Pēc pieciem gadiem lomos būs zandarti

Piecos Cēsu novada ezeros otrdien tika ielaisti zandartu mazuļi.

“Vadāmies pēc  zinātniskās izpētes rekomendācijām un zivjsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem, kur norādīts, ar kādām zivīm un kādā daudzumā vēlams papildināt ezera resursus, “ stāsta      Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins.

Pie Ungura ezera viss notika ātri. Konteineros atvesti zandartu mazuļi, izmērīta ūdens temperatūra ezerā, mazuļi nosvērti un lielos toveros ievesti ūdenstilpē.
Klāt bija ne tikai biedrības pārstāvji A.Šteins un Agris Ķesa, bet arī     Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Zie­meļvidzemes pārvaldes inspektores Inese Petzāle un Indra Tomiņa,Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās pārvaldes zvejas kontroles daļas vecākais    inspektors    Ed­gars Mednis.

“Mums ir jābūt klāt, lai uzraudzītu, vai viss tiek izdarīts pareizi. Ezera ūdens temperatūra no tās, kas konteinerā, kurā atvesti zivju mazuļi, nedrīkst atšķirties par vairāk kā trim grādiem. Ja tā tiek pieļauts, zivīm iestājas termošoks, tās var aiziet bojā. Tāpat svarīgi, kur mazuļus ielaiž. Zandarti jāved dziļumā, jāizlaiž izklaidus, līdakas var izlaist seklāk,” pastāsta I.Tomi­ņa un piebilst, ka tās ir lielākās kļūdas, kuras pieļauj nezinātājs.

Pie ezera notiekošajam seko makšķernieki, cēsnieki Oskars Zauls un Roberts Krūmiņš.    “Daudz kas dzirdēts par zivju ielaišanu ezeros, dažādas    baumas. Atbraucām paši paskatīties,” pastāsta R.Krūmiņš un atklāj, ka Ungurā makšķerē astoto gadu. “Nav zivju mazāk, arī makšķernieku nav vairāk. Vienu gadu kaut kur bija izplatījusies informācija, ka Ungurā ir lieli brekši,    tovasar gan sabrauca daudzi,” atklāj Roberts, bet Oskars piebilst: “Ezers ir untumains, Ungurs jāpazīst, bet noķert zivis var. Protams, nav tā -    kā atbrauc, tā loms.”

Makšķernieki vērtē, ka tagad paši redzējuši, kādā uzraudzībā zivju mazuļi tiek ielaisti. I.Tomiņa pastāsta, ka tieši dažādo baumu dēļ arī pirms gadiem    Ministru kabineta noteikumos ierakstīts, ka, ielaižot ūdenstilpēs zivju mazuļus, klāt jābūt PVD un Vides dienesta pārstāvim.
“Viss noorganizēts, tiek izdarīts ātri. Ir izraudzīti makšķernieku iecienīti ezeri. Ja regulāri laidīs, zandarti būs,” saka E. Mednis un atgādina, ka svarīgi ezerus nosargāt no tiem, kuri grib nelikumīgi iegūt zivis.

Nav oficiālas informācijas, bet tikai runas, ka pirms gadiem Ungurā, tāpat kā Raiskuma un Auciema ezeros, laisti zandarta mazuļi. “Raiskumā pērn noķēru zandartu. Par Unguru gan nav pat dzirdēts,” pastāsta O.Zauls.

Vai zandarti Ungurā iedzīvosies? SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks, Dr.biol Matīss Žagars, iepazīstinot interesentus ar vasaras pētījumu un tajā secināto, atgādināja, ka brūnūdens ezers nav piemērots zandartiem. “Zandarts ir pielāgoties spējīgs un dzīvot var. Ja grib, var laist. Diezgan droši, ka nenārstos. Ja trīs gadus laidīs, pēc pieciem jau var parādīties lomos,” skaidroja M.Žagars un uzsvēra, ka, lai to uzzinātu, svarīga ir godprātīga lomu uzskaite. Tā iespējama vien, ja ir licencēta makšķerēšana.    “Par Unguru ir pētījumi kopš 2004.gada, 2017.gadā tika veikts ļoti detalizēts pētījums. Ezera vide ir zivīm veselīga,” bilda M.Žagars, atgādinot, ka pētnieki dod vien ieteikumus, lēmumus pieņem apsaimniekotājs.

A.Šteins pastāstīja, ka zandartu iedzīvošanās Ungurā tiks testēta. Mazuļus plānots laist trīs gadus. “Zandarts te dzīvos, par to šaubu nav. Ir Latvijā izcili zandarta ezeri, bet zivis nevairojas. Cik    mazuļu izdzīvos, atkarīgs no daudziem faktoriem. Būtiska ir mazuļu veselība. Šie ir veselīgi,” stāsta A.Šteins. Zandarta mazuļi audzēti Igaunijā.

Privātas zivaudzētavas “Kalatalu Härja­nurme” pārstāvis pastāsta, ka mazuļu tiek audzēti lielos dīķos un    jau ir pieraduši pie dabiskas ūdenstilpes.

Agrākos gados bijušas situācijas, ka paš­valdības noslēdz līgumus ar zivju mazuļu audzētājiem, bet viņi to nepilda, pastāsta A.Šteins. “Latvijā trūkst zivju mazuļu. Igauņi izaudzē veselīgas zivis. Tagad mazuļiem jāapgūst jaunās mājvietas un jāspēj izdzīvot. Ja pusei tas izdosies, tas būs ļoti labs rādītājs,” stāsta A.Šteins.

Makšķernieki gandarīti, ka zivju resursi tiek papildināti. “Ļoti vajadzētu sakārtot laivu ielaišanas vietu. Kad dubļi vai slidens, pie ezera grūti piebraukt. Vajag slipu, lai ērti,” domājot par Ungura apsaimniekotājiem darāmo, vērtē O.Zauls, bet R. Krūmiņš piebilst, ka, tiklīdz būs ērtāka piekļuve ezeram, būs arī vairāk makšķernieku. Par to, vai Ungurā vajadzētu licencēto makšķerēšanu, abi vērtē, ka tas no makšķerēšanas atturēs vecos vīrus, kuri nevarēs samaksāt, bet kuriem ir svarīgi būt uz ezera. Roberts arī bilda, ka saprot, ja licencēto makšķerēšanu ievieš ezerā, kur ir pārlieku daudz makšķernieku vai ūdenstilpe jāatveseļo, bet kāpēc tas jādara ezerā, kur zivis ir.   

Viens zandarta mazulis sver 2.7 līdz trīs grami, maksā 038.3 eiro plus PVN. Ungurā ielaisti 15 tūkstoši zandarta mazuļu, Sāruma ezerā- 5000 , Raiskuma ezerā – 5000, Alaukstā – 20 000, Inesī – 20000.