Ceturtdiena, 14. maijs
Vārda dienas: Krišjānis, Elfa, Aivita, Elvita

Pārbaida nelūgts viesis

Druva
16:28, 21. Jan, 2011

Cēsu vecpilsētā dzīvojoša cēsniece „Druvai“ uzticēja savu bēdu stāstu par nelūgtajiem viesiem – tautā sauktajiem bomžiem. Viņi vairākkārt sievieti pārbiedējuši, iemitinoties trīsstāvu mājas neapdzīvotajā daļā.

Bail no ugunsnelaimes

Cēsniece stāsta, ka namā, kurā viņa dzīvo, pirmais stāvs ir neapdzīvots un to acīmredzot pamanījuši arī bomži, citiem vārdiem – cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas, kurus aukstums un sals piespiež meklēt pajumti: „Sajūta ir ļoti neomulīga. Jau pirms gada kaimiņi pamanīja, ka pirmā stāva dzīvoklī kāds bijis. To atklājām, jo pie dzīvokļa loga ieraudzījām

samētātas mantas, ko iepriekš tur nemanīja. Viens logs patiešām bija izdauzīts. Kad pārbaudījām, atklājās – kāda sieviete un vīrietis, kuri ir uz „tu“ ar alkoholu, dzīvoklī

ielīduši pa logu un nolēmuši tur mitināties ilgāku laiku. Pat savas mantas viņi bija atnesuši uz tukšo dzīvokli. Pēc brīdinājuma izsaukt policiju, ja pāris nedosies prom, abi tomēr

aizgāja un vairāk nav rādījušies. Pēc šī gadījuma nama ārdurvīm ielikām slēdzeni, pirmā stāva logus aiznaglojām ar dēļiem. Nams pieder īpašniekam, kurš tajā nedzīvo un pašlaik par notiekošo

ēkā neinteresējas. Tādēļ mums, īrniekiem, pašiem

jādomā, kā rīkoties, ja ierodas nelūgti kaimiņi.

Ilgu laiku bija miers, bet nesen atkal saklausīju trokšņus lejas stāvā. Sākumā domāju, ka izliekas, taču trokšņi atkārtojās. Noejot pirmā stāva dzīvoklī, pamanījām, ka viens logs atkal ir vaļā. Pēdējā laikā trokšņu nav un jācer, ka neviens vairāk arī neatgriezīsies.

Visnetīkamākā ir apziņa, ka nekad nevar zināt, kas var notikt. Kā var zināt,

vai šie „viesi“ nevēlas uzbrukt, apzagt? Nav jau arī garantiju, ka jauši vai nejauši netiek izraisīts ugunsgrēks. Par to ir vislielākās bažas.“ Sieviete policijā vēl ne reizi nav vērsusies, taču nepieciešamības gadījumā viņa to darīšot.

Policijai problēma zināma

Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Sviķis saka, ka problēmas ar klaiņojošiem cilvēkiem, kuri meklē patvērumu svešās, vientuļās

mājās,

patiešām pastāv un tā īpaši aktualizējas

ziemā. V. Sviķis skaidro, ka lielākoties tā sauktie bomži izvēlas sildīties daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, īpaši jau tuvāk bēniņiem, kur

siltāks. Ievērojami retāk, tomēr ir gadījumi, kad mājvietu alkstošie meklē un šad tad arī atrod pagaidu mitekli citviet, piemēram, vecpilsētas namu neapdzīvotos dzīvokļos, bēniņos, kāpņu telpās, nepabeigtās vai pamestās būvēs, dārza būdiņās. Nesen pašvaldības policija saņēmusi ziņu par nelūgtu viesi pat Cēsu centra biroju ēkā.

Situācijas, kad bomži vien uz nakti vai

uz pastāvīgu dzīvi iemitinājušies kādā namā, var būt ne tikai netīkamas, bet arī bīstamas. Ne tik daudz iespējamās agresivitātes dēļ, kas

nav novērota, bet gan ugunsbīstamības dēļ, ja bomzis aizmieg

smēķējot.

Ne vienmēr iedzīvotāji par nevēlamajiem kaimiņiem ziņo policijai. Bieži vien iedzīvotāji iztiek bez policijas palīdzības, paši panākot, lai nevēlamais nakšņotājs aizietu.

V. Sviķis uzsver, ka iedzīvotājiem nevajadzētu

kautrēties zvanīt policijai un informēt, ja tiek konstatēts, ka

svešinieks nolēmis pavadīt nakti kāpņutelpā, šķūnītī vai kur citur. V. Sviķis gan atzīst, ka diemžēl ar policijas ierašanos problēma vēl nebūs atrisināta. Ja cilvēks var nosaukt savu dzīvessvietu, viņš vai viņa tiek nogādāta mājās. Cēsīs ir arī nakts patversme. Ja cilvēkam ir kādas veselības problēmas, traumas – tad viņu nogādā slimnīcā. Taču, ja cilvēks ir pārlieku lielā alkohola reibumā, tad gan rodas problēma. „Druva“ jau iepriekš rakstījusi par atskurbtuves nepieciešamību Cēsīs. Arī saistībā ar bomžiem, kuri naktis izvēlas pavadīt citu īpašumos, lielā mērā ir saistīts atskurbtuves jautājums. Itin bieži šie nelūgtie viesi patiešām

ir alkohola reibumā. Ja būtu atskurbutve, viņus varētu tajā ievietot. Bet

tās jau kādu laiku nav. Iereibušo naktsmāju meklētāju

nav kur nogādāt un, ļoti iespējams, pēc policijas aizrādījumiem viņš dosies tālāk,

mēģinot pārlaist nakti citā kāpņutelpā.

Policijā piebilst, ka arī pašiem iedzīvotājiem der apdomāt, vai nav iespējams uzlabot drošību savā īpašumā. Piemēram, namu ārdurvīm

uzlikt slēdzeni vai kodu atslēgu.

Māra Majore – Linē

Komentāri

Tautas balss

Sludinājumi