Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 19.kongresā Skrundā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis
uzsvēra, ka pašvaldībām ir sarkanā līnija, aiz kuras tās vairs nespēj veikt
savas funkcijas.
Pēdējā pagastu, novadu un pilsētu vadītāju tikšanās notika ar devīzi “Krīzi pārvarēsim, ja strādāsim kopā!”
“Strādāt kopā nav viegli, katram no kaut kā jāatkāpjas, savstarpējās attiecībās jābūt tādiem, kādi bijām 90.gados, kad materiālisms un citas vērtības tās vēl nebija pabojājušas,” atzina Andris Jaunsleinis. Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldību vadītāji ir tie, kuri ikdienas darbā labu vārdu dzird maz. Uz pašvaldību iedzīvotāji nāk ar problēmām, neapmierināti. “Ja vairāk nekā 350 pašvaldību vadītāji ir ieguvuši vēlētāju uzticību jau astoņus gadus, tas ir augsts darba novērtējums,” par kolēģiem sacīja LPS priekšsēdis.
Kad karte mainās
A.Jaunsleinis kongresā akcentēja aktualitātes pašvaldībās, gaidāmās pārmaiņas, rosināja padomāt par vispārzināmo, uzsverot, ka reformās bīstamākais ir izmest to, kas labs. Lai strauji virzītos uz priekšu, jāsaglabā tas, ko izdevies sasniegt, uz tā bāzes jāpiedāvā kas jauns.
“Novadi mainīs vietējo pašvaldību darbu. Īpaši pašvaldības, kur no nomalēm lieli attālumi līdz centram. Diemžēl jaunajos novados paaugstināsies izmaksas ne tikai pašvaldībām, arī iedzīvotājiem. Par to reformas veicēji nekad nav runājuši. Var vien atgādināt, ka nekas nav bez maksas, kāds samaksā – valsts, pašvaldība vai iedzīvotāji,” atgādināja A.Jaunsleinis un uzsvēra, ka bez novada centra jādomā arī par citu vietu attīstību. Ja to nedarīs, reformas autori valsti būs ieveduši purvā.
“Ne bez pamata pašvaldību vadītāji ir noraizējušies par pilsētu attīstību novados. Nedrīkstam pazaudēt pilsētas, kuras kļūst par novadu centriem.
Esam brīvā ekonomiskā kritienā,
un arī reforma būs daudz smagāka,” pārliecināts LPS priekšsēdis.
Krīze un pašvaldības
“Ekonomiskā krīze ir galvā. Ikdienā satiekoties un sastrādājoties ar valsts pārvaldes darbiniekiem, esmu pārliecinājies, ka valda uzskats – nekādas krīzes nav. Mēs brīnāmies, kāpēc nekas nenotiek, lai situāciju vērstu par labu, bet, lai kas varētu notikt, kaut kas ir jādara. Mašīna – valsts pārvalde – pēc inerces turpina ierasto ceļu. Uz Ministru kabinetu turpina virzīties dokumentu plūsma ar noteikumiem, grozījumiem. Ministrijās strādā profesionāli cilvēki, bet viņu domāšana nav vērsta uz šīs situācijas jautājumu risināšanu,” secināja A.Jaunsleinis.
Šī gada budžetā visām pašvaldībām pret iepriekšējo gadu ir 38 procentu samazinājums, bet valsts institūcijām – 18 %. Vai vēl var samazināt par 20 procentiem? Atalgojuma samazinājums gan pašvaldībās, gan valsts iestādēs ir vienāds. Bet arī tas nav godīgi, jo vidējā alga valsts pārvaldē ir par 200 latiem lielāka nekā pašvaldībās. Būtu vien godīgi, ja vispirms vienādotu valsts un pašvaldību institūcijās strādājošo algas, atzīst LPS vadītājs. “Man ir informācija, ka valsts iestādes darbinieku skaitu samazina reģionos, nevis centrālajā aparātā. Protams, Rīgā sēžot, vieglāk samazināt struktūrvienību Ludzā,” piebilda A.Jaunsleinis.
Katrā pašvaldībā puse izdevumu tiek tērēti izglītībai.
Šogad 22 miljoni latu tika atņemti bērnudārzu darbinieku algām. “Par to ar pašvaldībām nebija ne diskusiju, ne vienošanās. Tā ir nekorekta rīcība. Ja gribam strādāt kopā, tā nedrīkst. Pašvaldību pienākumu veikšanai ir sarkanā līnija. Meklējot risinājumus, pašvaldības tagad var slēgt
skolas, lai mācības notiek vasarā, nebūs jākurina klases. Ekonomija būs. Grāmatvedībā. Bet nedrīkstam valsts attīstības problēmu risināšanā pieiet
tikai ar grāmatveža aprēķiniem. Aiz skaitļiem jāredz cilvēki, kuri dzīvo un strādā Latvijā,” pašvaldību viedokli pauda LPS priekšsēdis.
Ir skaidrs, ka jau tagad ne vienai vien pašvaldībai, ja vēl tiks samazināts finansējums, būs problemātiski likumos noteiktā kārtībā pildīt funkcijas. “Vai nu pieņemam, ka darām to, ko par attiecīgo finansējumu varam izdarīt, vai arī finansējumam jābūt tādam, lai funkcijas spētu izpildīt,” uzsvēra A.Jaunsleinis.
Tā darīja līdz 1994.gadam. Un
pašvaldības veica savas funkcijas, tiesa, to bija krietni mazāk. Bet toreiz pašvaldībām bija tiesības pieņemt lēmumu atbilstoši situācijai, tos varēja uzreiz īstenot. Tagadējā smagnējā mašinērija liedz ātri rīkoties.
Daudzās pašvaldībās ir iesākti projekti, kuru īstenošana apstājusies vai apdraudēta. “Ja mēs būtu saimnieki valstī, tos pabeigtu,” visu viedokli pauda A.Jaunsleinis.
Pašvaldībās projektu realizācija iesākta ar novadu veidošanas atbalsta naudu, valsts investīcijām, un pašvaldības darbus uzsākušas, ņemot kredītu. Ja nebūtu ierobežojumu kredītu ņemšanā, daudzus iesāktos projektus varētu pabeigt. “Šodien visu var izdarīt lētāk, un tā ir iespēja dot celtniekiem darbu. Tā dara citas Eiropas valstis,” sacīja LPS priekšsēdis un uzsvēra, ka infrastruktūrā ieguldīta nauda nekad nebūs nomesta zemē. A.Jaunsleinis arī pauda viedokli, ka nepieciešams vienkāršot Eiropas fondu pieejamību, dodot tiesības ministriem izvērtēt pārzinātajā nozarē iesniegtos projektus, ļaut pašvaldībām aizņemties naudu, lai realizētu ES līdzfinansētos projektus, daudzi no tiem var palikt nepabeigti. LPS priekšsēdis iebilda pret valdības vēlmi vienai izlietot starptautisko institūciju aizdotos līdzekļus.
Uzmanības pievēršanai
“Ikdienā pašvaldībām problēmu netrūkst, kongresā tiek uzsvērtas aktuālākās, tās, kas skar katru. Kopā meklēt risinājumu vieglāk,” “Druvai” atzina Raunas novada domes priekšsēdētājs Andris Neimanis.
Katrā kongresā pašvaldību vadītāji pieņem rezolūcijas, lai aktualizētu problēmas un ieteiktu risinājumu. Šoreiz tika pieņemtas četras: “Par tiesiskumu ekonomiskās krīzes apstākļos”, “Par valsts minimālajām garantijām pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos”, “Par pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos” un “Par rīcību, ja valdība neievēros pašvaldību prasības ekonomiskās krīzes apstākļos”.
LPS ir sagatavojusi likumprojektu, kurā rosina krīzes apstākļos atteikties no likumu un Ministru kabineta noteikumu obligātā rakstura, aizstājot tās ar rekomendējošām. Rezolūcijās LPS aicina Saeimu un valdību pieņemt iesniegto likumprojektu. LPS arī aicina valdību un Saeimu nodrošināt pašvaldībām ienākumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2008.gada decembrī pieņemtās budžeta prognozes līmenī, palielinot atskaitījuma likmi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldību budžetā ne mazāk kā 93 procentus, bet nodokļa neizpildes gadījumā kompensēt iztrūkumu no valsts budžeta.
Komentāri