Zentas Strazdiņas un Haralda Meldera dārziņā Raiskumā šoruden viss stādītais un sētais labi audzis. Vasara bijusi dāsna. Bet ievērību pelna neliels zemes pleķītis, kurā saredzamas zaļas un svītrainas
apaļas bumbas, pa vidam dažs garens dārzenis kā kabacis. Tie ir arbūzi. Savi 20, dažāda lieluma.
“Krusa
apsitusi mizu, sitienu pēdas palikušas,” saka saimniece.
Pavasarī palicis brīvs zemes pleķītis un saimnieks izdomāja iesēt arbūzus. Lielveikalos nopirka divas paciņas sēklu, sasēja. Tās nedīga.
Tad nopirka arbūzu, izņēma sēklas un salika zemē. Drīz parādījās pirmie asni, mēnesi vēlāk sadīga arī dažas pirktās sēklas
“Maija vidū sasējām. Svarīgi, lai arbūziem būtu silti,” uzsver saimnieks, bet Zenta pastāsta, kad arbūzi uzzied, tad augļi aug ļoti ātri. “Ja laiks
nebūtu mainījies, arbūzi būtu saauguši ļoti lieli. Viens saplaisāja, laikam nepatika straujās pārmaiņas,” domās dalās saimniece.
Arbūzus Zenta un Haralds vasarā nemēsloja, arī laistīt nevajadzēja, nekādi kaitēkļi tos neiekāroja. “Arbūziem nepatīk, ja tos pārstāda, tad ilgi ieaugas,” saka Haralds.
Pirms pāris gadiem arī abi pamēģinājuši audzēt arbūzus siltumnīcā. Vasara nebija kā šī, augļi nepaguva nogatavoties. “Jaunie arbūzu dzinumu garšo kaķiem. Nezinu, vai visiem, bet tajā
pavasarī bijusi sastādījusi podiņos. Tikko parādījās pirmie dzinumi, tā pazuda. Labi, ka ieraudzīju – kaķis ēd,” atceras Zenta.
Arbūzi patiesi izauguši garšīgi – sulīgi, saldi, smaržīgi. “Redzēs, kādu solīs nākamo vasaru, tad atkal varēs pamēģināt. Gribētos, lai laiks siltāks un vairāk saules, tas šīrudens raža nogatavosies,” saka Haralds.
Zentas un Haralda dārziņā aug ne tikai dienvidnieki arbūzi. Gluži labi mūsu klimats patīk vīnogām. `Supaga` jau vairākus gadus ik rudeni priecē saimniekus ar garšīgām ogām. Tās ir patīkami skābensaldas un atsvaidzinošas. Vīnogulāja viens zars ir siltumnīcā, pārējie ārā. Siltumnīcā ogas nogatavojas pāris nedēļas agrāk. Gar mājas sienu vijas `Zilga`, bet pavasarī iestādīta `Guna`.
“Nekāda lielā kopšana nav vajadzīga. Rudenī nogriežam zarus, atstājot jaunos, apliekam skujas, uzberam skaidas,” lietišķi stāsta Haralds, bet Zenta jau cienā ar aktinīdijām. Pirmās ogas nogatavojušās. Aktinīdijām arī būs laba raža.
“Kad nopirkām, iestādīju dienvidu pusē, neauga, pārstādīju ēnas pusē, uzreiz sāka augt, “
pieredzē dalās Haralds un ir pārliecināts, ka aktinīdijas ir veselīgas un garšīgas.
“Tā dzīvojam, pensionāriem jāšiverē. Pensija mums ir, ja vēl vajadzīgo izaudzējam, dzīvot var. Ja strādā, nav laika domāt, ka nav spēka vai kas sāp,” atzīst Zenta Strazdiņa un Haralds Melderis.
Sarmīte Feldmane
Komentāri