Pirmdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Pārdomas pēc 25. marta

Druva
23:00
30.03.2009
3

Pagājis 25. marts. Neplīvo vairs karogi ar sēru lentēm. Piemiņas brīžos var izprast tautas pārdzīvoto traģēdiju.

Tādus piedzīvojām Taurenē pie represēto piemiņas akmens, kad jaunieši ar pateicības vārdiem atcerējās cilvēkus, kas nespēja piepildīt savas lielākās ilgas – atgriezties Latvijā, bet apgūlās Sibīrijas zemē. Tā viņi stāvēja pie pieminekļa: vienā pusē jaunieši ar ziediņiem rokās, viņiem pretī Sibīrijas sniegus izbridušie sirmgalvji.

Piemiņas stundas notika 26. martā Dzērbenes pilī. Ziedi pie piemiņas akmens tur nolikti 25. martā. Ielūgumu uz atmiņu stundām saņēma represētie, bet aicinājums piedalīties bija izziņots visiem pagasta ļaudīm, tāpēc apmeklētāju netrūka. Apbrīnoju Dzērbenes pagasta pašvaldības iespēju šajos grūtajos laikos izdot grāmatu par represētajiem, nežēlīga likteņa piemeklētiem ļaudīm. Tāpēc arī grāmatas nosaukums ir “Sāpe mūža garumā”. Tur var lasīt leģionāru atmiņas, kā tika sagaidīti mājās no filtrācijas nometnēm. Tur skan sāpe, kā pēc izsūtījuma gadiem viņus sagaidīja dzimtajās mājās. Izlasīt var stāstus, kā ilgus gadus līdzi gājuši vārdi “izsūtītais”, “neuzticams”, “uzraugāms”…

Atmiņu stundā šī grāmata tika atvērta. Pirmie grāmatas rokā turēja autori paši, kas rakstījuši par savu dzīvi.

Atbildi bija sagatavojusi Dzērbenes pagasta padome un izsūtītais, tagad dzērbenietis Jānis Klancbergs, kurš kopā ar 16 vīru ansambli “Arājs” ienāca zālē. Tās nebija dziesmas ar skaļiem patriotiskiem vārdiem. Tās bija dziesmas par savām mājām, savu zemi, par arāju, kas mīl šo zemi, prot to art un sargāt. Dziesmas ar klausītājiem vēl ciešāk satuvināja Jāņa Klancberga teiktie ievadvārdi.

Bija sajūta, ka esam 1920. gadā, pirms 90 gadiem Dzērbenes baznīcā. Atgriezušies mājās Latvijas atbrīvošanas kara varoņi, baznīcā ienāk mācītājs Irbe, kas kādreiz Dzērbenē strādājis, bet pavisam drīz kļūs pirmais bīskaps latvietis. Viņš atbraucis pie saviem dzērbeniešiem, uzrunā karavīrus un savu bijušo draudzi. “Kas tas bija par spēka avotu, kas deva spēku sakaut vāciešus pie Cēsīm un Rīgas? Viens spēka avots bija dzimtenes mīlestība, kas ir svēts mantojums no sentēviem, kas mūsu zemei devuši Latvijas vārdu.

Var valdīt pār mums svešas varas, bet tikai uz laiku. Kas brīvības saulē sildījies, tas stāvus mirs, bet nekad ceļos nedzīvos. Tādi esat jūs, Lielie Latvieši.

Ja arī laiki mainīsies un svešas varas un karogi plandīsies pār mūsu zemi, tad zinām, tām nebūs ilgs mūžs. Vienīgais un mūžīgais karogs mūsu zemē ir arājs baltā kreklā. Tam jādzīvo šai zemē saules mūžu. Varas un laikmeti var mainīties, bet viņi – arāji- nekad.

Vēlāk es sapratu, ka arī bīskaps Irbe ir Liels Latvietis.”

(No J. Slaidiņa atmiņām)

Klausoties 26. martā Dzērbenē “Arāja” vīru ansambļa izdziedātās dziesmas, sapratu, ka moku ceļu izgājušie, bet sirdī paturējuši Latvijas vārdu, paši ir Lielie Latvieši.

