Otrdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Pieredze, kvalitāte un uzticība

Druva
23:00
19.05.2008
3
200805200111129656

Guļbūvju māja mums asociējas ar mūsu senču dzīves veidu, kuri savām rokām nolīda līdumu un uzcirta savai dzimtai guļbaļķu ēku, kas kalpoja paaudzēm. Tēvutēvi bija gudri, zināja, ko dara, jo guļbaļķu mājas ir siltas, tās labi elpo un, galvenais, ir ekoloģiskas. Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā guļbaļķu ēkas atkal atgriezās mūsu ikdienā, un joprojām pēc tām ir liels pieprasījums. Tātad netrūkst arī piedāvājuma. Arī Cēsu rajonā ir vairākas firmas, kas būvē guļbaļķu ēkas, tostarp arī “SKK Projekts”, kas darbojas Mārsnēnos.

Uzņēmuma vadītāja Sanita Upīte stāsta, ka šajā biznesā darbojas jau septiņus gadus, šajā laikā pārdzīvojot dažādus notikumus. Sākumā firmai bijuši četri īpašnieki, izveidojusies sadarbība ar pasūtītāju Skotijā, kam piegādāti guļbūves baseini. Tad radušās finansiālas grūtības, jo pasūtītājs nesamaksāja.

“Šajā brīdī visi vīrieši atkāpās, es paliku viena, bet apņēmības pilna turpināt. Sākumā neko daudz no guļbūvēm nesapratu, bet šo gadu laikā, nepārtraukti mācoties un papildinot savas zināšanas dažādos kursos, esmu šo jomu apguvusi pilnībā. Tagad ir arī tik nepieciešamā pieredze, bet guļbūvju celtniecībā ir daudzas specifiskas lietas, ko pašmācības ceļā vien nevar apgūt. Tas viss jāzina un jāņem vērā būvniecībā, lai pasūtītājam vēlāk nerastos problēmas. Tāpēc turpinām mācīties, tiesa, tagad jau izvēloties to, kas tiešām ir jauns un vēl nezināms,” stāsta S. Upīte. Darba netrūkst

Firmas “SKK Projekts” būvētās guļbūves ir gan Cēsīs, tostarp

krodziņš “Glendeloka”, atpūtas komplekss A. Kronvalda ielā, gan citviet Latvijā. Arī pašlaik uzņēmuma darbiniekiem, kuri kopā strādā visus šos septiņus gadus, darba ir pilnas rokas. Kā norāda S. Upīte, ja citi būvnieki saka, ka trūkst objektu, viņiem trūkstot darba spēka, lai ar visu tiktu galā: “Pieprasījums nav pēc lielām ēkām, bet mazās, līdz 140 kvadrātmetriem, joprojām ir pieprasītas. Mūsu pluss ir arī demokrātiskas cenas un kvalitāte. Līdz šim no pasūtītājiem esam dzirdējuši tikai pozitīvas atsauksmes. Mūsu paveikto vislabāk raksturo tas, ka klienti, kam esam uzbūvējuši vienu objektu, nāk ar jauniem pasūtītājiem vai iesaka mūs saviem draugiem un paziņām. Šāda reklāma ir vislabākā. Pieredze, kvalitāte un galvenais likums – nevienu nepievilt, tad bizness būs veiksmīgs.”

Galvenā firmas produkcija ir guļbūves mājas, pirtis, bet tiek izgatavotas arī dārza mēbeles, suņu būdas, puķu kastes un citas lietas, kas nepieciešamas dārzā. Pēc šiem priekšmetiem vislielākais pieprasījums esot līdz Jāņiem, kad noliktava tiekot izpirkta tukša. S. Upīte stāsta, ka arī šo mēbeļu ražošana ir samērā darbietilpīgs process. Lai uztaisītu kvalitatīvu galda komplektu, diviem vīriem nepieciešama vismaz nedēļa.

S. Upīte slavē savu komandu, kurā visi, gan māju būvētāji, gan jumtu klājēji, ir zinoši un pieredzējuši. Taču atrast jaunus darbiniekus neesot viegli, jo šajā jomā nepieciešamas zināšanas. Ērgļos ir skola, kurā sagatavo guļbaļķu māju būvētājus, taču uzņēmuma vadītāja atzīst, ka ne visi tur sagatavotie esot tādā līmenī, lai varētu uzticēt darbu: “Cilvēki ir dažādi. Pērn praksē bija divi puiši, tas bija traks gadījums. Strādājot ar guļbūvēm, kļūdas maksā dārgi, tas ir daudz nopietnāk, nekā saplēst vienu ķieģeli. Ja nepareizi nozāģē baļķi vai pieļauj citu kļūdu, kā rezultātā to vairs nevar izmantot, tie ir zemē nomesti gandrīz simts lati. Tāpēc darbu var uzticēt tikai tiem, kuri tiešām to pieprot. Šogad atkal praksē ir puisis, no viņa varētu iznākt labs speciālists, vajadzīga vien pieredze, bet tā nāk ar laiku.”

Niedru un skaidu jumti

Būtiska mājas sastāvdaļa ir jumts, un guļbaļķu mājai nepieciešams dabiska seguma jumts. “SKK Projekts” piedāvā uzklāt niedru vai skaidu jumtus. Šādu jumtu uzklāšanā nepieciešams ievērot daudzus nosacījumus, lai jumts kalpotu ilgi, bet uzņēmuma speciālisti sevi jau pierādījuši. Vienam niedru jumtam nepieciešami nepilni divi tūkstoši kūlīšu. Niedres piegādā no Engures ezera, kas esot labākas nekā Burtnieka ezerā augušās.

“Varbūt ir nepareizs priekšstats, ka niedru jumti ir dārgi un ugunsbīstami, bet tie ir aplami stereotipi. Kad cilvēki visu sarēķina, viņi saprot, ka tas nav dārgi, un šādi jumti vislabāk sader ar guļbūvi. Varbūt pats segums izmaksā dārgāk, bet niedru jumtam nepieciešama mazāka siltināšana, nav vajadzīgas notekas. Arī par degšanu nav jāsatraucas, jo sablīvētas niedres nav ugunsbīstamas. Aizvērtu grāmatu taču arī nevar aizdedzināt,” skaidro S. Upīte.

Uzņēmumam ir labs meistars, kurš praktizējies skaidu jumtu klāšanā, pats plēš skaidas, jo arī tas it kā vienkāršais darbs prasa īpašas zināšanas. Skaidu un niedru jumti kalpojot ilgi, pēc 25 gadiem tos nepieciešams noķemmēt, niedru jumtam uzlikt pāris centimetrus jaunu niedru slāni, un jumts atkal būs kā jauns.

Par savu biznesu S. Upīte stāsta ar prieku un aizrautību: “Liels darbs ieguldīts, laika patērēts daudz, stundas nerēķinot, bet man tas tiešām patīk. Koks ļoti labi smaržo, var zīmēt un veidot visādus projektus. Tikai no malas liekas, ka tur daudz vienveidības. Koks ir tik dažāds, ja to labi iepazīst, un iespējas ļoti plašas. Protams, strādāt ar koku ir sarežģītāk nekā ar citiem būvmateriāliem, bet tieši tas ir interesanti.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
2

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
18

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
106

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
42

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
144

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
80

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
9
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
14
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi