Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Rakstniece ar temperamentu

Druva
00:00
02.12.2006
2

Ir vismaz trīs iemesli, kāpēc, aplūkojot jaunāko grāmatniecībā, jāatsaucas uz rakstnieces L.Muktupāvelas devumu. Šie jaunumi tika pārrunāti arī rakstniecei novembrī tiekoties ar lasītājiem Cēsīs.

Latviešu biogrāfisko romānu klāstā joprojām uzmanības centrā ir L. Muktupāvelas grāmata “Mīla. Benjamiņa” par izdevēju, miljonāri Emīliju Benjamiņu. Bibliotēku biedrība nākusi klajā ar paziņojumu, ka šogad lauku bibliotēkās grāmata no oriģinālliteratūras izdevumiem kļuvusi par pašu lasītāko. Tā ir pieprasīta arī grāmatnīcās, tāpat kā šogad L.Muktupāvelas un Arņa Terzena kopīgi veidotā grāmata “Tas notiek Latvijā” – dokumentāli stāsti par Latvijas lauku dzīvi.

Ar kultūras darbinieku viedokļu dueli presē šoruden klajā nāca ļoti oriģināla grāmata “Hermanis. Naumanis. Latviešu stāsti”. Grāmatā izmantots L.Muktupāvelas stāsts “Nora” par latviešu strādnieci Īrijā. Strīda laikā L.Muktupāvela presē aktīvi aizstāvēja stāstu rakstniekus, kuru veikums tika pretnostatīts aktieru pierakstītajiem dzīvesstāstiem. Tos vairākas sezonas var skatīt Jaunā Rīgas teātra izrādēs “Latviešu stāsti”.

Vasaras beigās rakstniece strādājusi pie savu stāstu krājuma izveidošanas. Grāmata nāks klajā pavasarī. „Mani stāsti ir par mīlestību. Par to kā iemīlēšanās pārvērš cilvēku, liek justies laimīgam, pacilātam, izjust veiksmi un radīšanas prieku. Cilvēks var lidot, kļūstot līdzīgs putnam, sajust tādu enerģiju, ka var pārpeldēt bīstamākās vietas, ” cēsniekiem aizrautīgi stāstīja Laima. No grāmatā iekļautajiem stāstiem daži ir jau publicēti, bet stāsts par ziloni pagājušā gada prozas lasījumos klausītāju vērtējumā ieguva 1. vietu. Autorei par to pienācās neaizmirstama balva – ceļojums uz Maltu. “Tur satikos ar rakstniekiem no Somijas un Velsas. Mums bija kāds uzdevums – aprakstīt, ko redzam šai salā starp Āfriku un Sicīlijas salu. Tā tapa vēl viens stāsts – par jūtām un uztveri.”

Ap grāmatas „Hermanis. Naumanis. Latviešu stāsti” iznākšanas laikā sacelto jezgu ap septiņiem rakstniekiem, kuriem īpaši lūgts uzrakstīt stāstus šai grāmatai, rakstniece saka tā: “Nevienam nenāca prātā rakstnieku sacerēto iestudēt, kā bija ar pārējiem stāstiem. Mēs, rakstnieki, tikai izraudzījāmies aktierus, kuri stāstus varētu nolasīt. Es stāsta varonē Norā saskatīju Regīnu Razumu. Viņa spētu iejusties kā 30, 40, tā arī 50 gadnieces lomā, kad sieviete jau var teikt, ko domā, un nebaidīties no pateiktā. Grāmatas atvēršanā režisors Alvis Hermanis rakstnieku devumu novērtēja kā nedzīvāko šai grāmatā, nosaucot stāstus par tehnoloģiski radītiem. Manuprāt, nav tik traki. Rakstnieki gan apvainojās un es cunftes brāļus metos aizstāvēt.”

Cēsniekiem L.Muktupāvela skaidroja, kā cilvēks jūtas, kad raksta. Viņa šīs izjūtas salīdzināja ar dabas parādībām, ar vilkaču motīvu – “līdzcilvēkiem viens posts un nemierīga dzīvošana” blakus rakstniekam, kas ar visu sirdi un dvēseli iejūtas tēlos. Par šīm izjūtām topošajā grāmatā vēstīs arī viens no mīlas stāstiem.

„Es saucu: „Manis nebūs”. Kur būsi? Sevī. Kad kļūstu par rakstnieci, es neko neredzu, aizdodos vilkačos. Tad manis citiem nav. Kad bērni mani ierauga rosāmies pa virtuvi, gatavojot ģimenei krājumus trīs dienām, viņi sāk izturēties kā pret slimo. Mamma atkal rakstīs. Atkal kāposti. Kad mani savā varā paņem aprakstāmie tēli, es sāku palikt nemierīga, kā vilki uz pilnmēnesi. Tad pastiprinās visas maņas, bet ģimenei manis nebūs. Es esmu rēgs, kas slīd pa māju,” izjūtas atainoja autore. “Kad strādāju, ir tā – dzirdu: divi sarunājas, un manas rokas tik spēj pierakstīt. Aprakstāmie reizēm apgriež citādāk manis izdomāto scenāriju. Viss notiek pēc klasiskiem vilkaču motīviem. Kad raksti, tad nedrīkst iztraucēt, jo tad notiek atgriešana realitātē. Vardarbīgi. Es esmu vilka ādā. Radīšanas acī. Piesedzos ar vilka ādu.”

Vēl L.Muktupāvela atradusi citu spilgtu salīdzinājumu un teic, ka rakstnieks reizēm ir kā āzis dārzā – šķin dārzeņus uz nebēdu. “Nekas viņam nav svēts – ne radu kāzas, ne bēres. Uz līdzenas vietas aprakstīs stāstā. Pēc tam atliek taisnoties, ka aprakstītais ir sabojātās fantāzijas augļi.” Arī literārā pseidonīma pieņemšanu viņa nosauc par ieslēpšanos literārā vilka ādā. Pati to izmantojusi, izmantojot vīrieša vārdu, un izvēli komentē tā – vīrieši par uzdrīkstēšanos vienmēr saņems mazāk kritikas, nekā sievietes.

Vai mūsdienās rakstnieks ar savu darbu var kļūt par miljonāru? Šādu retorisku jautājumu sev uzdeva Laima un arī atbildēja: “Esmu rakstījusi par miljonāri Benjamiņu un zinu, ka laicīgā manta palika, bet pati mūža galā viņa saņēma sešus dēļus un baltu palagu. Mani vairāk interesē, vai rakstnieks var iegūt kaut ko no tā, kas parastam cilvēkam nav pieejams?” Fantazēšana par to Laimu domās atkal aizvedusi uz Benjamiņu namu Rīgā, kur tagad ierīkota ļoti glauna viesnīca. “Es izdomāju, ka gribu tur reizi desmit gados pavadīt vienu nakti – no 20. uz 21. janvāri, kad ir mana dzimšanas diena, Benjamiņu namā paēst vakariņas un ieturēt brokastis. Teicu, ka vēlos to arī pēc gadiem, neatkarīgi, kāda tobrīd būs valsts iekārta un kas būs nama saimnieki. Vēlējos atļauties to, par ko citi tikai sapņo, bet viesnīcnieki, pēc kuru lūguma sadarbojos viesnīcas reklāmas izdevuma sagatavošanā, jutās ļoti pārsteigti par tādu manu kaprīzi.”

Lai gan grāmata par Emīliju Benjamiņu ir tautās, notikumi ap to rakstniecei nebeidzas: “Man būtiskas ir cilvēcīgās attiecības, tāpēc, rakstot grāmatu, interesantākās izrādījās tikšanās ar Emīlijas laikabiedriem. Briesmīgākais, ka daudzas notika jau pēc grāmatas tapšanas. Tikai tad uzzināju par vairākiem cilvēkiem, kas Emīliju zinājuši vai pazinuši. Bet tā jau notiek.

Joprojām jūsmoju, cik spēcīgs ir mīts par viņu – par divdesmit Emīlijas labajiem gadiem. Tas joprojām mūs uzrunā. Varbūt tāpēc, ka arī naudu pelnīt ir dieva dots spēks un enerģija? Stāsts par Emīliju vēl nebeidzas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
5

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
30

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
49

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
37

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
40

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
209

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
10
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
36
9
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Emocijas pašiem un skatītājiem

08:18
09.04.2024
25
Druva raksta:

“Skatītāju vārdā paldies deju grupas “Viva” vadītājai Ingai Cipei un dejotājām par izcili emocionālo 25 gadu jubilejas koncertu,” ar prieku par pasākumu sacīja cēsniece Maija Ozoliņa.

Sludinājumi