Lai sajustu sportotprieku un nedomātu, ka olimpiāde ir tikai pārraides televīzijā, Cēsu mazuļiem šonedēļ sarīkota sava olimpiāde.
Sporta nedēļu veidojušas Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādes „Akmens ligzda” pedagoģes, bet dalībnieki ir bērni vecumā līdz septiņiem gadiem no trim pilsētas bērnudārziem. Tā kā vasaras sezonā ar pilnu slodzi strādā vienlaicīgi tikai divi Cēsu bērnudārzi, ģimenes, kuru mazuļiem nepieciešama pieskatīšana, savējos ved uz atvērtajām iestādēm. Grupas tajos ir maksimāli piepildītas.
„Manā grupā ir arī tādi bērni, kas šovasar nomainījuši jau trešo bērnudārzu. Labi tas nav, jo, tikko mazais aklimatizējies, saradis ar citiem bērniem un pieaugušajiem, viņam nācies pāriet uz citu vietu,” spriež audzinātāja, metodiķe Ineta Kromane, stāstot par sistēmu, kas pirmsskolas izglītības iestādēs Cēsīs iedibināta pirms vairākiem gadiem, kad vasarās audzēkņu bijis gaužām maz. Tagad situācija mainījusies. Daudzi vecāki vasarās aizņemti darbā, nevar atļauties pavaļoties, lai vairāk varētu būt kopā ar bērniem, bezbēdīgi pavadītu silto laiku. Lai gan augusts ir piemērots laiks, lai bērnudārzā adaptētos jaunuzņemtie audzēkņi, „Akmens ligzdā” priekš jaunajiem vieta atbrīvosies tikai septembrī.
„Lai gan vasarās ir rotaļas un atpūta, bet nodarbības bērnudārzā nav paredzētas, mēs nolēmām tās sarīkot, lai mazajiem būtu vairāk aizraujošu notikumu,” par bērniem apsolīto un mazuļu ļoti gaidīto olimpisko nedēļu, kurā spēles sarīkotas bērnudārzā, skolas sporta zālē, pilsētas stadionā un Pils dārzā, pastāstīja „Akmens ligzdas” vadītāja Indra Abzalone. „Daļa ģimeņu cītīgi seko līdzi sportiskajiem notikumiem Pekinā. Ja pieaugušie jūt līdzi sportistiem, to dara arī bērni un bērnudārzā jau zina nosaukt sporta veidus. Mēs savās spēlēs iekļāvām arī olimpiskās disciplīnas no vieglatlētikas un loka šaušanas.”
„Annas dienā, kad latviešu tradīcijās svin Saimnieču dienu, uz bērnudārzu uzaicinājām folkloras grupu „Dzieti”. Stunda dziesmās un dejās pagāja nemanot. Bērni visā iesaistījās ar azartu, zināšanas par folkloru apguva it kā nemanot. Skatījos uz vecākās grupas bērniem un domāju – kaut skolā mūzikas stundās nepazustu visi rotaļu elementi, notiktu ne vien mūzikas klausīšanās, bet arī izkustēšanās,” domās dalījās I.Kromane. „Folkloru nevar apgūt, sēžot tikai solā.”