Lai piedod cilvēki, ka netika pieminēti to vārdi, kas pašaizliedzīgi strādāja, neskaitot stundas, lai taptu šī grāmata. Zinu, ka viņu ir daudz, tāpēc baidījos, ka kādu nezinātu aizmirstu. Tāpēc šoreiz pateicība atmiņu stāstu autoriem. Viņu vārdus uzzināsiet, lasot grāmatu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valmieras novadā aiztur vīrieti, kurš izteicis draudus sievietei ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu

13:27
11.11.2024
11

Aizvadītajā sestdienā, 9. novembrī, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas, sadarbojoties ar Speciālo uzdevumu bataljona kolēģiem, aizturēja kādu 1997. gadā dzimušu vīrieti, kurš, būdams 1,7 promiļu alkohola reibumā, izteica draudus sievietei, rokās turot šaujamierocim līdzīgu priekšmetu. Saistībā ar notikušo policijā ir uzsākts kriminālprocess. 2024.gada 9. novembrī pulksten 17.20 Valmieras novada Ķoņu pagastā kādā […]

Lāčplēša dienas svinības Cēsu novadā sākās Stalbē

12:04
11.11.2024
22

Cēsu novadā Lāčplēša dienas pasākumi sākās Stalbes pagastā pulksten 9 rītā. Zemessargi un jaunsargi godināja brīvības cīnītājus ar godasardzi pie pieminekļa 6.pulka Vīlandes skolnieku rotai, kas te 1919.gada 19.-21.jūnijā cīnījās ar Baltijas Landesvēru un Dzelzs divīziju. Stalbes muižas rajonā vācieši mēģināja pārraut frontes līniju, bet pēc divu dienu nesekmīgiem uzbrukumiem tiem nācās atkāpties.Pēc tam bija […]

Narkotiku sūtījumus atklāj suņi

00:00
11.11.2024
25

Oktobra nogalē Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā arī šī gada deviņu mēnešu statistikas analīzi. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Uldis Melnūdris mediju pārstāvjiem sniedza plašāku ieskatu par narkotiku izplatīšanas un pieejamības tendencēm, noziedzīgiem […]

Vai zaļš dīķis ir Cēsu identitāte

00:00
10.11.2024
75

Ja vien laikapstākļi ir kaut cik ciešami, Pils parkā vienmēr ir cilvēki. Te satiekas, pastaigājas, bauda ainavu, kurā ir senatne un daba. Vasarā dīķis brīžam saplūst ar zaļo apkārtni. Tas arī ir zaļš. Dažkārt arī ar nepatīkamu smaku. “Pērn veicām aptauju par nozīmīgām zaļajām teritorijām Cēsīs un kādām funkcijām tās izmanto. Pils parks un dīķis […]

Vakara tirgus cēsniekiem iepaticies

00:00
09.11.2024
118
1

Lai gan aizvadītajā piektdienā lija un arī vējš netaupīja spēku, četros pēcpusdienā, kad Cēsīs sākās vakara tirgus, tirgus laukumā bija vērojama rosība, un garāmgājējus turp vilināja gards kūpinājumu aro­māts. Pie kūpināto vistu stenda jau bija vairāk nekā 20 cilvēku rinda. “Jau no pirmās reizes vakara tirgus ir ļoti labi apmeklēts. Pa šo laiku izveidojies gan […]

Leona Paegles iela kļūst par Ģimnāzijas ielu

16:58
08.11.2024
501

Cēsu Valsts ģimnāzija atgūst savu vēsturisko adresi – Ģimnāzijas ielu. Cēsu novada dome 7.novembrī lēma mainīt ielas nosaukumu, Leona Paegles ielu Cēsīs pārsaucot par Ģimnāzijas ielu. Lēmuma projekta preambulā norādīts, ka jau 2022.gadā saņemts Cēsu Valsts ģimnāzijas iesniegums ar lūgumu mainīt Leona Paegles ielas nosaukumu uz vēsturisko nosaukumu- Ģimnāzijas iela. Tas 1940. gadā, mainoties politiskajai […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
17
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
14
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
12
3
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
14
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi