Rajona padome apstiprināja projektu konkursa “Iedzīvotāju iniciatīvas un mūžizglītības iespēju veicināšana Cēsu rajonā” finansiāli atbalstāmos projektus.
“Iespēju piesaistīt finansējumu ar katru gadu cenšas izmantot aizvien vairāk nevalstiskās organizācijas, domubiedru grupas. Vērtēšanai komisija saņēma 53 projektus par 63 tūkstošiem latu. Pērn konkursā atbalstītajiem projektiem bija atvēlēti vairāk nekā 16,5 tūkstoši latu un tika īstenoti 32 projekti. Šogad 13 tūkstoši un finansējumu saņēma 21 projekts,” stāsta projektu konkursa direktore Daiga Rubene un uzsver, ka maksimālā summa, kuru idejas īstenošanai var iegūt, ir 700 latu. Bija 53 projekti, atbalstu guva 21, pērn – 32 projekti. Jau tā vērtēšanas komisija projektu atbalstam atvēlējusi 300 latus vairāk, kas tiks samazināti citām rajona kultūras aktivitātēm.
“Starp projektiem bija ļoti liels konkurss. Atbalstījām projektus, kuros iesaistās vairāk cilvēku un kurus īstenojot, ir ieguvums ne tikai pašiem tā dalībniekiem, arī sabiedrībai,” uzsvēra rajona padomes kultūras komitejas priekšsēdētāja Elita Eglīte un piebilda, ka konkurss ir attaisnojies, īstenojot projektus, iedzīvotāji
iesaistās mūžizglītības pasākumos, atraisa cilvēkus darboties kopā vides sakopšanā, novada vēstures izpētē.
Arī vērtēšanas komisija secināja, ka ar katru gadu projekti ir aizvien labāk sagatavoti un grūti izvēlēties, kurus neatbalstīt. Vairākas interesentu grupas konkursā piedalās ik gadu. Diemžēl norisēs iesaistītie cilvēki dažkārt ir vieni un tieši paši, arī trūkst ideju, ko varētu darīt kopā, pilnveidojot sevi un dodot sabiedrībai. “Ja iepriekšējos gados projektu konkursā iegūts finansējums, piemēram, lai varētu sākt darboties kāds interešu klubs, tad šogad līdzekļus tā darbībai komisija noraidīja. Vērtējām arī, vai tas, kam nauda tiek prasīta, nav pašvaldības funkcija,” stāsta Daiga Rubene. Elita Eglīte atzīst, ja būtu jānosaka vislabākais projekts, tas noteikti būtu Inešu pagasta sieviešu kluba “Zīle” iesniegtais. Pagasta sievietes apgūs jaunas prasmes, lai pēc tam varētu strādāt vietējā uzņēmumā. “Projekta īstenotāji situāciju vērtē, raugoties nākotnē, šodien apgūto jau rīt varēs konkrēti likt lietā,” atzīst Daiga Rubene.
Projektu konkursa nolikumā bija paredzēts, ka no katras pašvaldības atbalstu gūs ne vairāk kā divi projekti, no Cēsīm četri. Diemžēl finansējuma dēļ ne no katra pagasta saņemtais projekta pieteikums saņēma atzinīgu komisijas vērtējumu.
Ar rajona padomes atbalstu līdz jūnija vidum Taurenē iedzīvotāji Gaujas krastā ierīkos pludmali, raunēnieši apgūs informātikas tehnoloģijas, bet kaivēnieši, kuri prot angļu valodu, papildinās un uzturēs zināšanas, Līgatnes pagasta ļaudis mācīsies strādāt ar mālu, dzērbenieši, iesaistot māksliniekus, kuri dzīvo pagastā, rīkos radošās darbnīcas un arī mācīsies, bet aušanas darbnīca “Vēverīšas” radīs tautas tērpu kolekciju “Gaujas garumā”, novada vēstures izpētē iesaistīsies amatieši, skujenieši un vecpiebaldzēni.
“Esam pārliecināti, ka pēc projektu īstenošanas gandarīti par kopā būšanu un strādāšanu būs darītāji un arī sabiedrība, “ saka Elita Eglīte.
Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļa par projektā iegūtajiem 700 latiem veidos taku no Rūcamavota līdz Sarkanajām klintīm. “Par šo vietu biedrības aktīvisti rūpējas jau no 90.gadu vidus. Par naudu iegādāsimies kokmateriālus, granti, nepieciešamo meliorācijas ierīkošanai,” stāsta nodaļas vadītāja Vanda Gasiņa un piebilst, ka vietā, kur tagad ir slīkšņa, no baļķiem un dēļiem tiks saliktas laipas. Darbos
iesaistīsies entuziasti, kuri zina, kā izgatavot laipas, ir speciālisti meliorācijā. “Esam domubiedru grupa. Jūtam gandarījumu, ka varam sakopt kādu dabas stūrīti, ka par mūsu paveikto priecājas tie, kuri uz avotu brauc pēc ūdens,” domās dalās Vanda Gasiņa un piebilst, ka tāpat kā citus pavasarus pie Rūcamavota tiks rīkotas sakopšanas talkas.
Komentāri