Laimonis Kiršteins visu mūžu bijis tehnisks vīrs, kopsaimniecībā galvenais inženieris.
“Esmu pensionārs. Dakteri neļauj fiziski strādāt, tad nu meklēju, ar ko nodarboties, “ stāsta Laimonis un piebilst: “Tāds esmu – dodiet man ko darīt, un aiz manis kas paliks.”
Laimonis Kiršteins
krāj ēdienu receptes. “Atmodas laikā avīzēs un žurnālos publicēja ļoti daudz recepšu un dažādu padomu. Sāku izgriezt. Bija interesanti pašam un domāju, ka gan jau arī vēl kādam noderēs,” atklāj inesietis un piebilst, ka sācis aiz garlaicības, jo vienmēr paticis kaut ko skribināt, domāt, vākt un izzināt.
Šajos gados savāktas un grāmatās salīmētas, sakopētas daudzas receptes. Trim meitām un divām viņu vīramātēm uzdāvinājis pa biezai grāmatai. “Ja mazbērniem vajadzēs, nebūs jāmeklē, atliks pašķirstīt,” piebilst Laimonis.
Viņš rāda savāktos materiālus. Tajos ne tikai receptes, arī plaša informācija, piemēram, par kafiju. “Pēdējais raksts, kuru nokopēju, bija par to, vai kafija ir inde, vai veselības eliksīrs. Izrādās, tas atkarīgs no katra paša. Pats īpašs kafijas dzērājs neesmu, bet, kad sešas, septiņas tasītes pa malkam izdzeru, jūtos mundrāks,” stāsta Laimonis. Viņš pārliecinājies, ka ik pa laikam receptes atgriežas. Tā kādā žurnālā bijusi publicēta taurenietes recepte, bet tā izlasāma 1930.gada “Atpūtā”.
Kad viņam pajautāju, ko pašam vislabāk patīk gatavot, Laimonis neapmulst: “Esmu citas paaudzes vīrietis. Man sieva ēst gatavo. Protams, ja būtu nepieciešamība, problēmu nebūtu.” Pats vairākkārt izmēģinājis konservēšanas receptes un gatavojis paša makšķerētās zivis.
“Trīs lietas iet caur vēderu – mīlestība, labsajūta un veselība,” kādā žurnālā lasītu atziņu citē Laimonis Kiršteins un ar gandarījumu piebilst, ka biezajās kladēs savāktas praktiskas zināšanas arī par tautas tradīcijām, vērtībām. Inesietis rāda plašus materiālus par bērzu sulām, to saglabāšanu. Katrā grāmatā arī kāda noderīga informācija par medībām, medījumiem. Tās ir vēl viens Laimoņa vaļasprieks.
“Esmu Kvieša puika, ne Ulmaņpuika. Mani vienmēr interesējusi vēsture, armijas lietas,” saka Laimonis un piebilst, ka biogrāfija arī viņam gana interesanta. “Kā Viļa Lāča “Nākotnes kalēja” Aivaram. Mātei biju jaunības grēks, un no audžuvecākiem man Kiršteinu uzvārds. Māte savukārt bija no revolucionāra Stučkas dzimtas, “ saknes atklāj Laimonis Kiršteins. “Politika gan kaitina. Tikai strīdas un nestrādā, nedomā. Krīze ir tāpēc, ka negrib strādāt. Laukos krīze nemaz nevar būt. Saule spīd, lietus līst, zemītes pietiek,” domās dalās inesietis un pajautā: “Zināt, kas ir deputātnieki? Tie ir amatnieki, kas kādreiz dzīvoja saimniecībās strādāja kā skroderi, kurpnieki un par darbu saņēma deputātu – atlīdzību natūrā. Ja parokas, vēsture ir ļoti interesanta.”
Tā Laimonim laiks skrien. Lasot, pārlapojot žurnālus, avīzes. Sēžot bibliotēkā, kopējot, izgriežot un līmējot interesantas receptes, dzīves gudrības. “Redzēs, kāda šovasar būs vīnogu raža. Pēdējos divos gados divus mēnešus ēdām, arī kaimiņiem devām,” pavasara domas atklāj Laimonis Kiršteins.
Komentāri