Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes reģionālās nodaļas inspektori regulāri apseko, kādā stāvoklī atrodas valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie objekti.
Otrdien Vidzemes reģionālās nodaļas vadītāja, galvenā valsts inspektore Vilma Platpīre, inspektores Dace Ķibilda un Ilze Ozola apmeklēja Raunu. “Rauna ir ļoti bagāta. Te ir daudz senkapu, viduslaiku kapsētu, baznīca ar mākslas priekšmetiem, viduslaiku pilsdrupas, pilskalns un daudz kas cits,” atzīst galvenā valsts inspektore Vilma Platpīre un atklāj, ka abas ar kolēģi Ilzi līdz šim Raunā bijušas vien kā ekskursantes.
Raunas pagastā gan pašvaldība, gan īpašnieki, kuru īpašumā atrodas aizsargājami pieminekļi, šo bagātību novērtē. Izstrādājot teritorijas plānojumu, iezīmētas arheoloģijas pieminekļu teritorijas. Diemžēl citās pašvaldībās tā nav darīts.
“Pagasta padome soli pa solim sakopj pilsdrupas. Raunas draudze iespēju robežās gādā par dievnamu un tā apkārtni,” lietišķi secina Dace Ķibilda.
Raunas kapsētā inspektores apskatīja kapa pieminekļus, kuri iekļauti sarakstā. Pieminekļi, metālkalumi, sētiņas, dažādi veidojumi raksturo
dažādu paaudžu kapu kultūru, kapu mākslu,” saka Vilma Platpīre, bet Dace Ķibilda uzsver, ka pieminekļa iekļaušana sarakstā ir kā apliecinājums, ka tam ir mākslas vērtība Būtiski, ka šāds piemineklis ir valsts aizsardzībā, ja tuvinieki vairs par to negādās, kāds uzņemsies un gādās, lai šo vērtību nodotu nākamajām paaudzēm.
“Pieminekļu saraksts ir nepilnīgs. Tajā nav iekļauti tie, kas agrāk bija vietējās nozīmes. Raunas kapsētā ir daudz interesantu, mākslinieciski augstvērtīgu pieminekļu. Ir tādi, kurus būtu vērts iekļaut, bet pagaidām saraksts papildināts netiek,” stāsta inspektore Ilze Ozola.
Inspektores apmeklē ja arī Raunas senkapus un viduslaiku kapsētu ar krustakmeni, kas atrodas tagadējā Raunas pansionāta dārzā. Akmeņu kaudzēs vēl var ieraudzīt šūnakmens krustu fragmentus. Pie kūts stūra kādreiz bijis un fiksēts krustakmens, tā jau gadiem nav. Tikai zinātājs atradīs Baložkalna un Strīķeļu viduslaiku kapsētas. Tās atrodas apsaimniekotos laukos.
“Apstrādājot laukus vai ceļot mājas, atrod kaulus, kādas senlietas, tad arī tiek noteikts, ka tur kādreiz bijusi apbedījumu vieta. Bez pārbaudes izrakumiem teritoriju lielumu grūti noteikt,” stāsta Dace Ķibilda un piebilst, ka
arheoloģisko pieminekļu saglabāšanā Raunā problēmu nav.
Diemžēl gauži bēdīga aina paveras pie Raunas dzirnavām. Tās celtas 18.gadsimta beigās, vēlāk tapusi piebūve. Dzirnavu saimnieks ir SIA “Abuls”, kas vairākus gadus vecās ūdensdzirnavas izmantoja elektrības ražošanai. Nelielai daļai dzirnavu ēkas uzlikts jumts, tai, kur bijusi elektrostacija, pārējā daļa brūk. Ēkas esot iznomātas, nomniekiem bijušas lielas ieceres, bet darīts nekas netiek.
Dzirnavas atrodas sakoptā un iecienītā atpūtas vietā. Uz tām paveras brīnišķīga ainava no Tanīsa kalna. Gar upes krastu izveidotas pastaigu takas. “Ir sena pastkarte – skats uz dzirnavām. Nekas būtiski laika gaitā nav mainījies, vienīgi dzirnavas izskatās kā grausts. Nebūtu žēl ķieģeļu piebūves, bet vecā ēka ir vērtība,” domās dalās Dace Ķibilda. Lai dzirnavas sakārtotu, būs jāiegulda milzu līdzekļi.
Tanīsa kalnā regulāri notiek talkas, pašvaldība gādā, lai tas būtu sakopts.
“Varētu novākt kritušos kokus, atvases, izrevidēt vērtīgos kokus. Klasiski pilskalnam nav jābūt apaugušam. Bet, ja kokus izcērt, jāiegulda lielāks darbs, lai teritorijā neveidojas apaugums. Tā ka jāizvērtē, kā labāk darīt,” stāsta Vilma Platpīre. No dzirnavu puses var priecāties par saglabāto pilskalnu ar uzbedumu vienā galā – pilskalniem raksturīgo paaugstinājumu, kur uzbrukuma gadījumā varēja paslēpties tā iemītnieki.
Pirms gadiem, sadarbības ietvaros ar Esterjetlandi, zviedrs Jons Eriksons, kuram ļoti iepatikās Rauna, no Stokholmas arhīviem uzdāvināja zviedru laiku plānu. “To papētot, atklājas interesantas lietas. Upe kādreiz tecējusi pilskalnam gar otru pusi. Un lejā uz dzirnavām gandrīz pa ceļa vietu,” stāsta Dace Ķibilda.
Laiks izdara savas korekcijas, cilvēki savas. Pagātnes vērtību saglabāšana ir mūsu pienākums.
Komentāri