

Eiropas čempionāts biatlonā, kas risinājās Martello trasē Itālijā, veiksmīgs izrādījās Latvijas labākajai biatlonistei cēsniecei Baibai Ben­dikai, kura iedzīšanas distancē izcīnīja čempiones titulu, bet sprintā – bronzas godalgu. Šī sezona sportistei līdz šim nav bijusi tā veiksmīgākā, šaušanā bija daudz kļūdu, arī ātruma īpašību pietrūka. Tas neļāva tikt augstās vietas, un Pasaules kausā līdz šim nopelnīti […]

Kā savienot vajadzības un iespējas

00:00
03.02.2025
143

Ceļi, ielas un ūdens kvalitāte – trīs sāpīgākie temati, par kuriem Amatas pagasta iedzīvotāji runāja ar Cēsu novada pašvaldības pārstāvjiem. Ir ceļi, ir ne ceļi. Visiem naudas nekad nepietiek Ielas Amatas pagasta Ģikšu ciemā uzlabos, uzsvēra Amatas apvienības pārvaldes vadītāja Elita Eglīte. Pērn pasūtīti tehniskie projekti Liepu, Saules, Mēness un Kalna ielu asfalta atjaunošanai, darbus, […]

Saimniek, savāc pēc sava suņa!

17:12
02.02.2025
172
1

Zāliens pie ēkas Cēsīs, Bērzaines ielā 5, kļuvis par vietu, kur apkaimes iedzīvotāji izved pastaigā suni, pastāstīja kāda nama iedzīvotāja. Droši vien nebūtu jau iebildu, ja vien četr­kājaino mīluļu saimnieki būtu līdzi paņēmuši maisiņu un savāktu to, kas paliek, kad suns nokārto dabiskās vajadzības. Zāliens ir zeme, ko apsaimnieko nama dzīvokļu īpašnieki. Vai nu tas […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
11
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
12
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
12
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
61
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
30
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi