Pirmdiena, 12. maijs
Vārda dienas: Valija, Ināra, Ina, Inārs

Piebaldzēni tirgojas un svin jau septiņpadsmito reizi

Iveta Rozentāle
23:00
18.08.2022
27
Piebalga 1

Jaunpiebalgā aizvadīti pagasta lielākie svētki “Izvēlies Piebalgu!”, kur satiekas tie, kas dzīvo Piebalgā, un tie, kas dzīvo citviet, bet sirdī ir piebaldzēni. Te tirgojas, bauda vietējos labumus, priecājas par piebaldzēnu kultūras bagātību.

Izstādes – gadatirgus “Iz­vēlies Piebalgu!” atklāšanā Jaun­piebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere, vēlot skaistus svētkus, sacīja: “Liels prieks visus redzēt 17. reizi “Izvēlies Piebalgā!”. Vairāku mēnešu garumā esam strādājuši, lai radītu šo pasākumu, un pati daba to novērtējusi, kārtējo reizi sniedzot tik brīnišķīgu laiku.” Ilggadējais Jaunpiebalgas pagasta vadītājs, tagad Cēsu novada domes deputāts Laimis Šāvējs pau­da: “Īpašs prieks, ka pašdarbnieku kolektīvi spēj sarūpēt ikgadējos svētkus, lai turpinātu sumināt Piebalgas vārdu. Gribētu teikt un novēlēt – Pie­balga bija, ir un būs! Un Jaun­piebalgas skursteņi vienmēr būs garāki nekā Vecpie­balgas!”

Cēsu novada priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis uzrunā pauda: “Es ar saknēm no Kurzemes varu droši teikt, ka arī piebaldzēni ir ļoti lepni. Un tad ir jautājums, ko ar lepnumu var darīt. Ar lepnumu var mīlēt savu valsti un savu novadu, var pateikt paldies kaimiņam vai laba darītājam, darīt savu darbu, kopt savu Latviju. Es novēlu Jaunpiebalgai plašu skanējumu ne tikai Vid­zemes pakalnēs, bet arī tālu un plaši skanēt ar tās kultūru, izglītību, uzņēmējiem un galvenokārt ar cilvēkiem!”

Ik gadu svētku reizē tiek nosaukts uzņēmējs, kurš varēs turpmāk lietot zīmolu “Izvēlies Piebalgu”. Dace Bišere-Valde­miere sacīja: “Gada garumā esam skatījušies uz vietējiem uzņēmējiem – mājražotājiem, saimnieciskās darbības veicējiem. Prieks par ikkatru, kas šajā jomā atradis sevi, spēj sevi parādīt un pārdot to, ko ražo. Piebalgā ir ļoti uzņēmīga saimnieciskās darbības veicēja, mājražotāja, kas strādā ar visu sirdi, tāpēc šogad sertifikātu par tiesībām lietot preču zīmi “Izvēlies Piebalgu!” piešķiram Madarai Ķēniņai un viņas dabiskās kosmētikas zīmolam “Aroma Moon”.”

Teatralizētajā uzvedumā “Piebalga otas triepienā”, kura tekstu autore ir vecpiebaldzēniete, rakstniece Inguna Bauere, ikviens varēja ko vairāk uzzināt par piebaldzēniem no vēstures līdz mūsdienām. Tajā piedalījās Jaunpie­balgas amatiermākslas kolektīvi, kā arī Latvijas Nacionālā teātra aktieri Voldemārs Šoriņš Pāvula un Jānis Skanis Ķenča tēlā. Tā svētku viesiem bija iespēja satikt divus Ķenčus, arī piebaldzēnieti Dzidru Kuzmani, kas šoreiz tikai ar vienu Ķenča atribūtu – gardibeni-    sēdēja goda vietā zem ozola zariem un baudīja svētku pasākumu. Kad Jānis Skanis viņu sveica un sacīja paldies, izskanēja lieli aplausi.

Jaunpiebalgas kultūras nama vadītāja Egita Zariņa vērtē, ka svētki aizvadīti koši, krāšņi un emocionāli piesātināti: “Svētku programma bija ļoti plaša. Tik lielu svētku programmu var realizēt tikai tad, ja strādā apjomīga un jaudīga darba komanda, kurai var uzticēties. Mēs uz šiem svētkiem apvienojamies visi, katrs darbs, arī tas, kas nav tik ļoti publiski pamanāms, ir ļoti svarīgs. Īpašs paldies arī Kārļa Miesnieka ģimenei, kuriem pateicoties varējām izveidot tik īpašu viņa darba ekspozīciju. Tie esam mēs paši, kas šos svētkus radām, visa vietējā kopiena, jo piebaldzēns – vienalga, vai viņš andelējas, iesaistās amatiermākslā, organizatoriskajos procesos vai svētku dienā atnāk uz tirgu iepirkties, ir daļa no svētkiem.

Mēs visi mīlam šo vietu, kurā dzīvojam, un vienmēr domājam, kā labāk parādīt Piebalgu – tās skaistumu un piebaldzēnu ar savu neizmērojami plašo dvēseli, sirsnību un laipnību arī tiem, kuri iebrauc reizi gadā tieši uz šiem svētkiem, lai dotu sajūtu, ka Piebalga ir viena varena vieta Dieva pasaulē, kas iekristu sirdī uz ilgu laiku. Silts prieks redzēt svētkos ģimenes ar bērniem, ar mazulīšiem ratos. Skatītāju prieks un pozitīvisms uzlādē arī mūs, rīkotājus.”

Mūzikas pedagoģe Māra Vīk­sna ir piebaldzēniete vairāk nekā 20 gadu: “Ir labi svētkos satikties, parunāties, redzēt, ko citi dara, tas cilvēkiem ir vajadzīgs. Piedalos arī pašdarbnieku kolektīvā, mācu dziedāt, spēlēju pavadījumu. Vienmēr ir cilvēki, kas grib darīt, uz tiem arī viss balstās.”

Ilze Nikolaisena jau 12 gadus dzīvo Norvēģijā, bet katru vasaru mēnesi viesojas Latvijā. Viņa ar mammu Silviju Ābolu un mazmeitiņu Olīviju labprāt baudīja svētkus un vērtēja, ka te saņem māju un kopības sajūtu. Ilze vēl piemetina: “Īpaši izceļas latviskais. Man Norvēģijā tā pietrūkst, te vienmēr nopērku latviskas, tautiskas lietas, tējas, eļļas, kūpinājumus. Vakarā ir brīnišķīgs koncerts un balle.” Silvija Ābola teic: “Olīvijai šie ir pirmie lielie svētki ar tādu koncertu. Viņai ļoti patīk mūzika, labprāt dejo un izbaudīja arī burbuļus.”

Svētkus apmeklēja arī Laimonis un Līga Šēnbergi. Laimonis Šenbergs ir gan Jaunpiebalgas pagasta, gan jaunā Cēsu novada ģerboņa mākslinieks: “Esmu piebaldzēns, tagad gan dzīvoju Rīgā, bet te man ir mājas. Bērnībā gāju Piebalgas astoņgadīgajā skolā, kur mācījās arī mana vecāmāte un māte. Tā ir ļoti sena skola, kas gan vairs nav skola. Tāds liktenis ir šīm mazajām skolām.” Līga pastāsta, ka ne gluži katru gadu, bet bieži apmeklē “Izvēlies Piebalgu!”, arī šogad ieplānots apskatīt izstādi, noklausīties koncertu baznīcā, iegādāties vietējo produkciju. Bet Laimonis Šenbergs piebilst: “Vietējo no manas bērnības te diemžēl maz palicis, dzimtas iet mazumā. Toties ir daudz ienācēju, kuri kļūst par piebaldzēniem, jo te ir jauki. To var saprast tikai te, uz vietas dzīvojot.”

Svētku pasākumā tika atklāta gleznotāja Kārļa Miesnieka darbu ekspozīcija, kā arī bija skatāma filma par gleznotāju. Svētku laikā demonstrēja dokumentālo filmu “Es izvēlos Piebalgu”, bija mākslas plenēra “Turpinām gleznot Piebalgā” dalībnieku darbu izstāde, kā arī varēja apskatīt interesantu fotoekspozīciju “Jaunpiebalga agrāk un tagad”.

Ne viens vien izvēlējās doties ekskursijā pa pagastu – no Viņķu kalna līdz Ķenča kalnam. To vadīja jaunpiebaldzēniete, novadpētniece Vēsma Johansone. Dažādas aizraujošas nodarbes bija sarūpētas bērniem, tai skaitā prieks par lielajiem ziepju burbuļiem, kā arī iespēja ar tekstilkrāsām apgleznot krekliņus. Lielu interesi radīja iespēja tuvāk iepazīt Zemessardzes 27.kājinieku bataljona kareivjus un bruņojumu. Sportiski noskaņotie piedalījās vai līdzi juta pludmales volejbola turnīrā “Ķenča kauss – 2022”.

Mūzika bija neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa. Dienas pirmajā pusē kopā ar grupu “Rahu the Fool” muzicēja bērnu un jauniešu folkloras grupas no Jaunpiebalgas, Ērgļiem, Ļaudonas, Cesvaines un Rankas, pēcpusdienā Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notika koncerts “Debesceļi”. Vakarā par noskaņu un dziesmām rūpējās Cēsu teātris izrādē “Trīnes grēki”, apmeklētāji baudīja arī koncertu un balli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rakstnieku parka jubilejā stāda kokus

00:00
12.05.2025
11

Spārē, Rakstnieku parkā, atzīmējot parka 95. jubileju, aizvadīts sirsnīgs pasākums “Pasaulē nav neviena lieka cilvēka”. Te pirms teju simts gadiem Aleksandrs Čaks kopā ar domubiedriem iestādīja pirmos ozolus un liepas. Lai gan ne visi koki izauga, Čaka ozols joprojām ir stalts un pamatīgs. Laika gaitā rakstnieki parkā stādījuši jaunus kokus, un arī gadskārtas svētkos ainavu […]

Būt mammai ir laime

00:00
11.05.2025
21

“Ar ceturtā bērniņa piedzimšanu sāku skatīties uz pasauli brīnuma pilnām acīm,” “Druvai” Māmiņdienas noskaņās teica cēsniece, četru bērnu mamma Elīna Tauriņa. Meitai Sabīnei ir 15 gadi, dēlam Paulam – 14, Maratam – septiņi un Āronam pieci gadi. Ārons ir bērniņš ar īpašām vajadzībām. “Mana dzīve ir sadalīta laikā pirms un pēc Ārona piedzimšanas. Iziets garš […]

Jubilejā priecē savējos un draugus

00:00
09.05.2025
42

Ar kopā dziedāto  pazīstamo  “Lilioma” dziesmu Taurenesamatierteātris “Radi” sveica savējos, draugus. Arī sevi, jo jubilejas jāsvin līksmā pulkā. Ja vēl kalendārā ierakstīts kolektīva darbības ceturtdaļgadsimts, tad laiks gan būt radošiem, gan radoties. “Radi” atskatījās, kādi bijuši 25 gadi, kas un kā spēlēts, cik daudzās vietās priecēti skatītāji. Smiekli bija nebeidzami, kad taurenieši vēlreiz izrādīja kādreiz […]

Pirmo reizi Dejas balvas pasniegšanas ceremonija aizvadīta Cēsīs

00:00
08.05.2025
42

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā, ko pasniedz Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā par izciliem sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā. Pirmo reizi dejas balvas pasniegšanas ceremonija notika ārpus Rīgas – koncertzālē “Cēsis”, […]

Autorkoncertā sapulcina ansambļus

16:44
07.05.2025
73

Auciemmuižas tautas namu ar ne katram pazīstamām dziesmām pieskandināja vokālie ansambļi. Viņus koncertā bija sapulcinājusi Raiskuma senioru jauktā ansambļa “Laika ritmi” vadītāja Ina Aizgale. Šajā reizē kā komponiste, un katrs kolektīvs izpildīja vienu viņas tautas dziesmas apdari un divas oriģināldziesmas. “Jau sen gribēju sarīkot šādu koncertu, bet visiem draugu ansambļiem nepietika dziesmu, tās bija vēl […]

Kad vakars aiz loga. Gaidīja bibliotēka   

00:00
07.05.2025
51

“Bibliotēku pusNakts” daudzus pamudināja doties uz Cēsu bibliotēku. Te no pieciem pēcpusdienā tika piedāvāta daudzveidīga programma: tikšanās, izzinošas spēles, ekskursijas, iespēja atklāt kaut ko jaunu, apstiprināt zināmo. “Gribam parādīt bibliotekāru daudzpusīgo darbu, kas nav tikai grāmatu izsniegšana. Uz­aicinājām interesantas personības, kuru grāmatas lasītāji iecienījuši,” stāsta Cēsu Centrālās bibliotēkas direktore Lāsma Vas­mane-Mašina, bet bibliotekāre Signija Silauniece atzīst: […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
29
18
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
59
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
24
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
38
5
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
43
37
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi