Latvijā rubeņu, sloku un citu putnu medības pavasaros ir aizliegtas jau vairākus gadus, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
Eiropas Padomes tā dēvētā putnu direktīva, kas aizliedz visu sugu putnu medības to ligzdošanas un pavasara migrāciju laikā, pastāv jau kopš 1979. gada. Latvijai tā ir jāievēro kopš iestāšanās ES.
Medību kalendārs gan rāda, ka mednieki vēl līdz aprīļa beigām Latvijā var medīt pelēkās vārnas un žagatas, bet līdz 10. maijam medņus un raķeļus.
Ziemeļvidzemes virsmežniecības medību daļas vadītājs Jānis Ročāns atzīst, ka Cēsu rajonā mednieki gan neaizraujas ne ar vārnu, ne žagatu medīšanu. Tāpat nav konstatēti pārkāpumi, kas liecinātu, ka mednieki pavasaros medī slokas.
“Laikam jau vienkārši medniekiem nav intereses medīt vārnas un žagatas. Medības maksā naudu, bet ēdamas tās nav. Kādreiz, padomju laikos, par šiem putniem medniekiem deva vismaz punktus, bet šobrīd tas nav aktuāli. Kas attiecas uz medņiem, jāsaka – tā ir viena no izmirstošajām sugām, un vismaz Cēsu rajonā šos putnus mednieki nemedī. Mums ir konstatēti daži medņu riesti, šo putnu medības nenotiek,” saka J. Ročāns un vaicāts, vai mednieki samierinājušies, ka pavasaros medīt vairs nedrīkst arī slokas, saka: “Medniekiem vienkārši nav kur sprukt. Uz slokām iet pavasaros vairs nedrīkst, mednieki to nedara. Šo gadu laikā neesmu saskāries ar šāda veida pārkāpumiem. No putnu medībām laikam jau visgaidītākās ir pīļu medības,
sezonas atklāšana vasaras otrajā pusē. Pīles mūsu mednieki medī, tās ir nozīmīgas daudziem.”
Amatas mežniecības mežzinis un mednieks ar 40 gadu stāžu Modris Veitners atminas, kā kādreiz pavasaros devies sloku medībās. Un tas bijis īpašs laiks.
“Šis notikums ne tik daudz saistījās ar putnu medīšanu, kā pasākumu kopumā – iešana uz mežu, ieklausīšanās dabā tās mošanās laikā. Protams, kādu putnu jau nomedījām arī, bet tas bija samērā niecīgs skaits, lai ietekmētu sloku populāciju. Šajās reizēs mednieki izbrauca un apsekoja medību objektus.
Redzēja, kur atkal bebri kādu ķibeli sataisījuši, apskatīja, kā pārziemojis mežs un medību saimniecība. Tā kā tiek jau mums laupīts daudz praktisku brīžu. Un domāju, ka ieguvums no sloku pavasara medību aizlieguma nav nekāds. Ne putnu kļuvis mazāk, ne vairāk. Tās galvenokārt ir kārtējās ES iedomas. Tai pašā laikā putnu pārlidojumos Francijā un Itālijā mednieki slokas šauj simtiem. Bet Latvijā labi ja mednieku kolektīvā nomedīja pa vienai, divām slokām,” stāsta mednieks un atklāj, ka sloku medības bijušas arī labs treniņš.
“Tagad medniekus dzen uz šautuvēm un liek kārtot ieskaites, bet sloku medībās jaunie mednieki ieguva iemaņas, vecie tās atjaunoja. Viss notika. Slokas bija, protams, arī īpašs gardums. Nomedījām sloku, pirkām pāris litrus krējuma un gatavojām mērcīti. Tas bija šiks. Kaut kas vienreizējs,” atminas M. Veitners. „Slikti arī tas, ka jaunie mednieki izaugs un nezinās, ko nozīmē iet šajās pavasara putnu medībās. Mēs zinājām vietas, bija jāmāk ļoti labi šaut. Pazinām putna dziesmu, no visām bija jāmāk atšķirt tieši slokas dziesma. Tas bija ļoti skaists pasākums,” domās dalās mednieks.
Runājot par citiem medījamiem putniem, M.Veitners atklāj, ka savās mednieka gaitās nav nošāvis nevienu rubeni vai medni.
“Iespējas bija, bet tā arī nevienu nenomedīju. Jāsaka – šo putnu mums nemaz nav tik daudz. Tagad došos apsekot vienu medņu riestu, kas manā mežniecības darbā ir pirmais gadījums,” stāsta mežzinis. Viņš norāda, ka arī pīļu medības medniekiem kļuvušas daudz nepieejamākas.
“Ar visu privatizāciju pīļu medības ir ļoti ierobežotas. Zūd arī
ūdenskrātuves, jo dīķsaimniecības ir privātās. Neviens jau negrib, ka pa viņa personīgajiem dīķiem kāds blandās.”
Komentāri