Piektdiena, 14. februāris
Vārda dienas: Valentīns

Pēdējais zvans rajona skolās un eksāmeni klāt

Druva
23:00
23.05.2008
13
200805232325543851

Vakar skolās skanēja pēdējais zvans izlaiduma klašu audzēkņiem.

Raunas vidusskolā pēdējā mācību dienā valdīja īpaša noskaņa – mīļi vārdi un vēlējumi, skaisti priekšnesumi, kopā sanākšanas sajūta un neiztrūkstoši bira arī asaras. Otro gadu vecāki savām atvasītēm, 9.klases skolēniem, svētkos sagādāja pārsteigumu, kas ikvienam bija noslēpumā tīts. Skolas direktore Anita Neimane stāsta: “Šogad skolu absolvēs 17 divpadsmitās klases audzēkņi un 30 devītklasnieki, kuriem pēc burvīgajiem svētkiem smagākais vēl priekšā – eksāmenu laiks.” Skolēni un pedagogi ir priecīgi par jaunajiem eksāmenu kārtošanas noteikumiem – lai kādi vērtējumi tiktu saņemti, skolēns pie valsts pārbaudījumiem pielaists tiek jebkurā gadījumā. Agrāk tā nebija. “Skolēni bija kļuvuši vienaldzīgi pret augstākām atzīmēm – mērķis bija četras balles, ko var uzskatīt par nabadzības vērtējumu. Tagad latiņa pacelta augstāk, bērni grib būt starp labākajiem, neapmierinoties ar četrinieku,” komentē A. Neimane.

Šonedēļ skolās sākās arī ikgadējā valsts ieskaišu un centralizēto eksāmenu sezona. Devīto un 12. klašu skolēnu prieku par gaidāmo vasaras brīvlaiku nomāc mācību gada noslēguma pārbaudījumu drudzis. Cēsu rajona padomes izglītības pārvaldes galvenā speciāliste – metodiķe Biruta Dambīte informē, ka eksāmenus pamatskolas beigšanai kārto 957 devītklasnieki, rajona vidusskolās eksāmenu laika karstu-mu izjūt 910 jaunieši.

9. klases skolēniem, kuriem mācību gads beigsies 13.jūnijā, aiz muguras jau ieskaites sportā un dabaszinībās, priekšā ir centralizētais eksāmens latviešu valodā, kas kārtojams 27. maijā, kā arī eksāmeni matemātikā, vēsturē un ieskaite svešvalodā.

Vidusskolu beidzējiem kā ik gadu jākārto pieci eksāmeni. Līdz mācību gada noslēgumam 20. jūnijā visiem skolēniem ir obligāti valsts pārbaudījumi latviešu valodā un literatūrā un svešvalodā, vēl vienu obligāto eksāmenu nosaka skola, savukārt divu izvēle paliek skolēna ziņā. Valstī centralizēti laboti tiek eksāmenu darbi bioloģijā, fizikā, ķīmijā, matemātikā un vēsturē. Nākamajā mācību gadā vidusskolēniem būs par vienu obligāto eksāmenu vairāk, jo visiem jākārto arī matemātika.

B. Dambīte ir noraizējusies par skolēnu lielo daudzumu, kas ik gadu tiek atbrīvoti no skolas beigšanas pārbaudījumu kārtošanas: „Šogad no visiem valsts pārbaudījumiem rajonā ir atbrīvoti 70 devīto un 17 divpadsmito klašu skolēni. Sporta ieskaite nav jākārto vēl vairāk – 152 pamatskolas un vidusskolas beidzējiem. Esam neziņā – vai tiešām bērniem tik krasi pasliktinās veselība, vai vaina meklējama pašā ieskaitē, kādēļ arvien vairāk skolēnu vairs negrib nodarboties ar sportu?”

Līgatnes pamatskolas 9. klases audzinātāja Diāna Gablika komentē, ka skolēni ir ļoti noskaņoti mācību darbam – viņi vāc informāciju, apmeklē konsultācijas, cītīgi mācās. “Jūtu, ka skolēnus pārņem dubultas domas – gan to, kā nokārtos pārbaudījumus, gan to, kur startēs tālāk. Lai gan satraukums jūtams nav, nedrošības sajūta lielās konkurences dēļ tomēr ir,” stāsta D.Gablika. Līgatnes pamatskolas devītklasniekiem grūti bija samierināties, ka valsts ieskaites jau sākušās mācību pēdējā nedēļā – vēl nav noslēdzies mācību darbs, kad spraigi jāgatavojas valsts pārbaudījumiem.

Tomēr ne tikai 9. un 12. klasēm ir jākārto valsts eksāmeni. Lai pārbaudītu zināšanu līmeni, arī 3. un 6. klašu audzēkņi jau kārtojuši ieskaites latviešu valodā, matemātikā un dabaszinībās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
30
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
104
3

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
37
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
119
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
60

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
16
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
21
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
43
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
30
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
29
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi