Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Pēdējais atkusnis ir un būs

Druva
14:41
04.03.2011
15
Img 6595

Nav jādodas uz izstāžu zālēm Rīgā, lai sekotu līdzi jauno mākslinieku, vēl gan Mākslas akadēmijas studentu pieteikumiem Latvijas mākslas dzīvē un karjerā.

Arī Cēsīs ik pa laikam

skatāmas izstādes, kurās var labi just kā „zem sniega”

plaukst un mākslā veidojās jaunie talanti, tepat Cēsīs var pasekot līdzi arī kā Rīgā veicas censoņiem, vēl nesen mākslas skolu audzēkņiem no Cēsīm un Vidzemes.

Turpmākās divas nedēļas

Cēsu Izstāžu nams

nodots

Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas un keramikas nodaļas studentu un pasniedzēju rīcībā. Tāpat kā laukā ziema turas savās pozīcijās un pasauli arvien krāso balti melnu, tā arī izstāžu nams kļuvis par melnbaltu pasauli. Taču ir viens – bet! Visai plašajai, daudzveidīgajai izstādei studenti devuši provokatīvu, cerīgu moto-

„Pēdējais atkusnis”. Kad izstāde marta otrā pusē būs jāslēdz, dabā sākšoties ilgi gaidītais pēdējais atkusnis. Tā apgalvo studente Elīna Vojevoda – izrādes Cēsīs ieceres virzītāja divu gadu garumā un savu studiju biedru cerību izteicēja, ka garā ziema drīz beigsies.

Ceturtdien izstādes atklāšanā skatītāju vidū netrūka Cēsu mākslas skolas audzēkņu

un Latvijas akadēmijas keramikas nodaļas studentes, kas bija ieradušās no Rīgas,

jaunos censoņus uzrunāja

personīgi un arī ar mākslas darbiem cerībā, ka jaunie izstādē smelsies idejas. Kā tās īstenosies skolotāji redzēs pavisam drīz. Cēsu mākslas skolas keramikas nodaļās skolotāja Vita Vīksna bija atnākusi ar īpašu – mālā veidotu ziedu, kuru pasniedza studentēm vešanai uz Rīgu, uz akadēmiju

kopā ar gandarījumu, ka profesionālo mākslinieku vidū nu redz arī savu bijušo audzēkņi Ilmu Strazdiņu.

Kāds šogad būs atkusnis dabā, to mēs vēl redzēsim, bet „Pēdējais atkusnis” mākslas darbos ir atšķirīgās tehnikās un materiālos tapuši darbi, tajos netrūkst

melnbaltās krāsas valdzinājuma, tajos ir pamatīgums, ko mākslas rokrakstā veidojuši pieredzējuši mākslinieki, šobrīd arī Mākslas akadēmijas pasniedzēji. Ko vērts un lielisks kā allaž ir labi zināmais Aijas Baumanes paraksts šai izstādē starp dažādajiem tekstilmākslas darbiem. Zīmīgu vietu tekstildarbu plejādē

ieņem Asnates Balnkevicas tekstilseriāls ”4 tipiņi” . Izstādei atlasīti klasiski, ar rokas stellēm austi gobelēni, kā arī gobelēni, kuri austi izmantojot jaunākās tehnoloģiju- mehāniskās stelles. Izstādē skatāmi arī citās tehnikās radīti darbi- vilnas vēlumi, sietspiedes, kausējumi, kā arī dažas autortehnikas.

Tekstilmākslas darbu iespaidīgumā labi iekļaujas arī keramika, kas

papildina un pilnīgo Cēsu plašo mākslas telpu divos ēkas stāvos. Keramikas nodaļas studenti gan pārsvarā iecienījuši

trauslo porcelānu, tāpēc

tradicionālā Latvija brūnā

māla

gamma atkāpusies, vairums ir baltie

darbi , kuri izceļas

ar melniem akcentiem.

Cēsu mākslas pasaulē radīts elegants, pat šiks iespaids.

„Pēdējais atkusnis” ļauj skatītājam iepazīt mākslas un mākslinieku plašo radošo amplitūdu un attīstību, sākot ar pirmo kursu studentiem un beidzot ar pasniedzējiem- profesionāliem māksliniekiem.

„Izstāde izveidota ļoti vienoti un,lai gan tajā dominē tikai divas krāsas – melnā un baltā, – atrasta tāda krāsu proporcija, ka apmeklētāji saņem ļoti gaišu iespaidu, kā arī sajūtas par visai mūsdienīgu devumu mākslā,” vērtēja Cēsu māksliniece, dizainere Inguna Briede. „Izstādē ir daudz interesantu detaļu, mākslinieku radītu ideju, vesela faktūru bagātība, mākslinieciska izdoma un reizē praktiskums.”

Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
7

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
222

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi