Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Pārejam uz ziemas laiku

Druva
23:00
28.10.2016
5
Img 7250 1

Nākamajā naktī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja uz ziemas laiku, liecina Ekonomikas ministrijas informācija. Pāreja no vasaras uz ziemas laiku notiks 30. oktobrī plkst. 4 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ. Savukārt, pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2017. gada 26. martā plkst.3 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu.

Ekonomikas ministrija 2014. gada martā veica aptauju internetā, kurā aicināja Latvijas iedzīvotājus paust viedokli par pastāvošo praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties Latvijas laika joslā. Kopumā aptaujā savu viedokli pauda 6244 respondenti, no kuriem 4917 pauda neapmierinātību ar esošo praksi Latvijā un Eiropā pavasarī vienoti pāriet uz vasaras laiku un rudenī atgriezties savā laika joslā. Viedokli par pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm pauduši arī komersanti, nevalstiskās organizācijas un valsts un pašvaldību iestādes.

Aptaujas rezultāti uzrāda pietiekoši atšķirīgus viedokļus par ieguvumiem un zaudējumiem dažādās personu grupās, gan arī tautsaimniecības nozarēs. Kā galvenos trūkumus laika grozīšanā aptaujātie min dabisko bioritmu traucējumus, kas ietekmē darba izpildes kvalitāti un efektivitāti, savukārt kā ieguvumus – garākus vakarus saules gaismā un elektroenerģijas ietaupījumu.

Lauksaimniecībā darbība ir izteikti sezonāla un laikam, kuru var lietderīgi izmantot darba veikšanai ārpus telpām, ir būtiska nozīme. Vasaras sezonā, sevišķi karstā laikā, vasaras laikā lauksaimnieki var sākt darbu agrāk, kad temperatūra ir relatīvi zemāka nekā dienas vidū. Savukārt, putnkopībā un piena lopkopībā laika pāreja nedaudz negatīvi ietekmē produktivitāti, jo laika nobīde, periodiski pārejot uz atšķirīgiem laikiem gada laikā, rada adaptācijas grūtības dzīvniekiem. Augkopībā ievērojamas izmaiņas nepastāv.

Enerģētikas sektorā, pārejot uz vasaras laiku, vērojama enerģijas ekonomija. Kaut individuāli privātpersonas jūt izdevumu par elektroenerģiju samazināšanos vasaras laika periodā, taču valstiskā mērogā tā ir nebūtiska.

Būvniecības nozarē vasaras laikam ir pozitīva ietekme – ņemot vērā salīdzinoši īso būvniecības sezonu Latvijā, pāreja uz vasaras laiku pozitīvi ietekmē darba ražīgumu un ļauj darbus organizēt divās maiņās. Vienlaikus komersanti norādījuši, ka, atceļot pāreju uz vasaras laiku, var sadārdzināties būvniecības izmaksas.

Komercdarbībā vasaras laika periodā vērojams neliels elektroenerģijas patēriņa ietaupījums. Atsevišķām nozarēm pāreja uz vasaras laiku sniedz pozitīvu pienesumu, piemēram, tūrisma nozarei, kurā var tikt pagarināts laiks atsevišķu pakalpojumu sniegšanai, jo dienas gaišajā laikā vērojams cilvēku aktivitāšu pieaugums ārpus telpām. Vienlaikus šīs nozares komersanti norādījuši, ka svarīgi nodrošināt vienotu laika maiņu pēc iespējas vairāk valstīs, jo pretējā gadījumā rodas sarežģījumi pārrobežu darījumos.

Veselības nozares pārstāvji norādījuši, ka papildu gaisma pēcpusdienās veicina gan psiholoģisko veselību (depresijas u.c. profilakse), gan fizisko veselību – D vitamīna sintēze, kā arī garākas gaišās vakara stundas palielina iespēju iedzīvotājiem nodarboties ar dažādām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Vienlaikus tiek norādīts, ka atsevišķiem cilvēkiem laika maiņa rada disbalansu fizioloģiskajā diennakts ritmā un var izraisīt miega traucējumus, kam savukārt ir ietekme uz uzmanību un modrību; jūtīgāk laika maiņa ietekmē cilvēkus ar psihiskās veselības traucējumiem.

Transporta nozares komersanti viennozīmīgi norādījuši, ka svarīga ir harmonizēta pieeja laika maiņai Eiropas Savienības teritorijā. Šobrīd skaidri vērojams administratīvais slogs tiem komersantiem, kuriem notiek sadarbība ar to valstu komersantiem, kurās neveic pāreju uz ziemas un vasaras laiku.

Vienlaikus aptaujas rezultāti apliecina, ka lielākā daļa sabiedrības, kas piedalījās aptaujā, proti, divas trešdaļas, esošo kārtību neatbalsta un uzskata, ka Latvijai būtu jāpāriet uz vasaras laiku un tajā jāpaliek pastāvīgi, jo šī laika josla ir atbilstošāka Latvijai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi