Lietainās ziemas dēļ daudzviet rajonā lauku ceļu kvalitāte pasliktinājusies. Pašvaldību vadītāji atzīst, ka automašīnas mūsu neceļiem neviens neražo. Jābrauc ar tādām, kādas ir.
Vaives pagasta padomes priekšsēdētāja Valda Zaļaiskalna nesen iegādājusies jaunu Škoda Roomster un atzīst, ka ar šo automašīnu izbraucami visi pagasta ceļi.
“Lai arī dzīvojam it kā tuvu Cēsīm un līdzās ir šoseja, ceļi sagādā raizes. Lielākās galvassāpes ir ceļa Cēsis-Rāmuļi-Bānūži dēļ. Krīvu posms vienmēr bijis briesmīgs. Sausā laikā tur veidojas milzīgi, necaurredzami putekļu mākoņi. Lidojošie akmeņi neskaitāmas reizes izsituši automašīnām logus, bet bedres lietainā laikā sasniedz pat 40 centimetru dziļumu. Taču šis gads nācis mums ar priecīgu ziņu. Vasaras vidū sāksies ceļa remonts un daļa jau šogad tiks sakārtota,” stāsta V.Zaļaiskalna un neslēpj, ka arī pašvaldības ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī. Pēc pagājušajā gadā veiktās ceļu inventarizācijas secināts, ka to nolietojums ir 50 līdz 80 procentu.
“Tas ir ļoti kritisks stāvoklis. Un tiešām tā arī ir, ka vietām tikai var redzēt – tur būtu jābūt ceļam. Un šī lietainā ziema ļoti pasliktinājusi stāvokli,” stāsta priekšsēdētāja un jautāta, vai nav žēl ar jauno auto braukt pa sliktajiem ceļiem, saka: “Šī automašīna ir ļoti laba, un es protu braukt pa neceļiem. Pēc izglītības esmu veterinārārste, un kurš gan lopu ārsts nemāk braukt pa neizbraucamiem ceļiem?”
Jautājot Kaives pagasta padomes priekšsēdētājai Annai Caunītei, ar kādu auto pārvar bedrainos ceļus, viņa atbildēja: “Esmu palikusi kājniekos. Pašreiz man nav ne dienesta, ne privātās automašīnas. Ja nepieciešams, braucu ar sabiedrisko transportu. Pašvaldībai ir tikai autobusiņš, kurš nodots skolas vajadzībām. Tas bērnus ved no pagasta uz skolu. Iepriekš uz trim gadiem operatīvajā līzingā mums bija paņemts arī džips Hyundai Terracan, bet beidzās tā izmantošanas termiņš un paši nespējām to atpirkt. Šo automašīnu par izdevīgu cenu nopirka Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs, kuram tā tiešām noder. Arī Skujenes pusē pārsvarā ir tikai grants seguma autoceļi, kuri ir tikpat neizbraucami, kā lielākā daļa citu rajona ceļu.”
A.Caunīte stāsta, ka šobrīd ļoti labi izjūt situāciju, kad no Kaives uz rajona centru sabiedriskais transports kursē tikai divas reizes nedēļā – pirmdienās un piektdienās.
“Protams, bez automašīnas nav viegli. Un džips mums noderēja, jo Kaivē ir tādas vietas, kur bez šādas mašīnas nemaz pie pagasta ļaudīm iebraukt nevar. Ar sociālo darbinieku vairāk nekā kilometru tagad brienam kājām, bet lauku cilvēki jau ir pieraduši pie šādiem ceļiem,” saka A.Caunīte un turpina: “Droši vien ar laiku būs jādomā par automašīnas iegādi. Šobrīd pie tālākām braukšanām mani paņem vai nu Skujenes, vai Taurenes kolēģi.”
Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Sekste uzsver, ka ceļi ir dzīvības artērija, jo tie lauku pašvaldības savieno ar rajona centru.
“Dzīve nebeidzas tikai pagasta robežās, braukāt sanāk pietiekami daudz. Dzīvojot pilsētā, cilvēki varbūt tik saasināti neizjūt lauku ceļu problēmas, bet nav noslēpums, ka lauciniekiem izdangātie un bedrainie ceļi sagādā lielus sarežģījumus. Teju katrs metrs ir tikai grants segums. Paši visu laiku cenšamies uzturēt kārtībā arī pašvaldības ceļus,” domās dalās J.Sekste un jautāts, vai nav žēl jauno automašīnu lauzt pa šādiem ceļiem, atbild: “Nav variantu. Jābrauc vien ir.”
Komentāri