Nav jādodas uz izstāžu zālēm Rīgā, lai sekotu līdzi jauno mākslinieku, vēl gan Mākslas akadēmijas studentu pieteikumiem Latvijas mākslas dzīvē un karjerā.
Arī Cēsīs ik pa laikam
skatāmas izstādes, kurās var labi just kā „zem sniega”
plaukst un mākslā veidojās jaunie talanti, tepat Cēsīs var pasekot līdzi arī kā Rīgā veicas censoņiem, vēl nesen mākslas skolu audzēkņiem no Cēsīm un Vidzemes.
Turpmākās divas nedēļas
Cēsu Izstāžu nams
nodots
Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas un keramikas nodaļas studentu un pasniedzēju rīcībā. Tāpat kā laukā ziema turas savās pozīcijās un pasauli arvien krāso balti melnu, tā arī izstāžu nams kļuvis par melnbaltu pasauli. Taču ir viens – bet! Visai plašajai, daudzveidīgajai izstādei studenti devuši provokatīvu, cerīgu moto-
„Pēdējais atkusnis”. Kad izstāde marta otrā pusē būs jāslēdz, dabā sākšoties ilgi gaidītais pēdējais atkusnis. Tā apgalvo studente Elīna Vojevoda – izrādes Cēsīs ieceres virzītāja divu gadu garumā un savu studiju biedru cerību izteicēja, ka garā ziema drīz beigsies.
Ceturtdien izstādes atklāšanā skatītāju vidū netrūka Cēsu mākslas skolas audzēkņu
un Latvijas akadēmijas keramikas nodaļas studentes, kas bija ieradušās no Rīgas,
jaunos censoņus uzrunāja
personīgi un arī ar mākslas darbiem cerībā, ka jaunie izstādē smelsies idejas. Kā tās īstenosies skolotāji redzēs pavisam drīz. Cēsu mākslas skolas keramikas nodaļās skolotāja Vita Vīksna bija atnākusi ar īpašu – mālā veidotu ziedu, kuru pasniedza studentēm vešanai uz Rīgu, uz akadēmiju
kopā ar gandarījumu, ka profesionālo mākslinieku vidū nu redz arī savu bijušo audzēkņi Ilmu Strazdiņu.
Kāds šogad būs atkusnis dabā, to mēs vēl redzēsim, bet „Pēdējais atkusnis” mākslas darbos ir atšķirīgās tehnikās un materiālos tapuši darbi, tajos netrūkst
melnbaltās krāsas valdzinājuma, tajos ir pamatīgums, ko mākslas rokrakstā veidojuši pieredzējuši mākslinieki, šobrīd arī Mākslas akadēmijas pasniedzēji. Ko vērts un lielisks kā allaž ir labi zināmais Aijas Baumanes paraksts šai izstādē starp dažādajiem tekstilmākslas darbiem. Zīmīgu vietu tekstildarbu plejādē
ieņem Asnates Balnkevicas tekstilseriāls ”4 tipiņi” . Izstādei atlasīti klasiski, ar rokas stellēm austi gobelēni, kā arī gobelēni, kuri austi izmantojot jaunākās tehnoloģiju- mehāniskās stelles. Izstādē skatāmi arī citās tehnikās radīti darbi- vilnas vēlumi, sietspiedes, kausējumi, kā arī dažas autortehnikas.
Tekstilmākslas darbu iespaidīgumā labi iekļaujas arī keramika, kas
papildina un pilnīgo Cēsu plašo mākslas telpu divos ēkas stāvos. Keramikas nodaļas studenti gan pārsvarā iecienījuši
trauslo porcelānu, tāpēc
tradicionālā Latvija brūnā
māla
gamma atkāpusies, vairums ir baltie
darbi , kuri izceļas
ar melniem akcentiem.
Cēsu mākslas pasaulē radīts elegants, pat šiks iespaids.
„Pēdējais atkusnis” ļauj skatītājam iepazīt mākslas un mākslinieku plašo radošo amplitūdu un attīstību, sākot ar pirmo kursu studentiem un beidzot ar pasniedzējiem- profesionāliem māksliniekiem.
„Izstāde izveidota ļoti vienoti un,lai gan tajā dominē tikai divas krāsas – melnā un baltā, – atrasta tāda krāsu proporcija, ka apmeklētāji saņem ļoti gaišu iespaidu, kā arī sajūtas par visai mūsdienīgu devumu mākslā,” vērtēja Cēsu māksliniece, dizainere Inguna Briede. „Izstādē ir daudz interesantu detaļu, mākslinieku radītu ideju, vesela faktūru bagātība, mākslinieciska izdoma un reizē praktiskums.”
Mairita Kaņepe
Komentāri