Veselību nelabvēlīgi ietekmējošie paradumi biežāk ir vīriešiem, lauku iedzīvotājiem un cilvēkiem ar zemāku izglītību, liecina Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma rezultāti. Kā šodien preses konferencē pastāstīja Veselības ekonomikas centra speciāliste Iveta Pudule, iedzīvotāju paradumi ir atšķirīgi dažādās vecuma grupās, kā arī ir atkarīgi no cilvēki dzīvesvietas, izglītības un dzimuma. Piemēram, Latvijā divas trešdaļas sieviešu un tikai 40% vīriešu tīra zobus katru dienu, liecina pētījums. Tāpat ik dienu smēķē gandrīz puse Latvijas vīriešu un piektdaļa sieviešu. Liekais svars ir aptuveni 45% iedzīvotāju, turklāt sieviešu pašvērtējums šajā jautājumā ir diezgan objektīvs, bet puse vīriešu ar lieko svaru uzskata, ka viņu svars ir normāls vai pat nepietiekams. Savukārt lauku iedzīvotāji retāk par pilsētniekiem ēd dārzeņus un augļus. Pudule norādīja, ka šādu tendenci varētu skaidrot ar lauku iedzīvotāju vecuma struktūru un ēšanas tradīcijām, bet veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partijas/ZZS) piebilda, ka labāki paradumi šajā jautājumā ir cilvēkiem ar augstāku izglītību, kuru vairāk varētu būt pilsētās. Tāpat Latvijā alkohola lietošana ir ļoti izplatīta un patērētais alkohola daudzums ir liels. Aptaujas dati rāda, ka pēdējā gada laikā alkoholiskos dzērienus kopumā lietojuši 87,7% intervēto vīriešu un 81,3% sieviešu. Aptaujā tika uzdots jautājums par respondentu paziņām, kuri pamēģinājuši lietot narkotikas pēdējā gada laikā – kopumā 21,4% respondentu personīgi pazīst kādu, kurš ir mēģinājis lietot narkotikas. Salīdzinoši vairāk personīgi pazīst kādu narkotiku lietotāju – latvieši, rīdzinieki un respondenti ar pamatizglītību. Attieksmi pret savu veselību raksturo arī profilaktiskajās aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars. Asinsspiedienu pēdējā gada laikā bija mērījuši kopumā 66,9% respondentu, bet savu holesterīna līmeni asinīs pēdējā gada laikā bija pārliecinājušies kopumā 30,2% respondentu. Turklāt 41,4% respondentu nekad nav noteikuši holesterīna līmeni. Taču kopumā pētījuma rezultāti norāda, ka Latvijas iedzīvotāji cenšas mainīt savus paradums, piemēram, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem mazāk vīriešu smēķē, uzlabojas uztura paradumi, palielinās cilvēku fiziskā aktivitāte. Tomēr pētījumā ir arī secināts, ka arvien vairāk ir cilvēku ar lieko svaru, turklāt ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu, uzsvēra Pudule. Šādu tendenci viņa saista ar vides ietekmi, to, ka arvien mazāk cilvēku velta laiku fiziskajām aktivitātēm, retāk pārvietojas kājām, lieto nepilnvērtīgu uzturu. Šāds pētījums palīdz mediķiem izprast slimību cēloņus, tas arī ir nozīmīgs pienesums veselības aprūpes politikai, kas veicina uz pierādījumiem balstītu rīcību, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras asociētā profesore Anita Villeruša. Arī Bārzdiņš sacīja, ka pētījuma rezultāti tika izmantoti arī Sabiedrības veselības pamatnostādņu izstrādē, un tās būs jāievēro arī citu nozaru politiķiem un pašvaldībām. Tāpat darbiem, kas paveikti sabiedrības veicināšanai, vajadzētu kļūt par vienu no rādītājiem, kā vērtēt politiskos spēkus pašvaldību un Saeimas vēlēšanās. Pētījumā tika aptaujāti 3010 respondenti vecumā no 15 līdz 64 gadiem, veidojot reprezentatīvu atlasi atbilstoši dzimuma, vecuma un dzīvesvietas sadalījumam Latvijas teritorijā. Respondenti tika intervēti pērn no aprīļa līdz jūlijam. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptauja ir daļa no sadarbības projekta starp Somiju un Baltijas valstīm, kas notiek jau vairākus gadus. LETA
Komentāri