Sākoties šim mācību gadam, vēsturiskā Cēsu rajona skolās nebija daudz klašu, kuru priekšā stātos līdz šim neredzēta skolotāja vai skolotājs. Būdami sava darba profesionāļi, Latvijas pedagogi ar darbavietas maiņu neaizraujas.
Ierasts, ka skolotājs ilgi paliek uzticīgs izvēlētajai mācību iestādei, bet savu profesionālo meistarību regulāri paaugstina metodiskajās apvienībās, kursos un semināros.
Reizēm skolotāju maiņa ir likumsakarīga, jo mainās pedagogu paaudzes, mainās arī situācijas pedagogu ģimenēs. Cēsu 2. pamatskola ir tā, kas šajā mācību gadā savā ierastajā kolektīvā pieņēmusi visvairāk jaunpienācēju. Te minami divi galvenie iemesli – demogrāfiskais sprādziens, jo vairākas gados jaunas skolotājas devušās dekrēta atvaļinājumā, bet no gados vecākajām kolēģēm pāris izteikušas vēlmi turpmāk strādāt ar mazāku slodzi.
Trīs no jaunpienācējām Cēsu 2. pamatskolā strādā sākumklasēs. Agita Kalēja un Aiga Granta ir 1. klašu skolotājas, bet Laurai Žagarei uzticēta viena no 2. klasēm. Agitai ir pieredze arī izglītības darbā Jāņmuižā, Aigai – Rīgā un Cēsīs. Laura strādājusi Vecpiebalgā, bet, studējot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas Cēsu filiālē, praksi aizvadījusi 2. pamatskolā, tur mēnesi strādājusi. Jau toreiz jaunajai skolotājai Žagarei iepatikusies pamatskola. Nav brīnums, ka tagad, pēc gadiem, kad mazliet paaugušies pašas bērni, viņa ievērojusi aicinājumu strādāt skolā un pieteikusi savu kandidatūru. Cerētais, ka varēs strādāt ar 1. klasi, nav piepildījies, un Laura atkal Cēsīs bijusi darba meklējumos, bet citas skolas attiecīgu speciālistu nav meklējušas. Galu galā, situācija mainījusies tajā pašā skolā, un ļoti gaidītais darba piedāvājums tomēr nācis. Laura tagad aizrautīgi strādā ar 2. klasi. “Skolotāja ir jauna, bet ļoti mērķtiecīga. Tas redzams, cik cītīgi viņa gatavojas nākamās dienas stundām,” gandarīts par jaunpienācēju kolektīvā ir skolas direktors Ojārs Bicāns.
Aicinājumu strādāt 2. pamatskolā agrā pavasarī laikrakstā “Druva” izlasījusi Agita Kalēja. Tam tūlīt atsaukusies, jo bijuši iemesli. Arī tāds, ka pienācis laiks darbu mācību iestādē laukos nomainīt pret darbu pilsētā. Jāņmuižā sākumā Agita strādājusi specialitātē – sākumklasēs. Pēc tam, situācijai mainoties, strādājusi pirmsskolas grupās, apgūstot arī šo specialitāti. Tagad skolotāja novērtē iespēju, ka var strādāt ar 1.klasi un pie tam pieņemta darbā moderni celtajā skolas namā, kura līdz tam tikai apbrīnota no ārpuses.
Stāsta Agita Kalēja: “Izlasot avīzē sludinājumu, ātri reaģēju. Pēc dažām dienām bija uzaicinājums uz sarunu. Pēc tam skolai bija apdomāšanās laiks, bet, tā kā skolā ir tradīcija, ka pavasarī topošie pirmklasnieki tiekas ar klases audzinātāju, tad maijā jau saņēmu apstiprinājumu, ka te strādāšu.”
Aiga Granta ar vīru un bērniem pirms astoņiem gadiem no Rīgas pārcēlusies uz dzīvi Cēsīs. Tad jaunuzcelto 2. pamatskolas namu viņa izvēlējusies bērniem, bet pati pieteikusies darbā internātskolā. “No Rīgas mūs izspieda sadzīve. Pilsēta ar visu tās satiksmi un sastrēgumiem bija pārvērtusies par briesmīgu laika tērēšanas perēkli,” ģimenes lēmumu par pārcelšanos pamato Aiga Granta un piebilst, ka pēc astoņiem gadiem internātskolā novērtējusi šo jauno iespēju – profesionālajā dzīvē atkal pieņemt pārmaiņas. Paticis arī tas, ka darbs būs saistīts ar skolu, kuras pedagogi jau iepazīti no vecāku pozīcijas. Aiga Granta smaidot piebilst: “Ir vēl kāds jauks iemesls šim jaunajam darbam. Mani atkal sauc par jauno skolotāju.”
Tagad, pēc diviem mācību gada mēnešiem, skolotājas vērtē izvēli un teic, ka viņas tā apmierina. “Pedagoga pieredze man ir liela, tāpēc darbs ar 1. klasi nemaz nebiedēja,” uzsverot, ka cerētais piepildījies, saka Agita Kalēja. “Ir labi apzināties, ka varu. Pie tam skolā ir atsaucīgi kolēģi.” Agita no viņiem iemācījusies, kā komunicēt, veicot ierakstus e-klasē, kas bijis jauns pienākums.
“Agitas teiktais liecina par viņas profesionālismu. Mainot darbavietu, profesionālisms nepazūd, tas tikai nostiprinās,” ir pārliecināta Aiga Granta un piebilst, ka gadu gaitā uzkrātā pieredze viņai pašai ļauj mērķtiecīgi virzīties jaunajā darbavietā. “Mēs strādājam ar paralēlklasēm un sadarbojamies, piemēram, organizējot 1. klašu pagarināto grupu,” saka Aiga Granta, uzsverot, ka skolotājas ir vienojušās par vienādām prasībām pret audzēkņiem.
“Ienākt vēl neiepazītā pedagoģiskā vidē ir vieglāk, ja pats cilvēks ir atvērts jaunajam – nebaidās kolēģus uzrunāt, viņiem ko lūgt, pajautāt par skolā pieņemto kārtību,” formulē Agita Kalēja. To apgūst ne tikai šīs trīs skolotājas, arī pārējie, kuriem rit pirmais mācību gads, mācot kādu no priekšmetiem 2.pamatskolas vecākajās klasēs.
Komentāri