2009.gadā 21% jeb 475 500 Latvijas iedzīvotāju ienākumi bijuši zemāki par nabadzības riska slieksni, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums.
Nabadzības riska slieksnis 2009.gadā bijis 160 lati mēnesī uz vienu cilvēku, kas bija par 16% mazāk nekā gadu iepriekš, kad nabadzības riska slieksnis bija 192 lati mēnesī. 2007.gadā nabadzības riska slieksnis bija 167 lati mēnesī.
CSP norāda, ka uz apsekojuma rezultātu bāzes aprēķinātie nabadzības indikatori liecina par paradoksālu situāciju – jo zemāki ir valsts iedzīvotāju ienākumi, jo mazāks ir iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni. CSP atzīst, ka sabiedrība ir kļuvusi vienādi mazāk turīga un pie šāda nosacījuma relatīvais rādītājs – nabadzības riska indekss – sarucis līdz ar vispārējo vidējo ienākumu līmeņa pazemināšanos.
2008.gadā un 2007.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 26% valsts iedzīvotāju, bet 2006.gadā tāpat kā 2009.gadā – 21%.
Nabadzības riskam visvairāk 2009.gadā bijuši pakļauti bezdarbnieki, kuru vidū nabadzības riska indekss bija 48%. Tiesa, 2008.gadā šis rādītājs bija 57%, bet 2007.gadā – 55%.
Nabadzības riska indekss pensionāru vidū 2009.gadā bija 21%, 2008.gadā un 2007.gadā – 26%. Savukārt strādājošo vidū nabadzības riska indekss 2009.gadā bijis 10%, bet iepriekšējos divos gados – 11%.
Nabadzības riska indekss 2009.gadā visstraujāk samazinājies pensionāriem. Pensionāri bija vienīgā sociālā grupa, kuras ienākumi 2009.gada laikā nevis saruka, bet pat nedaudz pieauga. 2009.gadā izmaksātais vidējais vecuma pensijas apmērs pieauga par 16%, sasniedzot 163 latus mēnesī, kas pārsniedza nabadzības riska slieksni (160 lati).
Uz kopīgā izmaksāto pensiju pieauguma fona sarucis nabadzības riska indekss vientuļajiem pensionāriem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu. Kā skaidro CSP, tas gan nenozīmē, ka vientuļie pensionāri kļuvuši turīgāki. To rīcībā esošo ienākumu līmenis 2009.gadā pie stabiliem vai pat pieaugušiem ienākumiem 65% gadījumu bija virs nabadzības riska sliekšņa un tikai 35% no vientuļām personām šajā vecuma grupā tika pakļautas nabadzības riskam. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2008.gadā, kad šis rādītājs bija 80%.
2009.gadā bija pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem (dažāda veida valsts un pašvaldību pabalsti, pensijas un stipendijas ). Ja 2008.gadā 19% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2009. gadā jau 28%.
Nabadzības riska indekss, ja tas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2009.gadā sasniegtu 44%, kas ir lielākais rādītājs kopš 2004.gada.
Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. Sarūkot kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2009.gadā ir samazinājies.
NOZARE.LV
Komentāri