Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Rakstniece ar temperamentu

Druva
00:00
02.12.2006
8

Ir vismaz trīs iemesli, kāpēc, aplūkojot jaunāko grāmatniecībā, jāatsaucas uz rakstnieces L.Muktupāvelas devumu. Šie jaunumi tika pārrunāti arī rakstniecei novembrī tiekoties ar lasītājiem Cēsīs.

Latviešu biogrāfisko romānu klāstā joprojām uzmanības centrā ir L. Muktupāvelas grāmata “Mīla. Benjamiņa” par izdevēju, miljonāri Emīliju Benjamiņu. Bibliotēku biedrība nākusi klajā ar paziņojumu, ka šogad lauku bibliotēkās grāmata no oriģinālliteratūras izdevumiem kļuvusi par pašu lasītāko. Tā ir pieprasīta arī grāmatnīcās, tāpat kā šogad L.Muktupāvelas un Arņa Terzena kopīgi veidotā grāmata “Tas notiek Latvijā” – dokumentāli stāsti par Latvijas lauku dzīvi.

Ar kultūras darbinieku viedokļu dueli presē šoruden klajā nāca ļoti oriģināla grāmata “Hermanis. Naumanis. Latviešu stāsti”. Grāmatā izmantots L.Muktupāvelas stāsts “Nora” par latviešu strādnieci Īrijā. Strīda laikā L.Muktupāvela presē aktīvi aizstāvēja stāstu rakstniekus, kuru veikums tika pretnostatīts aktieru pierakstītajiem dzīvesstāstiem. Tos vairākas sezonas var skatīt Jaunā Rīgas teātra izrādēs “Latviešu stāsti”.

Vasaras beigās rakstniece strādājusi pie savu stāstu krājuma izveidošanas. Grāmata nāks klajā pavasarī. „Mani stāsti ir par mīlestību. Par to kā iemīlēšanās pārvērš cilvēku, liek justies laimīgam, pacilātam, izjust veiksmi un radīšanas prieku. Cilvēks var lidot, kļūstot līdzīgs putnam, sajust tādu enerģiju, ka var pārpeldēt bīstamākās vietas, ” cēsniekiem aizrautīgi stāstīja Laima. No grāmatā iekļautajiem stāstiem daži ir jau publicēti, bet stāsts par ziloni pagājušā gada prozas lasījumos klausītāju vērtējumā ieguva 1. vietu. Autorei par to pienācās neaizmirstama balva – ceļojums uz Maltu. “Tur satikos ar rakstniekiem no Somijas un Velsas. Mums bija kāds uzdevums – aprakstīt, ko redzam šai salā starp Āfriku un Sicīlijas salu. Tā tapa vēl viens stāsts – par jūtām un uztveri.”

Ap grāmatas „Hermanis. Naumanis. Latviešu stāsti” iznākšanas laikā sacelto jezgu ap septiņiem rakstniekiem, kuriem īpaši lūgts uzrakstīt stāstus šai grāmatai, rakstniece saka tā: “Nevienam nenāca prātā rakstnieku sacerēto iestudēt, kā bija ar pārējiem stāstiem. Mēs, rakstnieki, tikai izraudzījāmies aktierus, kuri stāstus varētu nolasīt. Es stāsta varonē Norā saskatīju Regīnu Razumu. Viņa spētu iejusties kā 30, 40, tā arī 50 gadnieces lomā, kad sieviete jau var teikt, ko domā, un nebaidīties no pateiktā. Grāmatas atvēršanā režisors Alvis Hermanis rakstnieku devumu novērtēja kā nedzīvāko šai grāmatā, nosaucot stāstus par tehnoloģiski radītiem. Manuprāt, nav tik traki. Rakstnieki gan apvainojās un es cunftes brāļus metos aizstāvēt.”

Cēsniekiem L.Muktupāvela skaidroja, kā cilvēks jūtas, kad raksta. Viņa šīs izjūtas salīdzināja ar dabas parādībām, ar vilkaču motīvu – “līdzcilvēkiem viens posts un nemierīga dzīvošana” blakus rakstniekam, kas ar visu sirdi un dvēseli iejūtas tēlos. Par šīm izjūtām topošajā grāmatā vēstīs arī viens no mīlas stāstiem.

