Vairāk nekā pusi savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, liecina “Nordea bankas” un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb “Nordea vitametrs”. 12% ražotāju eksportē no piektdaļas līdz pusei saražotās produkcijas, bet 52% ražotāju vai nu neeksportē, vai arī to eksports veido līdz 25% no saražotā produkcijas apjoma. Pētījumā arī noskaidrots, ka pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos kā uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par trešdaļu augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji. Tikpat svarīgi kā nostiprināt pozīcijas eksporta tirgos, ražotājiem ir paaugstināt rentabilitāti un peļņu. Turklāt ražotāji mazāk nekā pārējie uzņēmumi ir norūpējušies par uzņēmuma izdzīvošanu. Taču izmaksu samazināšana ir nozīmīga kā ražotājiem, tā visiem pārējiem uzņēmējiem. Starp nozīmīgākajām prioritātēm uzņēmēji, jo īpaši ražotāji, min arī nepieciešamību uzlabot produktu vai servisa kvalitāti un ieviest izmaiņas tehnoloģijā. “Uzņēmuma vitalitātes pazīme nenoliedzami ir gatavība pielāgoties un mainīties. Mūsdienās, kad viss ir nokopējams, nepārtraukti ir jāmeklē savas atšķirības zīmes un jāatrodas vienu soli priekšā ar savām idejām, inovācijām, ar servisu. Augstas konkurences apstākļos Latvijas uzņēmējiem tādēļ ir jābūt īpaši vitāliem, lai celtu savu produktivitāti, konkurētspēju, atpazīstamību, iekarotu jaunus tirgus, paplašinātu savu sadarbības partneru loku, piesaistītu kapitālu un potenciālo investoru atbalstu, lai vairotu savu pievilcību un sniegtu pienesumu uzņēmējdarbības videi kopumā. Nākotnē mums noteikti būs jāspēj strādāt vēl efektīvāk,” uzskata “Nordea bankas” vadītājs Latvijā Jānis Buks. Pētījuma autors, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Biznesa nodaļas vadītājs un pasniedzējs Arnis Sauka, uzskata, ka vēlme mazināt izmaksas un stiprināt produktus ir laba zīme. Viņaprāt, Latvijas uzņēmumi līdz šim nepietiekami skaidri formulējuši savu stratēģiju attiecībā uz cenu līderību un augstas pievienotās vērtības radīšanu. “Uzņēmumi izvēlas kaut ko pa vidu, kombinējot salīdzinoši augstas izmaksas un zemas pievienotās vērtības produktu ražošanu, tādējādi tikpat kā izslēdzot nopietnas iespējas konkurēt globāli,” skaidroja Sauka. “Nordea vitametrs” liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotāju konkurētspēja balstīta galvenokārt sekmīgākā biznesa stratēģiju izvēlē. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju līmeni ražotāji novērtējuši par 23% augstāk nekā pārējie uzņēmumi. Ražotāji apliecinājuši lielāku gatavību uzņemties risku un pielikt pūles, lai apsteigtu savus konkurentus. Arī komunikācijas tīklu izmantošanā – konkurētspējas jomā, kurā Latvijas uzņēmēji kopumā uzrādījuši sliktus rādītājus, – ražotāji ir sekmīgāki nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Informāciju savu produktu pilnveidošanai ražotāji galvenokārt iegūst no klientiem, piegādātājiem, arī konkurentiem. Pozitīvāk ražotāji novērtējuši arī uzņēmēju asociāciju, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras, banku lomu sev nozīmīgas informācijas saņemšanai. Kā uzsver Sauka, uzņēmumiem pieejamie kontakti vai, citiem vārdiem sakot, komunikācijas tīkli ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā piesaistīt konkurētspējai nepieciešamos ārējos resursus, tāpēc viņam ir prieks, ka ražotāji mazāk sirgst ar Latvijas uzņēmējiem tik raksturīgo “viensētas principu”. Pēc Saukas domām, nepelnīti zemu uzņēmēji, tajā skaitā ražotāji, novērtē potenciālu, ko sniedz sadarbība ar biznesa laboratorijām, universitātēm un zinātniskiem institūtiem. “Nordea vitametrs” ir Latvijas biznesa vitalitātes mērījums, ko veido “Nordea banka” un Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā. Pirmais pētījums par uzņēmumu konkurētspēju tika veikts 2011.gada maijā un jūnija sākumā, aptaujājot 591 nejauši izvēlētu uzņēmumu vadītāju un īpašnieku. NOZARE.LV
Komentāri