79,3 litri uz kvadrātmetru. Upes kā palu laikā

Vēl nebija paguvuši tikt galā ar vētras postījumiem, kad otrdien daudzviet pārsteidza spēcīgas lietavas.
Kā liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati, diennaktī lielākais nokrišņu daudzums Latvijā reģistrēts Priekuļos, kur tas sasniedzis 79,3 milimetrus jeb 136% no septembra normas. Lielāko daļu jeb 53 milimetrus nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss otrdienas, 1. septembra, pievakarē, pārējais nolija naktī uz trešdienu. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts  Zosēnos, kur tas sasniedzis 54,4 milimetrus jeb 95% no mēneša normas. Viens milimetrs ir viens litrs ūdens uz kvadrātmetru. Tikai četrās vietās Latvijā šajā laikā nolija vairāk par 20 milimetriem.

Mūspusē daudzas upes un dīķi izgājuši no krastiem, pļavas pārplūdušas. Šīs lietusgāzes, salīdzinot ar vētru, nav nodarījušas būtiskus bojājumus infra­struktūrai. Priekuļu apvienības pārvaldes vadītājs Edmunds Grietēns vērtē — lai arī lietus bija spēcīgs, tas nav nodarījis lielus postījumus. “Uz ceļiem nav lielu izskalojumu. Visvairāk bija cietis ceļš Paeglīši–Podiņi Priekuļu pagastā. Ar vieglo mašīnu bija grūti izbraukt,” pastāsta E. Grietēns un piebilst, ka ne viens vien izbrīnīts stāstījis, ka piemājas dīķi tik pilni, pat pārplūduši, nekad nav bijuši. Pļavās un tīrumos zemākās vietās redzamas lielas ūdens lāmas.

“Ik pa brīdim kārtīgi nolīst, tad uzspīd saulīte — tādas ir šīs dienas,” saka Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apvienību vadītāja Dace Valdemiere-Bišere un uzsver, ka lielais lietus Piebalgā neko sliktu nav nodarījis. Neviens nav ziņojis, ka kāds ceļš būtu izskalots vai radušies citi postījumi. “Vienīgi ūdensrožu dīķis atkal ir pilns ar ūdeni. Jau bija doma, ka beidzot varēsim pabeigt darbus, ūdens bija no dīķa bija izsūknēts,” atklāj apvienību vadītāja.

Sinoptiķu prognozes nav iepriecinošas, septembrī bieži līs, dažkārt gaidāms stiprs lietus.
D. Valdemiere-Bišere uzsver, ka Piebalgu saudzēja arī rudens vētra. Lielākie postījumi bija Jaunpiebalgas kapsētā, kur tika izgāzti vairāki vecie koki. Ar uzņēmēju atbalstu kapsēta sakopta. Daži koki izgāzti arī Kaives parkā.

E. Grietēns saka, ka Priekuļos ar vētras sekām lielākoties tikuši galā. “Vēl no ceļmalām jānovāc sazāģētie koki. Priekuļu kapsētā bija gāzti koki. Lielākais darbs vēl priekšā — vētras laikā tika izskalota caurteka uz ceļa, kas ved uz Sta­ļiem. Tā neizturēja lielo ūdens masu, sanesumi aizdambēja,” atklāj E. Grietēns un pastāsta, ka nelielu ceļu izskalojumu novēršanai tiek izmantota ceļu uzturēšanai paredzētā nauda, bet caurtekas pārbūves izmaksas novada dome iekļāvusi kompensācijas pieprasījumā ministrijai.   

Cēsu novada pašvaldības zaudējumi vētrā sasnieguši vismaz 18 227 eiro. Pašvaldība plāno segt 30% radīto zaudējumu jeb 5468 eiro. Savukārt par 12 759 eiro iesniegts pieprasījums kompensācijai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā. Lielākie izdevumi – 11 227 eiro — paredzēti, lai segtu izskalotās ceļa caurtekas remonta izmaksas. Sa­vu­kārt mazākas summas nepieciešamas ielas seguma un apmales atjaunošanas darbu apmaksai, kā arī Āraišu ezerpils informācijas centra bojātā jumta seguma un notekas remontam.