Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Pievērš uzmanību dabas aizsardzībai

Druva
00:00
12.12.2006
1

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija un Vidzemes augstskola Valmierā rīkoja 1. starptautisko zinātnisko konferenci “Dabas aizsardzības ekonomiskie, sociālie un kultūrvēsturiskie aspekti”. Tajā vairāki zinātnieki akcentēja dabas aizsardzības jautājumus, kuri ir aktuāli arī tūrisma objektiem Cēsu rajonā – Līgatnes dabas takām un Gaujas Nacionālajam parkam.

Konferences tematika aptvēra dažādu zinātņu pielietojamos aspektus saistībā ar dabas aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, tāpēc tajā ar referātiem un stenda ziņojumiem piedalījās zinātnieki, studenti un projektu vadītāji – biologi, ekonomisti, ģeogrāfi, sociologi un tūrisma speciālisti no Latvijas, tuvākajām kaimiņvalstīm, kā arī Kanādas un Japānas.

Konferencē Latvijas dabas fonda projektu vadītājs Viesturs Lārmanis dalībniekus un citus interesentus iepazīstināja ar viņa un Rūtas Zepas kopīgi izstrādāto pētījumu par finansiālā atbalsta un ekonomiskās ilgtspējības problēmām dabisko pļavu jeb bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošanā un uzturēšanā. Pētījumu veica, analizējot projekta „Ziemeļgaujas ielejas aizsardzība un apsaimniekošana” darbības teritorijā iegūto pieredzi. Šī projekta ietvaros dabisko pļavu atjaunošana un uzturēšana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem. Galveno uzmanību V.Lārmanis pievērsa pašreizējās pļavu apsaimniekošanas atbalsta sistēmas pretrunīgajiem ekoloģiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī trūkumiem un nepilnībām pašreizējā pļavu apsaimniekošanas subsīdiju sistēmā.

Klausītāji aktīvi uzdeva jautājumus, kā risināt samilzušās problēmas. Jau savā prezentācijā autors norādīja, ka, lai izveidotos ilgtspējīga dabisko pļavu apsaimniekošanas sistēma, ir nepieciešams ne tikai spiediens uz politiķiem, kuri varētu pieņemt izdevīgākus subsidēšanas noteikumus. Savlaicīgi būtu jādomā arī par to, kā dabisko pļavu apsaimniekošanu integrēt kādā ražojošā lauksaimniecības virzienā. Ilgtermiņā dabisko pļavu apsaimniekošana, kas integrēta ražojošā saimniekošanā, būtu stabilāks risinājums nekā paļaušanās uz subsidēšanu kā vienīgo ienākumu avotu, no kā atkarīga šo zālāju uzturēšana.

Pēc savas uzstāšanās V.Lārmanis sacīja: „Labi, ka tagad piekrastes pļavu apsaimniekošanai vispār tiek dota nauda, agrāk tās nebija. Taču subsīdiju apjoms daudzviet ir nepietiekams. Nozīmīga problēma ir arī tā, ka aizaugušo pļavu atjaunošanai jaunajā Lauku attīstības programmā atbalsts nav paredzēts vispār. Jāpievērš uzmanība tam, ka nereti Ziemeļgaujā un arī citur Latvijā zemes īpašnieki pļauj dabiskās pļavas tikai tāpēc, lai saņemtu subsīdijas, nevis tāpēc, lai vāktu sienu un audzētu lopus. Tas it kā būtu normāli, jo šo dabisko pļavu uzturēšanas subsīdiju galvenais mērķis ir atbalstīt pļavu biotopu un reto pļavu augu un putnu dzīvotņu saglabāšanos, nevis parasto lauksaimniecības produktu ražošanu. Tomēr, kā rāda pieredze, šāda pieeja faktiski ir ļoti nedroša šo pļavu nākotnei, jo tā finansiāli ir pilnībā atkarīga no viena finanšu avota – subsīdijām un tās savukārt no politiķu bieži vien svārstīgiem un nepārdomātiem lēmumiem. Drošāk būtu, ja ienākumu avoti vairāki, piemēram, arī no gaļas lopu audzēšanas šajās dabisko zālāju platībās. Būtu jādomā, kā to veicināt. Taču ar veicināšanu saprotot to, ka tiek ieviestas īpašas atbalsta programmas, nevis tiek uzlikti ierobežojumi, neļaujot saņemt subsīdijas, ja saimniecībā nav atbilstošs daudzums lopu, kā tas diemžēl tiek darīts līdz šim. Šī ierobežojumu pieeja nav vēlama, jo noved pie tā, ka pļavu apsaimniekošana var tikt pārtraukta nepietiekama finansējuma dēļ un tā rezultātā pļavas aizaug vai arī dabiskās pļavas tiek iznīcinātas, uzarot un ieviešot lauksaimniecības kultūras, jo tas ir ekonomiski izdevīgāk. Šādā veidā Latvija var nonākt pie nepatīkama rezultāta – starptautisku saistību pārkāpuma, kas rodas, samazinoties Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo zālāju biotopu un pļavu putnu dzīvotņu daudzumam.”

Paralēli Vidzemes augstskolas konferenču zālē notiekošajām pētījumu prezentācijām citās telpās bija iespējams iepazīties arī ar citiem nozīmīgiem darbiem. Viens no tiem bija Jāņa Andrušaita, Egila Gintera un Arta Siliņa izstrādātie mikrosimulācijas modeļi pakalpojumu plānošanai Līgatnes dabas takās. Tajā autori pauda viedokli, ka tūristu skaita palielināšanās aizsargājamās teritorijās un neprasmīga to apsaimniekošana ir iemesli, kuri nodara lielu postu dabai. Jo īpaši tūristu skaita palielināšanās negatīvi ietekmē ekosistēmu un zālāja atjaunošanos apskates vietās Līgatnes dabas takās. Autori uzsvēra, ka ir svarīgi paredzēt, noteikt tūrisma objekta iespējas uzņemt konkrētu skaitu apmeklētāju. Turklāt problēmas rada arī tas, ka apmeklētāji pārvietojas ar mašīnu, bet trūkst auto novietnes. Tāpēc, ņemot vērā apmeklētāju skaita palielināšanos un meteoroloģiskos apstākļus, noderīgi ir viņu izstrādātie mikrosimulācijas modeļi, kuri var palīdzēt noteikt iespējas zālājam atjaunoties.

Konference apstiprināja, ka mūsdienās biologiem ir svarīgi sadarboties ar ģeogrāfijas, ainavu zinātnes, informāciju tehnoloģiju, lauku ekonomikas, tūrisma, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citiem speciālistiem. Arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas direktors Valērijs Seilis priecājās, ka konference bijusi iespēja sabalansēt praktiskos pētījumus ar teorētiskām zināšanām. Viņš paskaidroja: „Konference pievērš lielāku uzmanību Ziemeļvidzemes dabas izpētei un problēmām tajā. Plānojot dabas aizsardzības aktivitātes, vienmēr atduramies pret ierobežotiem resursiem. Lai tos efektīvāk izmantotu, ir nepieciešami pētījumi. Un konference dos iespēju noteikt turpmākās vadlīnijas, kam būtu jāpievērš vislielākā uzmanība un rūpes. Domāju, ka šādu pasākumu vajadzētu atkārtot. Tas varētu notikt ik pa diviem gadiem, jo tajā laikā būtu jau radušās jaunas atziņas, lai atkal pulcinātu kompetentus cilvēkus.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Seniori svin pavasari

05:14
24.04.2024
31

Nedēļas nogalē Zosēnu senioru klubiņš aicināja uz dzīves svinēšanu pavasarī, pagasta kultūras namā pulcējot gan vietējos seniorus, gan aicinot viesus no Abrupes, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes. Zosēnu senioru klubiņa vadītāja Ilze Cīrule teic, ka izveidojusies brīnišķīga tradīcija svinēt un katram savā gadalaikā aicināt ciemos pie sevis kaimiņu pagastu seniorus, rīkot arī kopīgas ekskursijas. Saietā priecēja […]

IT speciālisti tīklojas arī klātienē

00:00
24.04.2024
60

Modernās tehnoloģijas rada jaunas profesijas un jaunas iespējas Nebijis pasākums notika Cēsīs, Raiņa kvartālā, tur tikās esošie un topošie dažādu līmeņu IT jomas speciālisti, tehnoloģiju entuziasti, studenti, uzņēmēji un ikviens, kam interesē tehnoloģijas un digitalizācija. Pasākumā “IT Waffle Meetup”raisījās sarunas, pieredzes stāsti un diskusijas par karjeras iespējām nozarē, pieprasītām prasmēm un tehnoloģiju iespējām. Būtiska bija […]

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
158

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
34

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
34

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
82

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi