Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013.gadā samazinājās par 14 300 jeb 0,7%, kas ir par 2400 vairāk nekā 2012.gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11 900 jeb 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.
Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013.gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 000 cilvēku, bet 2014.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāji, kas ir par 22 400 mazāk nekā 2013.gadā.
Lai arī 2013.gadā ir samazinājies starptautiskās ilgtermiņa emigrācijas apjoms, tomēr arī starptautiskā ilgtermiņa imigrācija bijusi mazāka – 2013.gadā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2600 mazāk nekā 2012.gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8299 cilvēki, kas ir par 5000 mazāk nekā 2012.gadā.
Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo valstu savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju, kas izceļo no Latvijas, galamērķi. 2013.gadā starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1%, bet 2012. gadā – 81,5%, savukārt imigrācijas plūsmā – 57,8%, bet 2012.gadā – 54,9%. Tikmēr NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31,0%.
2013.gadā 92,7% no starpvalstu emigrantiem bija Latvijas valstspiederīgie, no tiem Latvijas pilsoņi – 84,9%, Latvijas nepilsoņi – 7,8%, savukārt citu ES valstu pilsonība bija 2,1% aizbraucēju. Latvijas valstspiederīgie veidoja 65% no imigrantu skaita: 57,5% bija Latvijas pilsoņi, savukārt 7,4% – Latvijas nepilsoņi.
Pēc etniskā sastāva latvieši veidoja 10 800 jeb 47,8% no kopējā emigrantu skaita, bet krievi – 7100 jeb 31,3%, savukārt no imigrantiem 3100 jeb 37,1% bija latvieši un 2500 jeb 29,8% – krievi. 2013.gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,9% no kopējā latviešu skaita, bet krievu emigranti – 1,3% no kopējā krievu skaita. Krievu skaits migrācijas dēļ samazinājās vairāk nekā latviešu skaits – latviešu skaits migrācijas dēļ samazinājās par 0,6%, bet krievu skaits – par 0,9%.
Lielākā daļa no visiem emigrantiem – 18 700 jeb 82,8% – bija valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā no 15 līdz 61 gadam, savukārt 2012.gadā šis rādītājs bija 81,3%. Satraucoši ir tas, ka gandrīz 23% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4300 bija jaunieši 15-24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nesamazinās. 2012.gadā no Latvijas aizbrauca 4200 jauniešu 15-24 gadu vecumā. No kopējā imigrantu skaita 6400 jeb 77,4% bija iedzīvotāji darbspējas vecumā no 15 līdz 61 gadam, no kuriem 864 jeb 13,4% bija jaunieši 15-24 gadu vecumā.
Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecuma no 15 līdz 61 gadam emigrantu bija 2,9 reizes vairāk nekā imigrantu, bet 15 līdz 24 gadus vecu emigrantu bija pat piecas reizes vairāk. 2012.gadā attiecīgi tas bija 1,8 un 2,7 reizes vairāk.
Migrācijas teritoriālā sadalījuma analīze liecina, ka 44,8% starptautisko ilgtermiņa imigrantu par savu dzīvesvietu izvēlējās Rīgu, turpretī rīdzinieki veidoja 32,8% no starptautisko emigrantu kopskaita. Pierīgas reģionā apmetās 16,6% starptautisko imigrantu, bet uz ārvalstīm emigrēja 15,2% šī reģiona iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ visvairāk samazinājās Rīgas un Kurzemes reģionos – attiecīgi par 3700 un 2600. Savukārt, vērtējot pēc iedzīvotāju īpatsvara attiecīgā reģiona iedzīvotāju kopskaitā 2013.gada sākumā, visvairāk iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ samazinājās Kurzemes un Latgales reģionā – attiecīgi par 1% un 0,9%.
2013.gadā iekšējās migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits Rīgā pieauga par 1725 cilvēkiem. Arī dažos Pierīgas novados 2013.gadā bija vērojams pozitīvs iekšējās migrācijas saldo – Ikšķilē cilvēku skaits pieaudzis par 165, Mārupē – par 110, Ādažos – par 89, Babītē – par 75 un Carnikavā – par trīs, kā arī Kurzemes reģiona Mērsraga novadā – par pieciem.
Atbilstoši ES Statistikas biroja (“Eurostat”) apkopotajai un publicētajai provizoriskajai informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas valstīs 2013.gadā augstākais pozitīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotāju novērots Luksemburgā, kur iedzīvotāju skaits audzis par 19, Maltā – par 7,6, Zviedrijā – par 6,8 un Austrijā – par 6,5. Savukārt augstākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotāju novērots Kiprā, kur iedzīvotāju skaits sarucis par 13,9, Latvijā – par 7,1, Lietuvā – par 5,7, Īrijā – par 5,6, Spānijā – par 4,7 un Grieķijā – par 4,7.
NOZARE.LV
Komentāri