Latvijas leģionāru piemiņas pasākumā 16.martā Rīgā piedalījās arī Cēsu rajona pārstāvji no “Daugavas vanagu” Cēsu nodaļas, Latvijas nacionālo karavīru un politiski represēto biedrības. Tālivaldis Zāmuels pastāstīja, ka, neraugoties uz pastiprinātajiem drošības apstākļiem, pasākums raisījis pozitīvas emocijas un morālu gandarījumu: “Tā bija īsta patriotisma paraugstunda. Piemiņas dievkalpojumā Doma baznīca bija cilvēku pārpildīta, dalībnieku bija vairāk nekā iepriekšējos gados. Priecēja, ka bija daudz gados jaunu cilvēku.”
Pēc piemiņas dievkalpojuma pasākuma dalībnieki devās gājienā uz Brīvības pieminekli, kur nolika ziedus. Leģionārus sagaidīja karogu aleja, bet norisi apsargāja blīvas policistu ķēdes. Gunards Bērziņš atzina, ka tik pamatīgus drošības pasākumus redzējis pirmo reizi. Tomēr bijis samērā mierīgi, lai arī ārpus žoga saukti naidīgi saukļi.
Pēc pasākuma Rīgā cēsnieki devās uz Mores kauju piemiņas vietu. Pēc tam ar rajona padomes izpilddirektora Māra Niklasa un Mores pašvaldības vadītāja Aivara Jakobsona gādību visus gaidīja kafijas galds.
“Uzzinājām, ka Morē top divas ekspozīcijas, kuru izveidē piesaistīta Eiropas nauda. Viena būs veltīta leģionāru cīņām, otra – padomju okupācijas gadiem. Pēc šī pasākuma sāku apsvērt nepieciešamību visām organizācijām, kas piedalījās, koordinēt darbību. Nerunāju par apvienošanos, bet šādos piemiņas pasākumos cēsnieki varētu iet zem viena karoga, tā parādot mūsu vienotību,” norādīja G. Bērziņš.