„Es saucu: „Manis nebūs”. Kur būsi? Sevī. Kad kļūstu par rakstnieci, es neko neredzu, aizdodos vilkačos. Tad manis citiem nav. Kad bērni mani ierauga rosāmies pa virtuvi, gatavojot ģimenei krājumus trīs dienām, viņi sāk izturēties kā pret slimo. Mamma atkal rakstīs. Atkal kāposti. Kad mani savā varā paņem aprakstāmie tēli, es sāku palikt nemierīga, kā vilki uz pilnmēnesi. Tad pastiprinās visas maņas, bet ģimenei manis nebūs. Es esmu rēgs, kas slīd pa māju,” izjūtas atainoja autore. “Kad strādāju, ir tā – dzirdu: divi sarunājas, un manas rokas tik spēj pierakstīt. Aprakstāmie reizēm apgriež citādāk manis izdomāto scenāriju. Viss notiek pēc klasiskiem vilkaču motīviem. Kad raksti, tad nedrīkst iztraucēt, jo tad notiek atgriešana realitātē. Vardarbīgi. Es esmu vilka ādā. Radīšanas acī. Piesedzos ar vilka ādu.”

Vēl L.Muktupāvela atradusi citu spilgtu salīdzinājumu un teic, ka rakstnieks reizēm ir kā āzis dārzā – šķin dārzeņus uz nebēdu. “Nekas viņam nav svēts – ne radu kāzas, ne bēres. Uz līdzenas vietas aprakstīs stāstā. Pēc tam atliek taisnoties, ka aprakstītais ir sabojātās fantāzijas augļi.” Arī literārā pseidonīma pieņemšanu viņa nosauc par ieslēpšanos literārā vilka ādā. Pati to izmantojusi, izmantojot vīrieša vārdu, un izvēli komentē tā – vīrieši par uzdrīkstēšanos vienmēr saņems mazāk kritikas, nekā sievietes.

Vai mūsdienās rakstnieks ar savu darbu var kļūt par miljonāru? Šādu retorisku jautājumu sev uzdeva Laima un arī atbildēja: “Esmu rakstījusi par miljonāri Benjamiņu un zinu, ka laicīgā manta palika, bet pati mūža galā viņa saņēma sešus dēļus un baltu palagu. Mani vairāk interesē, vai rakstnieks var iegūt kaut ko no tā, kas parastam cilvēkam nav pieejams?” Fantazēšana par to Laimu domās atkal aizvedusi uz Benjamiņu namu Rīgā, kur tagad ierīkota ļoti glauna viesnīca. “Es izdomāju, ka gribu tur reizi desmit gados pavadīt vienu nakti – no 20. uz 21. janvāri, kad ir mana dzimšanas diena, Benjamiņu namā paēst vakariņas un ieturēt brokastis. Teicu, ka vēlos to arī pēc gadiem, neatkarīgi, kāda tobrīd būs valsts iekārta un kas būs nama saimnieki. Vēlējos atļauties to, par ko citi tikai sapņo, bet viesnīcnieki, pēc kuru lūguma sadarbojos viesnīcas reklāmas izdevuma sagatavošanā, jutās ļoti pārsteigti par tādu manu kaprīzi.”

Lai gan grāmata par Emīliju Benjamiņu ir tautās, notikumi ap to rakstniecei nebeidzas: “Man būtiskas ir cilvēcīgās attiecības, tāpēc, rakstot grāmatu, interesantākās izrādījās tikšanās ar Emīlijas laikabiedriem. Briesmīgākais, ka daudzas notika jau pēc grāmatas tapšanas. Tikai tad uzzināju par vairākiem cilvēkiem, kas Emīliju zinājuši vai pazinuši. Bet tā jau notiek.

Joprojām jūsmoju, cik spēcīgs ir mīts par viņu – par divdesmit Emīlijas labajiem gadiem. Tas joprojām mūs uzrunā. Varbūt tāpēc, ka arī naudu pelnīt ir dieva dots spēks un enerģija? Stāsts par Emīliju vēl nebeidzas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
10

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
61
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
61
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
10
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi