No oktobra Cēsīs, Palasta ielā, sezonu sākusi zupas virtuve. Tā darbojas trīs reizes nedēļā. Tikko izkurinātā plīts telpās rada mājīguma sajūtu. Katlā uzvārītā zupa gaida savus ēdājus. Ģimenes centra “Mūsu nākotne” priekšsēdētāja vietniece un zupas virtuves vadītāja Ludmila Zlotina rāda katlu, kurā uzvārīta zupa 50 porcijām, un stāsta, ka ēdāju esot daudz, visi tiekot pabaroti un ar tukšu vēderu ārā neviens netiek laists: “Pusotras stundas laikā katls ir tukšs. Cilvēki zina, ka šeit var tikt pie siltas zupas, un nāk. Ne tikai tie, kam piešķirts trūcīgā statuss. Ir daudzi cilvēki, kuriem šī statusa nav, bet arī viņiem klājas grūti. Ārā nedzenam, pabarojam visus. Ir cilvēki, kuri paši atnākt nevar – viņiem zupiņu aizvedam uz māju. Cilvēks var nākt ar savu trauciņu un paņemt zupu līdzi, bet tikpat labi to var apēst arī tepat uz vietas.”
Ludmila rāda uzklāto galdu, pie kura parasti sēžas zupas ēdāji. “Ja ārā ir auksts, cilvēki nāk sasildīties jau agrāk no rīta. Kamēr gatavoju zupu, es viņus pacienāju ar tēju, ļauju sasildīties,” nosaka Ludmila. Viņa ir pārliecināta, ka zupas virtuve Cēsīs ir nepieciešama, to varot redzēt pēc lielā cilvēku daudzuma, kas šo pakalpojumu izmanto. Ludmila stāsta, ka lielākais cilvēku pieplūdums parādās novembrī: “Tagad daudziem vēl ir iespēja kaut kur piestrādāt, nopelnīt vai dabūt sezonas produktos, bet nākamajā mēnesī visi nāks šurp. Pārsvarā pēc zupas nāk vīrieši gados, tomēr netrūkst arī sieviešu un ģimeņu ar bērniem. Un esmu novērojusi – lai arī ir cilvēki, kas nāk regulāri, katrā sezonā parādās arī jaunas sejas.”
Ludmilai darba ir daudz, tādēļ jo vairāk viņa priecājas par katru aktīvo ziedotāju, kas no sava dārza atved dārzeņus. Viņa rāda uz šorīt atvestajiem kartupeļiem, ķirbjiem, kāpostiem, āboliem un stāsta: “Mums pārtikas produktus ziedo ne tikai ēdināšanas uzņēmumi, bet arī privāti un pavisam sveši cilvēki. Viņi to dara no tīras sirds, un tas priecē.”
Ludmilas gatavotajai zupai pakaļ atnācis arī cēsnieks Andis Parms. Viņš stāsta: “Es novērtēju, ka ir šāda vieta, kur var atnākt pēc kā garšīga un veselīga. Tagad došos mājās, uzsildīšu zupiņu un paēdīšu. Ar zupu, kas ir trauciņā, man pietiks divām dienām. Jāēd taupīgi.”
Zupas virtuve ir ierīkota mājā, kuras dzīvokļos dzīvo citi cēsnieki. Jautājot Ludmilai , vai kaimiņi nav iebilduši zupas virtuves eksistencei blakus durvīs, viņa atbild: “Mums ar kaimiņiem nekad nav bijuši pārpratumi. Visi, kas šeit dzīvo, zina, ka, tiklīdz sākas zupas virtuves sezona, nevienam vairs nebūs jāuztraucas par kāpņutelpas tīrību. Mēs esam apņēmušies to uzturēt kārtībā. Ja manu, kad kāds no zupas ēdājiem var apdraudēt drošību vai kārtību šeit, skaidri norādu uz sekām, ka viņš vairs šurp nedrīkstēs nākt. Bet nekādu nekārtību mums nav, un mēs ar visu ļoti labi tiekam galā. Kaimiņiem iebildumu nav, bet paši zupas ēdāji vienmēr ir pateicīgi, ka var atnākt, pasēdēt, sasildīties un paēst.”
Zupas virtuves vadītāja Ludmila ik nedēļu pie ziņojumu dēļa izliek arī informāciju par to, kādas zupas kurā nedēļā būs iespējams baudīt. Paēst vai saņemt zupu līdznešanai iespējams pirmdienās, trešdienās un piektdienās no pulksten 11.30 līdz 13.
Komentāri